Atzinums

Lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta "Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpas gaisā, kā arī konstatējama alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme vai reibums" (turpmāk - projekts) nosaukumu, lai tas atbilstu projekta saturam.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - sagatavošanas noteikumi) 90. punktu projekta nosaukumu veido iespējami īsu, atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un projekta saturam. Pašreizējais projekta saturs ir acīmredzami plašāks nekā tā nosaukums.

Piemēram, Administratīvās atbildības likuma 75. panta otrajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā aprēķina izdevumus, kas saistīti ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, un kārtību, kādā par minētajiem izdevumiem informē iestādi, kuras amatpersona pieņem nolēmumu par sodu. Pašreizējais projekta nosaukums nekādā veidā neatklāj, ka projektā varētu meklēt šāda veida regulējumu.

Tā kā projektā ir apkopota virkne dažādu pilnvarojumu, tad izveidot īsu un ārkārtīgu precīzu nosaukumu varētu būt neiespējami. Līdz ar to projekta nosaukums veidojams pietiekami vispārīgs un visu projekta saturu aptverošs (piemēram, Apreibinošo vielu lietošanas pārbaudes noteikumi).
 

-

Lūdzam precizēt projektu kopumā attiecībā uz personu apliecinoša dokumenta apstrādi.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5. panta 1. punkta “a” un “c” apakšpunkts paredz, ka personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā, ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. Vēršam uzmanību, ka projekta 18.punkts paredz, ka persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, savukārt projekta 7.pielikums ietver kolonnu, kas tiek apzīmēta ar “Personu apliecinošs dokuments”. Norādām, ka projekta 18.punkts neparedz citus personas datu apstrādes veidus attiecībā uz personu apliecinošu dokumentu tikai kā tā uzrādīšana, līdz ar to nav saprotams, kādi dati tiks ievadīti 7.pielikumā kolonnā, kas apzīmēta ar “Personu apliecinošs dokuments”, piemēram, vai tiks veikta atzīme, ka persona ir uzrādījusi minēto dokumentu, vai tiks norādīts uzrādītā dokumenta veids, vai tiks norādīts minētā dokumenta numurs u.tt. Ņemot vērā, ka no projekta redakcijas nav viennozīmīgi skaidrs, kādas personas datu apstrādes darbības tiks veikts par personu apliecinošu dokumentu, lūdzam precizēt projektu kopumā, nepieciešamības gadījumā anotācijā iekļaujot detalizētāku skaidrojumu.
 

-

Projekts tiks izdots uz vairākos likumos ietvertajām pilnvarojošajām normām. Šajās normās, pilnvarojot Ministru kabinetu noteikt attiecīgo regulējumu, lietota dažāda terminoloģija, kas pirmšķietami paredz atšķirīgu tvērumu, tādējādi nepieciešams projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ietvert izvērstu pilnvarojošo normu tvēruma skaidrojumu. Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā skaidrot:
1) Administratīvās atbildības likuma 113. panta piektajā daļā ietvertā pilnvarojuma noteikt kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpas gaisā, un Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta pirmās daļas pēdējā teikumā ietvertā pilnvarojuma noteikt kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā, tvērumu;
2) Administratīvās atbildības likuma 113. panta piektajā daļā ietvertā pilnvarojuma noteikt alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanas kārtību, Ārstniecības likuma 60.¹ pantā ietvertā pilnvarojuma noteikt alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību un Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta otrās daļas pēdējā teikumā ietvertā pilnvarojuma noteikt narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanas kārtību tvērumu;
3) Administratīvās atbildības likuma 113. panta piektajā daļā ietvertā pilnvarojuma noteikt alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu reibuma konstatēšanas kārtību tvērumu;
4) Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta pirmās daļas pēdējā teikumā ietvertā pilnvarojuma noteikt kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs, tvērumu;
5) Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertā pilnvarojuma noteikt kārtību, kādā ieslodzījuma vietā apseko personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas, un Valsts probācijas dienesta 25. panta piektajā daļā ietvertā pilnvarojuma noteikt kārtību, kādā pārbauda probācijas klientu, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās, toksiskās vai psihotropās vielas, tvērumu.

-

Lūdzam izvērtēt pastāvošo pilnvarojumu nepieciešamību, lai noteiktu apreibinošu vielu lietošanas pārbaužu kārtību.

Projekts ir sagatavots saskaņā ar Ārstniecības likuma 60.¹ pantā un virknē dažādas jomas regulējošos likumos ietvertajiem pilnvarojumiem. Institūciju, kuras varētu veikt apreibinošu vielu lietošanas pārbaudi, skaits arvien palielinās. Līdz ar to rodas jautājums, vai katrā gadījumā ir nepieciešams arī jauns pilnvarojums Ministru kabinetam, kas noteiktu pārbaudes kārtību attiecīgā gadījumā.

Ārstniecības likuma 60.¹ pants noteic, ka alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz šā panta pamata ir izdoti Ministru kabineta 2008. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 394 "Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība", kas citastarp attiecas uz dažādu iestāžu veiktajām pārbaudēm ar portatīvu mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, lai noskaidrotu, vai persona ir lietojusi alkoholu. Tas rada jautājumu, vai citās jomās vispār ir nepieciešami atsevišķi pilnvarojumi Ministru kabinetam, un vienlaicīgi arī par minētā Ārstniecības likuma panta tvērumu. Proti, ciktāl projektā ietvertais regulējums ir sagatavots, pamatojoties tieši uz Ārstniecības likumā noteikto pilnvarojumu. Jāievēro, ka Ārstniecības likuma darbība ir ierobežota ar tiesiskajām attiecībām ārstniecībā. Tādējādi jautājums ir par to, vai iestādes veikta izelpas gaisa pārbaude ar mērierīci vai tamlīdzīgi ietilpst ārstniecības un attiecīgi Ārstniecības likuma tvērumā.

Pirmkārt, gadījumos, kad pilnvarojuma apjoms izsecināms no vairāku likumu normām, ir svarīgi noskaidrot, vai un kuras normas uzskatāmas par speciālām normām attiecībā pret pārējām likumu normām, no kurām ir atkarīgs pilnvarojuma apjoms (Satversmes tiesas tiesnešu Artūra Kuča un Gunāra Kusiņa atsevišķās domas lietā Nr. 2018-17-03, 3. punkts). Tādā veidā var noskaidrot pilnvarojuma patieso saturu. Otrkārt, minētais jautājums ir nozīmīgs tiesību normu jaunradē, lai varētu izvērtēt pilnvarojumu nepieciešamību.

Ievērojot minēto, vismaz projekta anotācijā būtu ietverams Ārstniecības likuma 60.¹ pantā esošā pilnvarojuma tvēruma un tā mijiedarbības ar citiem šāda rakstura pilnvarojumiem skaidrojums.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts probācijas dienesta likuma 25. panta piektā daļa paredz, ka Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbaudīt probācijas klientu, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās, toksiskās vai psihotropās vielas. Projekta 1. punkts neparedz projektā noteikt šādu regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta 1. punktu.

-

Lūdzam precizēt likumos noteikto pilnvarojumu izklāstu projekta 1. punktā. Jābūt skaidri saprotamam, uz ko tieši attiecas katrs konkrētais pilnvarojums vai to apvienojums.

