Atzinums

Latvijas Teritorijas plānotāju asociācija (turpmāk – LTPA) kopumā atbalsta tiesību akta projekta mērķi padarīt teritorijas attīstības plānošanas procesu efektīvāku un mazināt administratīvo slogu.
Šajā viedoklī Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” turpmāk – MK noteikumi Nr. 628, savukārt Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” turpmāk – MK noteikumi Nr. 240.
LTPA jau vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību pilnveidot teritorijas attīstības plānošanas regulējumu, paredzot samērīgākus risinājumus situācijās, kad pēc publiskās apspriešanas nepieciešami precizējumi vai plānošanas dokumentā jānovērš tehniskas, datu vai citas objektīvi konstatējamas neatbilstības. Vienlaikus jaunajam regulējumam jābūt pietiekami skaidram un praktiski piemērojamam, lai procesa vienkāršošana neradītu jaunas interpretācijas, papildu procedūras vai būtiski atšķirīgu pieeju dažādās pašvaldībās.
Plašāka teritorijas attīstības plānošanas regulējuma pārskatīšana
LTPA ieskatā pašreizējie grozījumi risina vairākas praksē konstatētas problēmas, taču vienlaikus apliecina nepieciešamību plašāk izvērtēt MK noteikumus Nr. 628 kopumā, tostarp to sasaisti ar MK noteikumiem Nr. 240. Šāda pieeja atbilst arī 2023. gadā izveidotās teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupas mērķim – iesaistot plānošanas dokumentu izstrādātājus, piemērotājus un uzraudzības veicējus, rast efektīvākus risinājumus administratīvā sloga mazināšanai un teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveidei.
Teritorijas plānošanas prakse, TAPIS funkcionalitāte, ģeotelpisko datu pieejamība un sabiedrības līdzdalības formas kopš MK noteikumu Nr. 628 un MK noteikumu Nr.240 pieņemšanas ir būtiski attīstījušās. Tādēļ būtu lietderīgi sistemātiski izvērtēt:
kuras procedūras iespējams vienkāršot, apvienot vai no kurām iespējams atteikties;
kuras prasības rada administratīvu slogu bez samērīga ieguvuma plānošanas kvalitātei;
kā efektīvāk izmantot TAPIS un citu valsts informācijas sistēmu datus;
kā nodrošināt plānošanas procedūru un dokumentācijas apjoma samērīgumu atbilstoši plānoto izmaiņu mērogam un būtiskumam;
kā savstarpēji labāk salāgot MK noteikumos Nr. 628 noteikto plānošanas dokumentu izstrādes kārtību ar MK noteikumos Nr. 240 noteikto teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves regulējumu;
vai MK noteikumos Nr. 240 noteiktā teritorijas izmantošanas veidu klasifikācija un ar tiem saistītās prasības pietiekami aptver mūsdienu saimnieciskās darbības, tehnoloģiju un infrastruktūras attīstības tendences, tostarp datu centrus, enerģijas uzkrāšanas un citus jaunus vai strauji attīstošos infrastruktūras un izmantošanas veidus, kuru izvietošana praksē pašlaik ne vienmēr ir viennozīmīgi interpretējama.
Plašākā regulējuma pārskatīšanā nepieciešams vērtēt arī teritorijas attīstības plānošanas procedūru sasaisti ar stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) procesu. Praksē plānošanas dokumenta un SIVN publiskās apspriešanas, dokumentu publicēšanas un citi procedūras posmi ne vienmēr ir pietiekami savstarpēji salāgoti, lai gan tie pēc būtības norisinās vienota plānošanas procesa ietvaros. Tas var radīt neskaidrības par dokumentu statusu, procedūru secību un sabiedrībai pieejamo informāciju, kā arī mazināt procesa pārskatāmību. Lai gan SIVN regulējuma pilnveide ir Klimata un enerģētikas ministrijas kompetences jautājums, šī savstarpējā sasaiste būtu vērtējama kompleksi, nepieciešamības gadījumā darba grupas darbā iesaistot arī par SIVN regulējumu atbildīgās institūcijas.
LTPA aicina turpināt tiesību akta projekta pilnveidošanu un plašāku teritorijas attīstības plānošanas regulējuma pārskatīšanu darba grupā, iesaistot pašvaldības, teritorijas plānotājus, TAPIS speciālistus un citas procesā iesaistītās puses. Izmantojot konkrētus praksē sastopamus piemērus, būtu secīgi jāizvērtē paredzēto procedūru piemērošana un kopīgi jāvienojas par skaidriem, visiem saprotamiem, vienoti interpretējamiem un piemērojamiem risinājumiem.
LTPA ir gatava aktīvi iesaistīties detalizētu priekšlikumu un regulējuma risinājumu sagatavošanā, sniedzot teritorijas plānotāju profesionālajā praksē balstītu ieguldījumu. Vienlaikus šādu risinājumu izstrādei jābūt kopīgam iesaistīto pušu darbam, kurā tiek savstarpēji salāgoti plānošanas, juridiskie, institucionālie un TAPIS piemērošanas aspekti.
LTPA ieskatā šāda pieeja ļautu teritorijas attīstības plānošanas sistēmu kopumā padarīt vienkāršāku, loģiskāku, samērīgāku un vairāk orientētu uz kvalitatīvu plānošanas rezultātu.

