Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 15. janvāra sprieduma lietā Nr. A420234817, SKA-149/2021, ECLI:LV:AT:2021:0115.A420234817.12.S 18. punktā norādīts, ka juridiskajā literatūrā ir atzīts, ka publisko tiesību līgumos nevar paredzēt līgumsodu vai citus saistību pastiprināšanas līdzekļus, ja vien normatīvajā aktā, kas regulē konkrēto publisko tiesību līgumu veidu, nav noteikts citādi, jo ideja, ka viena puse varētu gūt labumu no tā, ka publisko tiesību līgums netiek pildīts, neatbilst publisko tiesību līguma institūta jēgai (sk. Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 113. lpp.). Līdz ar to ir nepieciešami nopietni apsvērumi, lai publisko tiesību līgumam normatīvajā aktā pieļautu līgumsodu.
Turklāt likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. apakšsadaļā ir norādīts, ka šobrīd starp Nacionālo veselības dienestu un Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju notiek tiesvedība par līguma noslēgšanu, kas cita starpā paredz līgumsodu.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā Ārstniecības likuma (turpmāk – likums) 10.³ pantā ietverto regulējumu un attiecīgi precizēt to vai papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju) ar izvērstu pamatojumu attiecīgajam regulējumam.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 62. punkts noteic, ka likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā likuma 78. panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā ietverto regulējumu un precizēt to.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā ir norādīts, ka, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi izsvērt nākotnes regulējuma saturu un gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, – izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]", lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.

Atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.2. apakšpunktam pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Latvijas Republikas Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Latvijas Republikas Saeimas sēžu stenogrammas, Latvijas Republikas Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 11. pants noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Latvijas Republikas Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Latvijas Republikas Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Turklāt Administratīvā procesa likuma 18. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā likuma 78. panta septītajā daļā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam un attiecīgi precizēt to.
 

-

Ievērojot, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā tiek lietots termins "valsts pārvaldes iestāde", "iestāde" u.tml., lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā likuma 78. panta astotās daļas 4. punktā minētā termina "valsts pārvaldes institūcijas" lietošanu un attiecīgi precizēt to.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likums neparedz piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Proti, Administratīvā procesa likuma 16. nodaļa paredz procesuālos piespiedu līdzekļus, kurus piemēro tiesa. Savukārt Administratīvā procesa likuma D daļa cita starpā paredz administratīvā akta piespiedu izpildi. Tā, piemēram, Administratīvā procesa likuma 368. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību (arī — izdot noteiktu lietu) vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību, izpilda piespiedu kārtā ar aizvietotājizpildes, piespiedu naudas vai tiešā spēka palīdzību. Līdz ar to iestādei jāizdod administratīvais akts, kurā noteikts attiecīgs pienākums, un tikai tad, ja administratīvā akta adresāts labprātīgi nepilda administratīvo aktu, var tikt veikta administratīvā akta piespiedu izpildi.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par piespiedu ietekmēšanas līdzekli administratīvajā procesā, kuru plānots piemērot komersantiem, kas pārkāps likumā noteikto ierobežojumu.
 

-