Nav pieļaujams vispārināt pilnvarojumus vai attiecināt vienā likumā iekļautu pilnvarojumu uz citām tiesiskajām attiecībām, kas nemaz nav attiecīgā likuma regulēšanas priekšmets. Piemēram, pilnvarojumi, kas saistīti ar izdevumu aprēķināšanu u. tml., attiecas uz administratīvā pārkāpuma procesu (Administratīvās atbildības likuma 75. panta otrā daļa). Nedz no projekta 1. punkta, nedz no projekta V nodaļas regulējuma tas nav skaidri saprotams.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 1.1. apakšpunktu atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 113. panta piektajā daļā un Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta pirmās daļas pēdējā teikumā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam, ievērojot sagatavošanas noteikumu 100. punktā noteikto.

-

Lūdzam precizēt projekta 1.2. apakšpunktu, atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam, ievērojot sagatavošanas noteikumu 100. punktā noteikto.

-

Lūdzam precizēt projekta 1.3. apakšpunktu un citas projekta normas, lietojot projektā vienotu terminoloģiju, kad runa ir par narkotiskajām un citām apreibinošām vielām. Ārstniecības likuma 60.¹ pants pilnvaro Ministru kabinetu noteikt alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību. Savukārt citās pilnvarojošajās normās ir minētas narkotiskās un citas apreibinošās vielas. Vienlaikus anotācijā norādīts, ka ar jēdzienu "citas apreibinošās vielas" projekta ietvaros saprotamas visas psihotropās un toksiskā vielas, tai skaitā medikamenti, kuru lietošana var ietekmēt personas uzvedību.

-

Lūdzam precizēt projekta 1.3. apakšpunktu atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 113. panta piektajā daļā, Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta otrās daļas pēdējā teikumā un Ārstniecības likuma 60.¹ pantā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam, ievērojot sagatavošanas noteikumu 100. punktā noteikto.

-

Lūdzam svītrot projekta 1.4. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka neviena no projekta norādē uz izdošanas tiesisko pamatu paredzētajām likuma normām neparedz Ministru kabinetam šādu pilnvarojumu.

-

Lūdzam precizēt projekta 1.5. apakšpunktu atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 75. panta otrajā daļā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam, ievērojot sagatavošanas noteikumu 100. punktā noteikto.

-

Lūdzam precizēt projekta 1.6. apakšpunktu atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 75. panta otrajā daļā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam, ievērojot sagatavošanas noteikumu 100. punktā noteikto.

-

Lūdzam precizēt projekta 1.7. apakšpunktu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta otrās daļas pēdējā teikumā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam, ievērojot sagatavošanas noteikumu 100. punktā noteikto.

-

Lūdzam norādīt projekta 2.2. apakšpunktā minētā un projekta 1. pielikumā ietvertā ārstniecības iestāžu saraksta noteikšanas nepieciešamību. Vēršam uzmanību uz to, ka, ja šim sarakstam ir informatīvs raksturs, tas var tikt publicēts arī, piemēram, Veselības ministrijas mājaslapā, un nav nepieciešama tā nostiprināšana ar ārēju normatīvo aktu. Savukārt, ja konkrētajām ārstniecības iestādēm ar šī saraksta noteikšanu projektā tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums veikt alkohola, narkotisko un citu apreibinošu vielu ietekmes un reibuma konstatēšanu, nepieciešams izvērtēt projektā ietvertā regulējuma pietiekamību kontekstā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā noteikto, kā arī ar attiecīgu pamatojumu papildināt anotāciju. Ņemot vērā to, ka projekta 1. pielikumā ietvertas noteiktas ārstniecības iestādes, nevis visas Latvijā esošās ārstniecības iestādes, nepieciešams pamatot, kāpēc medicīnisko pārbaudi var veikt tikai tieši šajās ārstniecības iestādēs.

-

Lūdzam izvērtēt projektā paredzētā nosūtījuma nepieciešamību un to iespējamo izmantošanu. Administratīvā pārkāpuma procesā šāds dokuments nav paredzēts un tas nav arī nepieciešams.

Projekta 2.2. apakšpunktā un 17. punktā ir norādīts, ka medicīnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz amatpersonas nosūtījumu. Projekta anotācijā skaidrots: "Ņemot vērā to, ka administratīvā pārkāpuma procesā, ārstniecības iestāde, kas veic  medicīnisko pārbaudi, nav procesa virzītājs, medicīnisko pārbaudi veic pamatojoties  uz medicīniskās pārbaudes nosūtījumu."

Tas neatklāj tieši kādam nolūkam šāds nosūtījums ir nepieciešams. No administratīvā pārkāpuma procesa viedokļa ir pilnīgi pietiekami, ja amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē, lai tur veiktu medicīnisko pārbaudi. Ja tas kaut kādu iemeslu dēļ ir nepieciešams ārstniecības iestādei, tad atsevišķa dokumenta esība ne vienmēr ir efektīvākais risinājums. Ārstniecības iestāde varētu reģistrēt vai uzskaitīt medicīniskās pārbaudes arī citādā veidā. Lūdzam izvērtēt alternatīvus risinājumus.

Papildus norādām, ka administratīvā pārkāpuma procesā nav "procesa virzītāja". Ir amatpersona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu (Administratīvās atbildības likuma 39. pants). Aicinām projekta anotācijā izmantot Administratīvās atbildības likumam atbilstošu terminoloģiju.
 

-

Lūdzam svītrot projekta 4. punktu. Šādā redakcijā tas tikai neprecīzi atspoguļo vienu no kolīziju risināšanas normām.

Projekta 4. punktā paredzēts, ka "šos noteikumus piemēro, ciktāl citu normatīvo aktu speciālajās tiesību  normās nav noteikta cita kārtība".

Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka vispārīgo un speciālo tiesību normu, vispārīgo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Tā ir viena no kolīziju atrisināšanas normām (ierakstīta arī, piemēram, Administratīvā procesa likuma 15. panta septītajā daļā). Tomēr būtisks priekšnoteikums, kas neparādās projekta tekstā, ir tas, ka šāda pieeja izmantojama vien vienāda juridiskā spēka tiesību normu kolīzijas gadījumā. Piemēram, projekta 4. punkts nekādi nepalīdzēs, ja pretruna pastāvēs starp Administratīvās atbildības likuma normu un projektā esošu regulējumu.

Normatīvajā aktā nav jāregulē juridiskās metodes. Tā kā pastāv iespēja, ka administratīvā pārkāpuma procesā, citu procesu vai jomu regulējošā likumā varētu būt šobrīd vai nākotnē ietverts atšķirīgs regulējums, tad šāda veida skaidrojumu varētu ietvert projekta anotācijā. Vienlaikus tomēr projektā vēlams ietvert pietiekami vispārīgu regulējumu, lai to bez īpašām izmaiņām varētu izmantot ikvienā jomā. Savukārt esošos izņēmumus (atšķirības) vēlams jau norādīt projekta anotācijā. Tas būs ārkārtīgi noderīgi projekta piemērotājiem. Tāpat aicinām apsvērt iespēju sagatavot plašāku skaidrojošu vai informatīvu materiālu.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 5. punktu, skaidri norādot, kurām personām saskaņā ar projekta II nodaļā noteikto kārtību tiks veikta alkohola koncentrācijas pārbaude izelpas gaisā. Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta pirmā daļa paredz, ka alkohola koncentrāciju izelpas gaisā pārbauda transportlīdzekļa vadītājam. Savukārt Administratīvās atbildības likuma kontekstā visticamāk domāta pie administratīvās atbildības saucamā persona. Visticamāk šajā gadījumā būs runa par tām pie administratīvās atbildības saucamajām personām, kas izdarījušas noteiktus administratīvos pārkāpumus, nevis jebkura persona.