-

Galīgās redakcijas posms un sabiedrības iepazīstināšana
LTPA konceptuāli atbalsta iespēju pēc publiskās apspriešanas veikt nepieciešamos precizējumus un noteikt teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma galīgo redakciju, neorganizējot atkārtotu publisko apspriešanu par izmaiņām, kas nemaina plānošanas risinājumus pēc būtības.
Vienlaikus MK noteikumos Nr. 628 skaidrāk jānodala precizējumi, kurus drīkst veikt pēc publiskās apspriešanas, no izmaiņām, kas jau uzskatāmas par plānošanas risinājumu pilnveidošanu un kuru dēļ nepieciešama atkārtota publiskā apspriešana. Pašreizējā redakcijā šī robeža nav pietiekami viennozīmīga, kas praksē var radīt atšķirīgu interpretāciju teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādes noslēguma posmā.
Ja tiek ieviests atsevišķs galīgās redakcijas iepazīstināšanas posms, MK noteikumos Nr. 628 skaidri jānosaka tā mērķis, saturs un vieta kopējā plānošanas procesā. Jābūt viennozīmīgi saprotamam, vai šajā posmā tiek nodrošināta sabiedrības informēšana par galīgo risinājumu vai arī tas rada papildu procesuālus pienākumus pašvaldībai. Jauna procedūras posma ieviešanai jānodrošina reāla procesa vienkāršošana, nevis papildu administratīvā sloga radīšana.
 

