Atzinums

Satiksmes ministrija uztur 2025. gada 24. septembra iebildumu un neatbalsta, ka Konceptuālā ziņojumā iekļauts vērtēt VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – LVC) Autoceļu kompetences centra Ceļu laboratorija (turpmāk – AKC) integrāciju valsts kapitālsabiedrības - tehnoloģiju attīstības centrā. LVC Autoceļu kompetences centrs (AKC) ir LVC struktūrvienība, kas nodrošina LVC pasūtīto autoceļu būvdarbu kvalitātes kontroli. Uz Ceļu laboratorijas bāzes izveidotais AKC izvērtē ceļu uzturēšanas un būvniecības darbu atbilstību, balstoties uz instrumentālajiem mērījumiem un vizuālajiem novērtējumiem, un sniedz rekomendācijas lēmumu pieņemšanai par ceļu uzturēšanu un būvniecību.
Kvalitāte tiek uzraudzīta visā būvdarbu procesā — no tehniskā projekta līdz garantijas termiņa beigām, nodrošinot valsts finansējuma pārskatāmu un efektīvu izlietojumu. AKC var veikt arī neplānotas pārbaudes objektos, ja ir aizdomas par negodīgām darbībām.
Papildus AKC veic pētniecību ceļu kvalitātes uzlabošanai, izstrādā jaunus risinājumus un testēšanas metodes, kas veicina nozares attīstību un paaugstina sabiedrības pārliecību par ceļu ilgtspēju un materiālu kvalitāti.
AKC tiek uzskatīts par nozares veidotāju un privātās uzņēmējdarbības attīstības stimulētāju, jo pateicoties AKC starptautiskajai sadarbībai un zinātniskās pētniecības darbiem (piemēram, par putu bitumenu 2025. gadā), tas ļauj pilnveidot Ceļu būvdarbu specifikācijas (ABS), ieviešot jaunas testēšanas metodes, kas sabiedrībai sniedz lielāku pārliecību par izbūvēto ceļu ilgtspēju un materiālu kvalitāti.
Ņemot vērā minēto, bez AKC kā LVC struktūrvienības nebūs īstenojams LVC stratēģiskais mērķis – attīstīt un efektīvi pārvaldīt sabiedrības mobilitātes prasībām atbilstošu un drošu valsts autoceļu tīklu, līdz ar to nav pieļaujama potenciāla AKC atdalīšana no LVC un iekļaušana citas kapitālsabiedrības sastāvā.
Jau šajā brīdī ir skaidrs, ka nav lietderīgi AKC centru integrēt citā valsts kapitālsabiedrībā. Lai mazinātu administratīvo slogu, vērtējot AKC integrāciju, lūdzam svītrot Konceptuālajā ziņojumā (19. lpp.) vārdus "VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Autoceļu kompetences centra Ceļu laboratorija (būvmateriālu utt. testēšana)".
 

-

Saskaņā ar Konceptuālo ziņojumu pēc 1. posma īstenošanas valsts kapitālsabiedrības – tehnoloģiju attīstības centra (VKTA) uzdevums būtu izstrādāt piecu gadu stratēģiju, tostarp izvērtēt līdzīgu valsts kapitālsabiedrību konsolidāciju vienā struktūrā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes tehnoloģiskos pakalpojumus uzņēmējiem un inovāciju attīstītājiem. Kā potenciāli integrējama funkcija minēta arī lidostas “Rīga” vides trokšņa laboratorija (turpmāk – Laboratorija).
Satiksmes ministrija uztur 2025. gada 24. septembrī izteikto iebildumu un norāda, ka lidaparātu trokšņa pārvaldība VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk – Lidosta) ir normatīvi noteikts pienākums, ko nodrošina akreditēta Laboratorija, kas ir cieši integrēta lidostas IT sistēmās, operatīvajos procesos un sadarbībā ar nozares institūcijām. Laboratorija ir izveidota un attīstīta primāri Lidostas vajadzībām, nevis ārējo klientu apkalpošanai.
Ņemot vērā minēto, nav skaidrs, kāpēc Konceptuālajā ziņojumā paredzēts vērtēt tieši Lidostas funkciju un infrastruktūras nodošanu vai integrēšanu citā kapitālsabiedrībā. Lūdzam sniegt atbildi uz jautājumu, kādu konkrētu problēmu šāds izvērtējums risinās un kādu pievienoto vērtību tas radītu Lidostai un valstij kopumā. Vienlaikus lūdzam pamatot, kā VKTA stratēģiskie mērķi – tehnoloģisko pakalpojumu sniegšana uzņēmējiem un inovāciju attīstītājiem – korelē ar lidaparātu trokšņa pārvaldību kā drošības un vides aizsardzības funkciju, kas izriet no publisko tiesību pienākumiem.
Vienlaikus lūdzam skaidrot, kā praktiski būtu iespējama Laboratorijas “centralizācija”, ja tās darbība ir cieši saistīta ar Lidostas ikdienas operatīvajiem procesiem, specifiskām IT integrācijām, reāllaika datu apmaiņu un sadarbību ar aviācijas nozares uzraudzības institūcijām. Vai un kā šādas funkcijas nodošana ietekmētu normatīvo prasību izpildi, akreditācijas uzturēšanu, reakcijas laiku incidentu gadījumos un Lidostas attīstības projektu īstenošanu. Lūdzam sniegt atbildi, vai ir veikts visaptverošs izmaksu un ieguvumu izvērtējums, tostarp vai konsolidācija faktiski samazinātu izmaksas, vai tieši pretēji – radītu papildu administratīvo un tehnisko slogu, un kādi būtu pārejas riski un to ietekme uz Lidostas nepārtrauktu darbību.
Ņemot vērā, ka Laboratorijas funkcijas nav komerciāla rakstura pakalpojums, bet gan normatīvi noteikts Lidostas pienākums, nav konstatējams objektīvs pamats tās iekļaušanai konsolidācijas izvērtējumā. Līdz ar to Satiksmes ministrija nepiekrīt Laboratorijas integrēšanai VKTA un lūdz Konceptuālā ziņojuma 19. lappusē svītrot vārdus “VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” vides trokšņa mērījumu laboratorija”.
Papildu vēršam uzmanību, ka birokrātijas mazināšanai būtu jāpārskata prasība lidostām veikt trokšņa mērījumus tikai akreditētās laboratorijās, jo tas ievērojami palielina resursu patēriņu, citās Ziemeļvalstu un Baltijas valstīs akreditācija nav obligāta.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt protokollēmuma projektu ar šādu punktu: “Klimata un enerģētikas ministrijai izvērtēt Ministru kabineta 2014. gada 7.janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 11. punktā noteikto prasību piemērošanu attiecībā uz lidostām par trokšņu mērījumu laboratorijas akreditācijas prasībām, un iesniegt tiesību akta grozījumus Ministru kabinetā.”
 

-