-

Lūdzam precizēt projekta 5. punktu, skaidri norādot, kuras amatpersonas veic projekta II nodaļā paredzēto alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā. Vēršam uzmanību uz to, ka pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpas gaisā izriet no Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta pirmās daļas pēdējā teikuma un Administratīvās atbildības likuma 113. panta piektās daļas. Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta pirmā daļa paredz, ka alkohola koncentrāciju izelpas gaisā ir tiesīgi pārbaudīt Valsts policijas darbinieki un robežsargi uz valsts robežas. Savukārt Administratīvās atbildības likuma kontekstā amatpersona ir persona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu. Visticamāk šajā gadījumā tā nebūs jebkura amatpersona, proti, jebkuras iestādes amatpersona, kura ir tiesīga veikt administratīvā pārkāpuma procesu.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 10. un 36. punktā paredzēto regulējumu, kas noteic, ka persona paraksta pārbaudes protokolu, ar ko apliecina noteiktus apstākļus. Vēršam uzmanību uz to, ka persona var atrasties tādā alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, ka var nebūt spējīga saprast savu rīcību vai savas rīcības sekas, kā arī neatcerēties pārbaudes protokola parakstīšanas faktu, tādējādi izvērtējams, vai ir pamatoti prasīt no personas šādā stāvoklī ar parakstu apliecināt noteiktus apstākļus.

-

Lūdzam vēlreiz izvērtēt projektā paredzēto personas parakstu nepieciešamību (piemēram, projekta 10. un 36. punkts). Nav saskatāms, ka personas parakstam būtu būtiska nozīme, turklāt nereti persona nesaprot vai nav droša par tās paraksta turpmāku nozīmi procesā. Vienlaikus šāda prasība sarežģī elektronisku dokumentu apriti.

1. Projekta 10. punktā paredzēts, ka pārbaudītā persona paraksta šo noteikumu 2. pielikuma pārbaudes protokolu. Personas paraksts protokolā apliecina, ka tā ir iepazinusies ar alkohola koncentrācijas izelpas gaisā pārbaudes rezultātiem. Ja persona atsakās vai nav spējīga parakstīt protokolu, pārbaudes veicējs par to protokolā izdara attiecīgu ierakstu. Projekta anotācijā skaidrots, ka "personai protokolā ir iespējams parakstīties par to, ka tā ir iepazinusies ar  pārbaudes rezultātiem, nepaužot attieksmi (piekrišanu vai nepiekrišanu)". Tādējādi personas parakstam nav būtiskas nozīmes. Personai tāpat būtu izsniedzams pārbaudes protokols. Prasība parakstīties privātpersonu arī īpaši nepasargā.

2. Projekta 36. punktā paredzēts, ka persona medicīniskās pārbaudes protokolā ar parakstu apliecina par tai veikto medicīnisko pārbaudi, kā arī apstiprina, ka ir informēta par veiktās pārbaudes rezultātu saņemšanas kārtību. Ja persona atsakās vai nav spējīga parakstīties, ārsts izdara attiecīgu ierakstu medicīniskās pārbaudes protokolā.

Projekta anotācijā skaidrots: "Arī medicīniskās pārbaudes protokolā persona ar parakstu apliecina, ka pārbaude ir veikti tieši šai konkrētai personai, neizsakot attieksmi pret pārbaudes rezultātiem (piekrišanu vai nepiekrišanu). Šāda norma iekļauta ar mērķi izvairīties no situācijas,  kad persona apstrīd faktu, ka pārbaudes protokolā iekļautā informācija attiecināma uz viņu. Vienlaikus, ņemot vērā iespējamo alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko  vielu ietekmi uz personas atmiņu, kā arī praksē konstatētajām situācijām, personas  paraksts medicīniskās pārbaudes protokolā apliecina, ka persona ir informēta par  veiktās medicīniskās pārbaudes rezultātu saņemšanas kārtību."

Personas paraksts nekādi neizslēdz un nedrīkst izslēgt personai iespēju nepiekrist pārbaudes rezultātiem vai to attiecināmībai uz viņu. Turklāt tam, ka pārbaude ir veikta konkrētai personai, vajadzētu būt redzamam pārbaudes protokolā.

Informācija par pārbaudes rezultātu saņemšanas kārtību nebūtu attiecināma uz administratīvā pārkāpuma procesu. Personas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem noteic Administratīvās atbildības likums.

3. Privātpersonas paraksta nepieciešamība sarežģī dokumentu elektronisku apriti. Administratīvā pārkāpuma procesā visiem procesuālajiem dokumentiem vajadzētu būt jau sagatavotiem elektroniskā formā. Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 25. panta otro daļu administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmā sagatavo, lejupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma lietu saistītos dokumentus. Lai arī ir paredzēta iespēja papīra formā sagatavotu dokumentu pārvērst elektroniskā formā, tomēr procesuālos dokumentus vajadzētu jau sākotnēji sagatavot tieši elektroniskā formā. Šādu prasību vēlams arī tieši ietvert projektā.

-

Lūdzam svītrot projekta 11. punktu vai precizēt to, paredzot rīcību gadījumā, ja persona atsakās no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpas gaisā, ņemot vērā to, ka projekta II nodaļa paredz alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā, nevis alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu pārbaudes veikšanas kārtību.

-

Projekta 11. punkts ir svītrojams. Tas ir likumā regulēts jautājums un neatbilst pilnvarojuma apjomam.

Projekta 11. punktā paredzēts: "Ja  persona atsakās no alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu pārbaudes veikšanas vai tās rezultātiem, kā arī, ja ir pamatotas aizdomas vai objektīvu iemeslu dēļ pārbaudi ar mēraparātu nav iespējams veikt vai ir pamatotas aizdomas, ka pārbaudāmā persona atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo (psihotropo vai toksisko) vielu ietekmē vai reibumā,  pārbaudāmo personu nogādā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai."

Šāda veida regulējums ir ietverts likumā (Administratīvās atbildības likuma 113. panta otrā daļā, šobrīd arī Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ pants). Līdz ar to projektā (Ministru kabineta noteikumos) šāds regulējums nav ietverams. Tas neatbilst arī pilnvarojuma apjomam. Projektā ir regulējuma pārbaudes kārtība, nevis gadījumi, kad noteikta veida pārbaude ir veicama.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 14. un 15. punkts paredz rīcību gadījumos, ja tiek konstatēts, ka ieslodzījuma vietas apmeklētājs vai Ieslodzījuma vietas pārvaldes amatpersona vai darbinieks ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, vai minētā persona atsakās no pārbaudes. Vienlaikus projekta III nodaļa nenosaka kārtību, kādā šāda pārbaude tiek veikta. Ievērojot minēto, lūdzam ar attiecīgu regulējumu papildināt projekta III nodaļu.

-

Lūdzam precizēt projekta III nodaļas nosaukumu, paredzot, ka tajā ietverta kārtība, kādā konstatē, vai konkrētās personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas, kas izriet no Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktā.
Vienlaikus lūdzam precizēt projekta III nodaļas nosaukumu, ņemot vērā to, ka projekta 14. punkts attiecas arī uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem, nevis tikai amatpersonām.