-

LTPA atbalsta vienkāršotas teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grozījumu procedūras ieviešanu. Vienlaikus nepieciešams noteikt skaidrus vispārējos kritērijus, pēc kuriem iespējams nepārprotami izvērtēt vienkāršotās kārtības piemērojamību. LTPA ieskatā vienkāršoto kārtību varētu piemērot, ja grozījumi:
nerada jaunu plānošanas risinājumu pēc būtības;
nerada personām jaunu vai būtiski nelabvēlīgāku tiesisko regulējumu;
neprasa jaunu būtisku ietekmju vai alternatīvu izvērtējumu.
LTPA ieskatā vienkāršotās kārtības piemērošanu nevajadzētu ierobežot tikai ar tehnisku kļūdu labošanu. Tai būtu jābūt piemērojamai arī funkcionālā zonējuma, teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumu vai grafiskās daļas precizējumiem, ja tie pēc būtības nerada jaunu teritorijas attīstības risinājumu, bet novērš neatbilstību starp plānošanas dokumentā noteikto un objektīvi konstatējamo faktisko vai tiesisko situāciju. Vienlaikus būtu izvērtējama iespēja normatīvajā regulējumā skaidri noteikt arī atsevišķus gadījumus, kuros pieļaujama ierobežota atkāpe no teritorijas plānojuma risinājuma, līdzīgi kā MK noteikumu Nr. 240 131.^1 punktā paredzēts attiecībā uz būvlaides precizēšanu.
Tas ir īpaši aktuāli lauku teritorijās – lauksaimniecības un meža zemēs. Plānošanas dokumentu izstrādē tiek izmantoti vairāki datu avoti, tostarp Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras topogrāfiskā informācija, Valsts meža dienesta dati un Lauku atbalsta dienesta lauku bloku dati, taču šo datu saturs, aktualitāte un klasifikācija ne vienmēr savstarpēji sakrīt vai precīzi raksturo teritorijas faktisko izmantošanu.
Piemēram, topogrāfiskajā kartē kā mežs var būt attēlota teritorija, kas faktiski ir krūmājs vai citādi izmantota zeme. Ņemot vērā pašvaldību teritoriju un zemes vienību apjomu, šādas neatbilstības plānojuma izstrādes laikā ne vienmēr ir iespējams identificēt katrai zemes vienībai.
Šādās situācijās funkcionālā zonējuma vai ar to saistīto izmantošanas nosacījumu precizēšana ne vienmēr nozīmē jaunu teritorijas attīstības izvēli. Ja izmaiņa ir objektīvi pamatota ar aktuāliem valsts informācijas sistēmu datiem, faktisko zemes izmantošanu vai citiem pārbaudāmiem apstākļiem un nerada būtisku trešo personu tiesību aizskārumu, pilnas lokālplānojuma vai teritorijas plānojuma grozījumu procedūras piemērošana var būt nesamērīga.
Tādēļ regulējumā būtu jāparedz pietiekami elastīgs, bet vienlaikus skaidri norobežots vienkāršotās procedūras tvērums, kas ļautu precizēt arī funkcionālo zonējumu un teritorijas izmantošanas nosacījumus gadījumos, kad tas pēc būtības ir esošā risinājuma precizējums, nevis jauns plānošanas risinājums.
Vienkāršotai procedūrai jābūt vienkāršotai arī pēc būtības. Ja grozījumi skar tikai konkrētu teritoriju, grafiskās daļas elementu vai atsevišķas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu normas, regulējumā skaidri jānosaka dokumentācijas tvērums, saturs un tehniskā īstenošanas kārtība. Jāparedz iespēja sagatavot tikai konkrēto grozījumu izpratnei un pamatošanai nepieciešamās plānošanas dokumenta daļas, vienlaikus nodrošinot to korektu un efektīvu integrāciju Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS).
LTPA ieskatā noteikumu projektā un anotācijā ir nepārprotami jānodala plānošanas dokumenta izstrādes un apstiprināšanas stadijā veicami precizējumi no jau apstiprināta teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grozījumiem.
Vienkāršotā grozījumu kārtība pēc būtības ir piemērojama jau apstiprinātam plānošanas dokumentam, ja pēc tā apstiprināšanas tiek konstatēta kļūda vai cita objektīvi novēršama neatbilstība, kuras labošana neprasa plānošanas risinājuma pārvērtēšanu pēc būtības. Savukārt plānošanas dokumenta izstrādes vai galīgās redakcijas sagatavošanas stadijā konstatētās neatbilstības ir novēršamas attiecīgā izstrādes procesa ietvaros.
Pašreizējā noteikumu projekta un anotācijas redakcijā vienkāršotā grozījumu kārtība tiek sasaistīta arī ar tādu neatbilstību novēršanu, kas pēc būtības attiecas uz plānošanas dokumenta izstrādes un apstiprināšanas procesu. LTPA ieskatā šādi tiek sajaukti divi atšķirīgi procesa posmi un vienkāršotā grozījumu procedūra tiek izmantota mērķim, kas pēc būtības būtu risināms pašā plānošanas dokumenta izstrādes procesā.
Tādēļ regulējumā skaidri jānosaka, no kura procesa posma vienkāršotā grozījumu kārtība ir piemērojama un kā tā sasaistās ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanas, spēkā stāšanās un īstenošanas uzsākšanas kārtību.
 

-