-

Ņemot vērā, ka ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 357 "Personas apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietā, lai konstatētu, vai tā ir lietojusi alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas", kuri paredzēja arī ieslodzījuma vietas apmeklētāja apsekošanas kārtību, Pārvalde norāda, ka arī šajos noteikumos ir jāparedz nosacījumi attiecībā uz ieslodzījuma vietas apmeklētājiem. Šo noteikumu III sadaļas nosaukumā, tāpat arī 1.2. apakšpunktā ir minēti ieslodzījuma vietas apmeklētāji, bet nekur šo noteikumu tekstā neparādās neviens nosacījums, kas būtu tieši attiecināms uz ieslodzījuma vietas apmeklētāju.
Pārvalde norāda, ka ir būtiski šajos noteikumos norādīt to pašu nosacījumu, kas jau šobrīd ir spēkā attiecībā uz ieslodzījuma vietas apmeklētāju, proti, ja mēraparāts uzrāda alkohola koncentrāciju izelpas gaisā vai ja testa rezultāts ieslodzījuma vietas apmeklētājam ir pozitīvs, vai ja ieslodzījuma vietas apmeklētājs atsakās no apsekošanas, šī persona no ieslodzījuma vietas teritorijas tiek izraidīta un ieslodzījuma vietas apmeklējums tiek liegts.
 

Ja mēraparāts uzrāda alkohola koncentrāciju izelpas gaisā vai ja testa rezultāts ieslodzījuma vietas apmeklētājam ir pozitīvs, vai ja ieslodzījuma vietas apmeklētājs atsakās no apsekošanas, šī persona no ieslodzījuma vietas teritorijas tiek izraidīta un ieslodzījuma vietas apmeklējums tiek liegts.

Lūdzam precizēt projekta 12. punktu, norādot, kura amatpersona veiks tajā paredzētās darbības. Vēršam uzmanību uz to, ka no Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma izriet, ka amatpersona ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi.

-

Lūdzam precizēt projekta 12.1. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka projekta II nodaļa paredz alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā. Ņemot vērā to, ka projekta 1.1. un 1.3. apakšpunkts paredz, ka projekts nosaka alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā un alkohola ietekmes konstatēšanas kārtību, secināms, ka tās ir atšķirīgas darbības.

-

Nav skaidrs kā šo noteikumu II nodaļas regulējums attiecās uz ieslodzījuma vietām, Ieslodzījuma vietu pārvalde ierosina papildināt šos noteikumus ar konkrētiem punktiem, kas attiecināmi uz ieslodzītām personām. Proti, papildināt šo noteikumu II.nodaļu ar 12.punktu vai 12.3. apakšpunktu: Ja mēraparāts ieslodzītajam uzrāda alkohola koncentrāciju izelpas gaisā, tiek uzskatīts, ka ieslodzītais ir lietojis alkoholu.

Ja mēraparāts ieslodzītajam uzrāda alkohola koncentrāciju izelpas gaisā, tiek uzskatīts, ka ieslodzītais ir lietojis alkoholu.

Lūdzam svītrot projekta 13. punkta pēdējo teikumu. Norādām, ka attiecīgais regulējums iekļaujams normatīvajā aktā, kas paredz kārtību, kādā disciplināri soda ieslodzīto.

-

Lūdzam svītrot projekta 14. punkta pēdējo teikumu. Norādām, ka attiecīgais regulējums iekļaujams normatīvajā aktā, kas paredz kārtību, kādā veic dienesta pārbaudes un izskata disciplinārlietas.

-

Lūdzam precizēt projekta 14. punktu, skaidri nosakot, par kuras iestādes darbinieku tajā ir runa. Vienlaikus lūdzam izvērtēt vārdu savienojuma "amatpersona vai iestādes darbinieks" lietojumu kontekstā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 4. panta pirmajā daļā paredzēto, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes personālu veido amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (projekta III nodaļas ietvaros visticamāk sauktas par amatpersonām), vispārējā valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki. Proti, ja projekta 12. punktā minētās amatpersonas ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, tad projekta 14. punkts šādā redakcijā neattiecas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes vispārējā valsts civildienesta ierēdņiem.

-

Projekta 15. punktā paredzētais regulējums attiecas uz konkrētām ieslodzījuma vietas apmeklētāju grupām. Savukārt projekta III nodaļas nosaukumā minēti ieslodzījuma vietas apmeklētāji, tostarp, tie varētu būt domāti arī ieslodzīto personu apmeklētāji. Ievērojot minēto, lūdzam norādīt, vai projekta 15. punktā neminētās personas, ieslodzījuma vietas apmeklētāji, var ierasties ieslodzījuma vietā, ja ir lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, vai norādīt, kur noteikta kārtība, kādā konstatē, vai šīs personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas.

-

Lūdzam projekta 16.1. apakšpunktā precizēt, par kurām personām ir runa projekta IV nodaļas kontekstā. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta IV nodaļā ietverto regulējumu Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt saskaņā ar:
1) Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta otrās daļas pēdējo teikumu attiecībā uz narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmi uz transportlīdzekļa vadītājiem;
2) Ārstniecības likuma 60.¹ pantu, kurš ir iekļauts Ārstniecības likuma nodaļā, kas paredz alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimību ārstniecību;
3) Administratīvās atbildības likuma 113. panta piekto daļu, kas visticamāk attiecināma uz pie administratīvās atbildības saucamām personām.

-

Lūdzam precizēt projekta 17. punktu, skaidri norādot, kuras amatpersonas nosūtīs uz medicīnisko pārbaudi. Vēršam uzmanību uz to, ka pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā konstatē narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmi, paredzēts Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta otrās daļas pēdējā teikuma, savukārt pilnvarojums noteikt alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību paredzēts Ārstniecības likuma 60.¹ pantā. Vienlaikus Administratīvās atbildības likuma 113. panta piektā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanas kārtību. Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta otrā daļa paredz, ka, lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmi, Valsts policijas darbinieki nogādā transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai. Ārstniecības likuma 60.¹ pants ietverts Ārstniecības likuma nodaļā, kas paredz alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimību ārstniecību. Savukārt Administratīvās atbildības likuma kontekstā amatpersona ir persona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu. Visticamāk šajā gadījumā tā nebūs jebkura amatpersona, proti, jebkuras iestādes amatpersona, kura ir tiesīga veikt administratīvā pārkāpuma procesu.

-

Izvērtējama projekta 18. punktā norādītā prasība pamatot pārbaudes nepieciešamību. Nav saskatāms, ka pamatojumam būtu nozīme pārbaudes laikā.

Projekta 18. punktā paredzēts, ka medicīnisko pārbaudi veic pēc persona pieprasījuma, ja persona iesniedz ārstniecības iestādē iesniegumu, kurā pamatota pārbaudes nepieciešamība. Taču nav saprotams, kāpēc ir paredzēta prasība pamatot pārbaudes nepieciešamību un kāda tam ir nozīme. Kādi ir kritēriji, lai izvērtētu nepieciešamības pamatotību? Ja ārstniecības iestāde uzskatīs, ka pārbaude nav nepieciešama, tad kāda iespēja personai ir aizstāvēt savas tiesības? Piemēram, ja persona pati vienkārši tāpat grib pārbaudīt apreibinošu vielu esību organismā vai pārliecināties par kādas citas pārbaudes ticamību, tad nav saprotams, kāpēc personai būtu jāatklāj pamatojums un kā tas varētu ietekmēt ārstniecības iestādes rīcību.

Ja minētai prasībai nav racionāla skaidrojuma, tad lūdzam izslēgt prasību pamatot pārbaudes nepieciešamību. Pretējā gadījumā lūdzam ietvert argumentētu skaidrojumu projekta anotācijā.
 

-

Lūdzam precīzi noteikt projekta 1. pielikumā ietvertā ārstniecības iestāžu saraksta nozīmi.

Projekta 19. punktā paredzēts: "Ja personai, izņemot ieslodzīto, veicama medicīniskā pārbaude, personu pēc iespējas ātrāk nogādā tuvākajā šo noteikumu 1. pielikuma 1 - 17. punktā minētajā ārstniecības iestādē, kura nodrošina medicīniskās pārbaudes veikšanu 24 stundas diennaktī."

1. No projekta nav viennozīmīgi secināms, vai tikai projekta 1. pielikumā minētās ārstniecības iestādes ir tiesīgas veikt medicīnisko pārbaudi. Projekta anotācijā norādīts: "Lai nodrošinātu visu iesaistīto, kā arī sabiedrības informēšanu par medicīniskās  pārbaudes veikšanas iespējām, Projekta 1. pielikumā apkopots to ārstniecības iestāžu saraksts, kurās iespējams veikt minēto medicīnisko pārbaudi." Tas vairāk liecina, ka sarakstam ir vien informatīva nozīme. Iespējams, to varētu uzskatīt arī kā pienākumu attiecīgajām ārstniecības iestādēm nodrošināt šādu pakalpojumu. Taču rodas jautājums, kā būtu vērtējama medicīniskā pārbaude, kuru veiktu atbilstoši kvalificēta ārstniecības persona, taču kādā citā ārstniecības iestādē. Lūdzam šādu skaidrojumu precīzi norādīt projekta anotācijā.

2. Nav skaidra palīgteikuma "kura nodrošina medicīniskās pārbaudes veikšanu 24 stundas diennaktī" nozīme. Domājams, ka tas nekādi nevarētu ietekmēt pārbaudes tiesiskumu. To vienīgi varētu uztvert kā pienākumu ārstniecības iestādei. Lūdzam izveidot precīzāku regulējumu.
 

-

Lūdzam svītrot projekta 20. punktu un nepieciešamības gadījumā konkrēto regulējumu ietvert projekta III nodaļā, jo viss regulējums, kas attiecas uz ieslodzītajām personām, ietverams projekta III nodaļā, kas regulē kārtību, kādā konstatē, vai ieslodzītās personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas.

-

Lūdzam projekta 26. punktā svītrot vārdus "spirta un tā homologu un aizvietotāju". Vēršam uzmanību uz to, ka anotācijā norādīts, ka ar jēdzienu "citas apreibinošās vielas" projekta ietvaros saprotamas visas psihotropās un toksiskās vielas. Tādējādi, ja spirts un tā homologi un aizvietotāji ir psihotropās vai toksiskās vielas, tās atsevišķi nav jānorāda. Savukārt, ja tās ir vēl kādas citas vielas, tad nepieciešams anotācijā norādīt, ka arī šīs vielas ietilpst jēdzienā "citas apreibinošās vielas".

-

Projekta 26. punkts paredz, ka ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus veic sertificēti tiesu eksperti. Projekta 19. un 20. punkts paredz, ka medicīnisko pārbaudi veic tikai projekta 1. pielikumā minētajās ārstniecības iestādēs. Savukārt projekta 21. punkts paredz, ka medicīnisko pārbaudi veic konkrētās ārstniecības iestādes sertificēts narkologs vai citas specialitātes sertificēts ārsts. Ievērojot minēto, lūdzam norādīt, vai projekta 26. punktā minētais sertificētais tiesu eksperts ir projekta 21. punktā minētais ārsts vai tā ir vēl kāda cita persona, kas nestrādā projekta 1. pielikumā minētajās ārstniecības iestādēs.

-

Lūdzam saskaņot projektā paredzēto medicīniskās pārbaudes protokolu (tā saturu) ar Administratīvās atbildības likuma regulējumu.

Apreibinošu vielu lietošanas pārbaude (Administratīvās atbildības likuma 113. pants) ir viena no izmeklēšanas darbībām. Izmeklēšanas darbību fiksē izmeklēšanas darbības protokolā, izņemot gadījumus, kad Administratīvās atbildības likums paredz, ka amatpersona pieņem lēmumu (Administratīvās atbildības likuma 105. panta otrā daļa). Savukārt procesuālās darbības protokola saturs vispārīgi ir noteikts Administratīvās atbildības likuma 78. pantā. Lai arī pamatā šis regulējums attiecas tieši uz amatpersonu administratīvā pārkāpuma procesā, arī citu personu īstenotai izmeklēšanas darbībai piemērojamas līdzvērtīgas prasības. Piemēram, protokolā ir pilnībā iespējams norādīt administratīvā pārkāpuma lietas numuru, veicamo darbību tiesisko pamatu un ziņas par veiktās darbības pārsūdzēšanu.

Nav arī saprotams, kāpēc protokolā būtu nepieciešams iekļaut ārstniecības iestādes zīmogu. Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka zīmoga nospiedums ir nepieciešams vien tiesību aktos noteiktajos gadījumos. Līdz ar to būtu nepieciešams skaidrojums, kāpēc šajā gadījumā tāda prasība ir paredzēta. Turklāt protokola saturam jābūt pilnībā pielāgotam elektroniska dokumenta formai.
 

-

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 113. panta piektajā daļā noteikto Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpas gaisā. Administratīvās atbildības likuma kontekstā visticamāk alkohola koncentrāciju izelpas gaisā varētu konstatēt pie administratīvās atbildības saucamajai personai, tādējādi alkohola koncentrācija izelpas gaisā var tikt konstatēta ne tikai transportlīdzekļa vadītājiem. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 34.6. apakšpunktu.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 35. punktā ietverto regulējumu. Vēršam uzmanību uz to, ka medicīniskās pārbaudes rezultāti ir personas veselības stāvokļa dati, tāpēc izvērtējams, vai ārstniecības iestāde tos var izsniegt kā izziņu tikai tad, ja ir saņemts personas rakstveida pieprasījums.

-

Izvērtējama projekta 35. punktā paredzētā pārbaudes rezultātu paziņošanas pārbaudāmai personai piemērojamība. Šādu regulējumu nevar īstenot administratīvā pārkāpuma procesā. 

Administratīvā pārkāpuma procesā personai ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un saņemt dažādus dokumentus. Tomēr jautājumu par lietas materiālu pieejamību izlemj amatpersona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu. Ārstniecības iestādei šajā gadījumā nevajadzētu būt tiesībām lemt par dokumentu pieejamību administratīvā pārkāpuma procesā, turklāt vēl pieprasīt samaksu par tiem. Ārstniecības iestāde dokumentus nosūta amatpersonai, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu.

Ievērojot minēto, projekta 35. punkts nav attiecināms uz administratīvā pārkāpuma procesu. Tā kā tas tieši skar privātpersonas, minētais izņēmums ietverams projekta tekstā, kā arī precizējams skaidrojums projekta anotācijā.
 

-

Lūdzam anotācijā norādīt, kas ir projekta 38. punktā minētā specializētā ārstniecības iestāde.

-

Lūdzam anotācijā pamatot, kāpēc projekta 38. punktā ir paredzēts, ka persona mēneša laikā ir tiesīga pieprasīt veikt atkārtotu paraugu izmeklēšanu. Vienlaikus lūdzam norādīt, kāda var būt šādas atkārtotas paraugu izmeklēšanas nepieciešamība. Vēršam uzmanību uz to, ka gadījumos, kad medicīniskā pārbaude ir veikta kāda ierosināta procesa ietvaros (administratīvā pārkāpuma process, administratīvais process), atkārtota paraugu izmeklēšana var notikt apstrīdēšanas vai pārsūdzības ietvaros.

-

Projekta 38. punkta regulējums nav ietverams Ministru kabineta noteikumos. Tas ir attiecīgā procesa veida jautājums. Nav saskatāms, ka pilnvarojumā būtu piešķirtas tiesības Ministru kabinetam regulēt šādus jautājumus.

Administratīvā pārkāpuma procesā apreibinošo vielu lietošanas pārbaude ir izmeklēšanas darbība. Tās apstrīdēšana, atkārtota pārbaude u. tml. ir administratīvā pārkāpuma procesa jautājums. Neviens no Administratīvās atbildības likumā esošajiem pilnvarojumiem Ministru kabinetam nesatur tiesības regulēt šādus jautājumus. Turklāt arī viena mēneša laiks nav nekādi sasaistāms ar tipiska administratīvā pārkāpuma norisi (sūdzību izskatīšanu u. tml.).
 

-

Lūdzam norādīt, no kuras likuma normas izriet Ministru kabineta tiesības noteikt projekta V nodaļā paredzēto regulējumu.

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt projektā iekļauto pārbaudes izdevumu aprēķināšanas un segšanas regulējumu. Nav ņemts vērā pārbaudes kā izmeklēšanas darbības raksturs un procesuālo izdevumu vispārīgais regulējums. Projektā esošais regulējums nav saskaņots ar Administratīvās atbildības likumu.

1. Projekta anotācijā norādīts, ka minētās medicīniskās pārbaudes pēc būtības ir veselības aprūpes pakalpojumi, kurus  sniedz ārstniecības persona ārstniecības iestādē. Tomēr nav norādīts argumentēts pamatojums, kas pamatotu pārbaudes atbilstību tipiskam veselības aprūpes pakalpojumam. Svarīgākais ir tieši jautājums par valsts (pašvaldības) attiecībām ar ārstniecības iestādi gadījumos, kad tā īsteno medicīnisko pārbaudi kā izmeklēšanas darbību. Piemēram, ekspertīze tiek uzskatīta par deleģētu pārvaldes uzdevumu. Tā kā pārbaudes faktisko izdevumu apjoms var ietekmēt personas pienākumu atlīdzināt procesuālos izdevumus, tad šim jautājumam ir pievēršama īpaša rūpība.

2. Ja nosūtītājs formāli ir amatpersona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, vai iestāde, tad tā patiesībā nemaz nevar segt izdevumus ārstniecības iestādei (projekta 45.1. apakšpunkts). Šajā gadījumā izdevumus var segt vienīgi valsts vai pašvaldība (iestādei nav savas mantas). Turklāt, ja medicīniskā pārbaude būtu deleģēts pārvaldes uzdevums, tad šāda kārtība nav efektīvākais risinājums. Tas var negatīvi ietekmēt konkrēta administratīvā pārkāpuma procesa norisi atkarībā no konkrētai iestādei pieejamiem budžeta līdzekļiem.

3. Projekta 45.5. apakšpunktā paredzēts, ka izdevumus sedz persona, ja personai konstatē alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas ietekmi izelpas gaisā vai asinīs un personu uz pārbaudi nosūtīja darba devējs vai procesa virzītājs. Ja termins "procesa virzītājs" šeit ir attiecināts arī uz administratīvā pārkāpuma procesu, tad šāds regulējums projektā nav pieļaujams. Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākumu var regulēt vienīgi Administratīvās atbildības likums. Turklāt ārstniecības iestādei radušos izdevumu apmērs nebūt nav obligāti identisks tam apmēram, kādā personai var būt pienākums atlīdzināt procesuālos izdevumus. Tas ir atsevišķi vērtējams jautājums administratīvā pārkāpuma procesā.

4. Projektā izmantotā terminoloģija nav saskaņota ar Administratīvās atbildības likumu (nav "procesa virzītāja", "iestādes pilnvarotais pārstāvis", "nosūtīšana pēc piekritības" gluži neattiecas uz Administratīvās atbildības likuma 75. panta otrajā daļā ietverto pilnvarojumu).
 

-

Lūdzam anotācijā norādīt, kas ir projekta 44. punktā minētā specializētā ārstniecības iestāde.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 44. punktā paredzēto, ka izdevumu apmērs tiek noteikts saskaņā ar ārstniecības iestādes apstiprinātu cenrādi, kontekstā ar iebildumu par projekta 2.2. apakšpunktā un projekta 1. pielikumā noteikto. Vēršam uzmanību uz to, ka gadījumā, ja medicīniskās pārbaudes veikšana ir valsts pārvaldes uzdevums, kas tiek deleģēts konkrētajām ārstniecības iestādēm, pakalpojumu maksas apmērs nosakāms saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.¹ pantā paredzēto.

-

Lūdzam precizēt projekta 44. punktu, ņemot vērā to, ka šobrīd saskaņā ar spēkā esošo Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ pantu izdevumu apmēru ir pilnvarots noteikt Ministru kabinets. Vienlaikus norādām uz to, ka izdevumu apmēru Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt tikai attiecībā uz izdevumiem par alkohola koncentrācijas pārbaudes veikšanu transportlīdzekļu vadītājiem. Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minēto un projektam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2. punktā noteikto, projektā nav nosakāms, kas nosaka medicīniskās pārbaudes izdevumu apmēru.

-

Lūdzam precizēt projekta 45.1. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka projekta tekstā iepriekš nav minēts termins "nosūtītājs".

-

Lūdzam norādīt, par kādu procesa virzītāju ir runa projekta 45.4. apakšpunktā. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvās atbildības likums paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesa dalībnieks ir persona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu. Savukārt procesa virzītājs kā procesa dalībnieks ir kriminālprocesā.

-

Lūdzam precizēt projekta 46. punktā ietverto vārdu savienojumu "iestāde, kuras pilnvarotais pārstāvis nosūtījis personu uz medicīnisko pārbaudi", ņemot vērā to, ka projekta tekstā šāds vārdu savienojums iepriekš nav ticis lietots.

-

Lūdzam precizēt projekta 46. punktu atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 75. panta otrajā daļā paredzētajai terminoloģijai.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" ietverto informāciju, ka "personas, kurām sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē, mēdz apstrīdēt izdoto administratīvo aktu iestādē, kas izdevusi administratīvo aktu, kā arī tiesā". Vēršam uzmanību uz to, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros netiek izdots administratīvais akts, bet gan lēmums par soda piemērošanu vai lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu. Vienlaikus aicinām precizēt, ka attiecīgo dokumentu glabāšanas laikam būtu nepieciešams būt pietiekamam, lai personai būtu iespējams īstenot savas tiesības administratīvajā procesā, administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 4. sadaļu, norādot, ka projekts neietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu, ņemot vērā to, ka Ministru kabineta noteikumi nevar būt par pamatu grozījumiem likumā, jo Ministru kabineta noteikumiem ir jāatbilst likumos noteiktajam, nevis otrādi. Vienlaikus norādām, ka informāciju par plānotajiem grozījumiem likumos var norādīt anotācijas 1.6. apakšsadaļā.

-

Protokollēmumā iekļaujams plašāks uzdevums izvērtēt, vai Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ pantā esošais regulējums atbilst administratīvās atbildības sistēmai un pilnvarojumi Ministru kabinetam pašreizējā apjomā ir nepieciešami vai pieļaujami.

1. Ja ir pamatotas aizdomas, ka persona ir alkohola reibumā, vai ir pamatotas aizdomas par apreibinošu vielu lietošanu, tas ir pietiekams pamats, lai uzsāktu administratīvā pārkāpuma procesu (Administratīvās atbildības likuma 117. panta pirmā daļa). Tāpat šajā gadījumā nepieciešams transportlīdzekļa vadītāju atstādināt no transportlīdzekļa vadīšanas (Administratīvās atbildības likuma 72. panta pirmā daļa). Līdz ar to medicīniskā pārbaude ir veicama jau vismaz administratīvā pārkāpuma procesā. Tas nav Ceļu satiksmes likumā regulējams jautājums.

2. Administratīvās atbildības likuma 113. panta piektajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpas gaisā, kā arī noteikt alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanas kārtību. Līdzīgi arī pārbaudes izdevumi (ja neskaita izelpas gaisa pārbaudes) un to atlīdzināšanas pienākums, ciktāl to attiecina uz privātpersonām, jau ir attiecīgā procesā regulējams jautājums.

-

Izslēdzams uzdevums Tieslietu ministrijai sagatavot grozījumus Administratīvās atbildības likuma 113. pantā un citos normatīvajos aktos, lai atteiktos no personas nogādāšanas ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja tā nepiekrīt alkohola koncentrācijas izelpas gaisā pārbaudes rezultātiem. Tikai šādā veidā šobrīd ir iespējams nodrošināt pārbaudāmu alkohola lietošanas pārbaudi un garantēt personas tiesības uz aizstāvību.

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3. punktā paredzēts uzdevums Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju sagatavot attiecīgus grozījumus Administratīvās atbildības likuma 113. pantā un citos ārējos normatīvajos aktos, izslēdzot no tiem regulējumu, kas paredz, ka nepiekrītot alkohola koncentrācijas izelpas gaisā pārbaudes rezultātiem, šīs personas ir nogādājamas ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Šāds uzdevums un plānotie grozījumi nav atbalstāmi, un minētais protokollēmuma projekta punkts svītrojams.

1. Administratīvās atbildības likuma 113. panta otrā daļa noteic: "Ja ir pamatotas aizdomas, ka persona ir alkohola ietekmē vai reibumā, bet izelpas gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai persona nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai veiktās pārbaudes rezultātiem, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai."

Minētais regulējums satur būtisku principu, ka medicīniskā pārbaude veicama ne tikai tad, ja izelpas gaisa pārbaudi nav iespējams veikt, bet arī tad, ja persona nepiekrīt izelpas gaisa pārbaudei vai tās rezultātiem. Turklāt iemeslam, kādēļ persona ir atteikusies no izelpas gaisa pārbaudes vai nepiekrīt tās rezultātiem, nav nekādas nozīmes.

2. Ziņas par faktiem, kuras amatpersonas ieguvušas, īstenojot likumā noteiktās kontroles un uzraudzības funkcijas, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus administratīvā pārkāpuma procesā (Administratīvās atbildības likuma 93. panta ceturtā daļa). Tas attiecas arī uz izelpas gaisa pārbaudi pirms administratīvā pārkāpuma procesa. Tomēr, lai varētu izvērtēt šā pierādījuma ticamību, tam jābūt pārbaudāmam administratīvā pārkāpuma procesā. Pretējā gadījumā, ja nepastāv iespēja veikt medicīnisko pārbaudi, izelpas gaisa pārbaudes rezultātu novērtēšana ir pavisam ierobežota (mēraparāta atbilstība, procedūras ievērošana u. tml.). Tā rezultātā personai praktiski var nebūt nekādu iespēju atspēkot amatpersonas, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, apgalvojumus.

3. Tiesu praksē ir konstatēts gadījums, kas izelpas gaisa pārbaudes ticamību liek pamatīgi apšaubīt. Personai pārbaudē ar alkometru konstatēja minimālo alkohola koncentrāciju izelpas gaisā 1,04 promiles. Tā kā tobrīd nepastāvēja prasība nogādāt personu medicīniskās pārbaudes veikšanai, neskatoties uz personas kategoriskiem iebildumiem, policijas darbinieki sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē. Persona pati devās uz medicīnisko pārbaudi, kur saņēma medicīniskās pārbaudes atzinumu, ka viņa organismā nav alkohola (personas asinīs nav konstatēta alkohola ietekme). Neskatoties uz Valsts policijas sūdzību un lūgumu neatzīt medicīniskās pārbaudes atzinumu par pierādījumu, tiesa tomēr izbeidza administratīvā pārkāpuma procesu. Medicīniskā pārbaudē nekonstatēja alkohola klātbūtni personas organismā, un pārbaude veikta neilgi pēc pārbaudes ar alkometru, kas izslēdza iespēju pēc policijas veiktās pārbaudes izvadīt no organisma izelpas gaisā konstatētās 1,04 promiles alkohola. Tiesa atzina, ka medicīniskās pārbaudes protokolā norādītās ziņas ir vērtējamas kā ticamākas (Vidzemes apgabaltiesas 2020. gada 5. oktobra spriedums lietā Nr. 171022320).

4. Projekta anotācijā norādīts, ka "normatīvajos aktos ietvertais regulējums par mēraparātu verificēšanas kārtību  nodrošina tādu pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā  ietvaros veikto mērījumu precizitāti, kas izslēdz pamatu apšaubīt minētās pārbaudes  rezultātu". Tas gan neapliecina, ka izelpas gaisā pārbaude ir vienlīdz precīza, ja to salīdzina ar medicīnisko pārbaudi. Kā tas norādīts jau minētajā Vidzemes apgabaltiesas spriedumā, pārbaude veikta personas "bioloģiskajai videi – asinīm – ar gāzes hromatogrāfijas metodi, kas viennozīmīgi atzīstama par precīzāku metodi nekā alkohola koncentrācijas pārbaude izelpas gaisā ar mērierīci". Pārbaužu precizitāte nav normatīvs jautājums.

5. Jautājums par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes, ja persona nepiekrīt izelpas gaisa pārbaudei vai tās rezultātiem, ir vērtēts jau vairākkārt, tostarp Saeimā. Tas nav guvis atbalstu, un šobrīd nav nekādu jaunu apstākļu, kas liecinātu par atšķirīgu situāciju, lai vēlreiz rosinātu šādu jautājumu.

Saistībā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā tika veikti normatīvo aktu grozījumi, kas mainīja medicīnisko pārbaužu veikšanas līdzšinējo kārtību un samazināja to gadījumu skaitu, kad persona obligāti nogādājama ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Taču šādu krīzes laika regulējumu, kas turklāt samazina personas tiesību aizsardzības līmeni, nav nekāda pamata turpināt ikdienas situācijās.
 

-

Aicinām projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju, ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiek apstrādāti personas dati, tajā skaitā īpašu kategoriju dati. Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 52.2.6.1 apakšpunktam atzinumu (projekta saskaņojumu) nepieciešams saņemt no Datu valsts inspekcijas, ja projekts skar personas datu apstrādes jautājumus, tostarp personas datu apstrādi informācijas sistēmās.
 

-

Pārvaldes ieskatā, varbūt ir nepieciešams atrunāt kas ir reibums, kas ietekme, kas stāvoklis,  lai var korekti norādīt, vai cilvēks ir alkohola reibumā vai ietekmē vai stāvoklī, iespējams ar promilēm, vai kā citādi, vai lietot vienu terminoloģiju.

-

Nav skaidrs, kas ir domāts ar "persona". Vai tā ir jebkura persona? Ierosinu, atrunāt noteikumos, kas šajos noteikumos ir domāts ar vārdu "persona" līdzīgi kā tas ir atrunāts šobrīd spēkā esošajos Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 357 "Personas apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietā, lai konstatētu, vai tā ir lietojusi alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas". 

-

Attiecībā uz šo pārbaužu veikšanas medicīnas iestādē apmaksas kārtību (Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodarbinātajiem), Pārvaldes ieskatā šai kārtībai arī būtu jābūt skaidri noteiktai.

-

Nekur iepriekš šo noteikumu tekstā neparādās, kas domāts ar šo "amatpersonu. Ierosinu tekstā atrunāt, kas šī ir par amatpersonu.

-

Aicinām projekta 7. punktā svītrot vārdu "minēto", jo iepriekš pārbaudes protokols nav minēts.

-

Aicinām projekta 7. un 9. punktā vārdus "pārbaudes veicējs" aizstāt ar vārdu "amatpersona" vai skaidrot anotācijā, kas ir projekta 7. un 9. punktā minētais pārbaudes veicējs, proti, vai tā var būt vēl kāda cita persona, nevis tikai amatpersona.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību noteikt rīcību gadījumos, kad pirmajā mērījumā konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir vienāda vai lielāka nekā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, bet otrajā mērījumā tā ir mazāka.

-

Šo punktu attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi nevarēs attiecināt visos gadījumos, jo attiecībā uz ieslodzījuma vietas apmeklētāju šobrīd pastāv citi nosacījumi. Ņemot vērā minēto, noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar konkrētu regulējamu, kas attiecināms uz ieslodzījuma vietas apmeklētāju. Minēto regulējumu piedāvājam integrēt noteikumu III sadaļā.  

 

Ja mēraparāts uzrāda alkohola koncentrāciju izelpas gaisā vai ja testa rezultāts ieslodzījuma vietas apmeklētājam ir pozitīvs, vai ja ieslodzījuma vietas apmeklētājs atsakās no apsekošanas, šī persona no ieslodzījuma vietas teritorijas tiek izraidīta un ieslodzījuma vietas apmeklējums tiek liegts.
 

Ierosinu atrunāt, ka amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona).

-

Aicinām projekta 13. punktā precizēt atsauci uz projekta 1. pielikumā minēto ārstniecības iestādi, jo projekta 1. pielikumā ir ietvertas 16 ārstniecības iestādes.

-

Lūdzu precizēt šajā punktā un visā projektā atsauci uz 1.pielikuma 17. un 18.punktu, jo minētajā pielikumā ir uzskaitītas 16 ārstniecības iestādes. 

-

Aicinām projekta 19. punktā precizēt atsauci uz projekta 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm, jo projekta 1. pielikumā ir ietvertas 16 ārstniecības iestādes.

-

Aicinām projekta 20. punktā precizēt atsauci uz projekta 1. pielikumā minēto ārstniecības iestādi, jo projekta 1. pielikumā ir ietvertas 16 ārstniecības iestādes.

-

Aicinām papildināt projekta 22. punktu, nosakot, kurš veic tajā paredzēto uzdevumu.

-

Aicinām precizēt projekta 23. punktu, norādot, ka atbilstoši projekta 6. punktā noteiktajam tiek veikta alkohola koncentrācijas pārbaude izelpas gaisā, kā arī papildināt to, nosakot, kurš veic tajā paredzēto uzdevumu.

-

Aicinām papildināt projekta 28. punktu, nosakot, kurš veic tajā paredzēto uzdevumu.

-

Aicinām papildināt projekta 31. punktu, nosakot, kura persona nodod materiālu paraugus kopā ar nosūtījumu.

-

Aicinām papildināt projekta 32. punktu, nosakot, kura persona nodod materiālu paraugus kopā ar nosūtījumu.

-

Lūdzam svītrot projekta 35. punkta otro teikumu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar sagatavošanas noteikumu 3.1. apakšpunktā noteikto projektā nav iekļaujamas deklaratīvas normas.

-

Projekta 37. punktā paredzēts, ka otru medicīniskās pārbaudes protokola eksemplāru, nosūtījumu uz  pārbaudi vai personas iesniegumu, laboratorisko izmeklējumu rezultātu, kā arī  reģistrācijas žurnālu ārstniecības iestādē glabā piecus gadus. Līdz ar to ir vērtējama paredzētā glabāšanas termiņa atbilstība.

Projekta anotācijā skaidrots: "Aplūkojot pašreizējo  judikatūru secināms, ka personas, kurām sastādīts administratīvais pārkāpuma  protokols par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē, mēdz  apstrīdēt izdotā administratīvā aktu iestādē, kas izdevusi administratīvo aktu, kā arī  tiesā.  Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecīgo dokumentu glabāšanas laikam būtu  nepieciešams būt pietiekamam, lai personai būtu iespējams īstenot savas tiesības  administratīvajā procesā vai kriminālprocesā." Tā kā iepriekš ir pieminēta administratīvā atbildība, pieļaujams, ka šeit ir domāts administratīvā pārkāpuma process (nevis administratīvais process un administratīvais akts).

Taču projekta anotācijā iekļautais glabāšanas termiņš nav tiešā veidā saistīts ar administratīvā pārkāpuma procesa norisi (tam nevar noteikt konkrētu ilgumu) vai ar dokumentu glabāšanas ilgumu administratīvā pārkāpuma procesā. Turklāt jāievēro, ka vismaz daži no šiem dokumentiem jau ir administratīvā pārkāpuma lietas materiālos.

Ievērojot minēto, aicinām atkārtoti izvērtēt dokumentu glabāšanas termiņu un to iespējamo sasaisti ar administratīvā pārkāpuma procesu.
 

-

Aicinām projekta 8. pielikuma 8. un 20. punktā vārdu "rakstisks" aizstāt ar vārdu "rakstveida".

-

Lūdzam norādīt anotācijā informāciju, vai attiecībā uz plānoto veselības datu apstrādi ir veikts novērtējums par ietekmi uz personas datu aizsardzību (turpmāk - NIDA), kā arī lūdzam anotācijā norādīt Datu regulas 35.panta 7.punkta b), c) un d) apakšpunktos norādīto informāciju no NIDA.
Paskaidrojam, ka no Datu regulas 35. panta 1., 3. un 4. punkta, kā arī Datu valsts inspekcijas 2018. gada 18. decembra rīkojuma Nr. 1-2.1/125 “Apstrādes darbību veidi, attiecībā uz kuriem ir jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums saskaņā ar VDAR 35. panta 4. punktu” 4. punkta izriet prasība pārzinim veikt NIDA par īpašu kategoriju personas datu apstrādi. Savukārt VDAR 35. panta 7. punkta b), c) un d) apakšpunktos minētās informācijas no NIDA norādīšana anotācijā nodrošinās risku minimizēšanu, ko varētu radīt personas datu par veselību apstrāde.

 

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, sniedzot skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (tostarp arī spēkā esošu ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā).
 

-