Atzinums

Latvijas Krievu mācībvalodu skolu atbalsta asociācija (LAŠOR)  iebilst pret mācību mazākumtautību valodās aizstāšanu ar mācībām latviešu valodā, jo tādējādi tiek apdraudēta mazākumtautībām piederīgo ģimeņu kultūras identitāte.

Pāreja uz mācībām latviešu valodā ir uzsākta bez jebkādā zinātniskā pamatojuma, objektīviem pētījumiem, bez saskaņošanas ar bērnu vecākiem. Šādi pārejot uz mazākumtautībām piederīgo bērnu mācībām latviešu valodā, valsts ignorē savas starptautiskās saistības.

Eiropas Padomes Vispārējā konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 14. panta otra daļa paredz, ka, ja ir pietiekams pieprasījums, mazākumtautībām piederīgām personām valsts savas izglītības sistēmas ietvaros nodrošina pienācīgas iespējas apgūt mazākumtautības valodu vai iegūt izglītību mazākumtautības valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo nacionālo minoritāšu personas. Latvija ir ratificējusi šo konvenciju, tādējādi tā nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas 1996.gada rekomendācijas par mazākumtautību tiesībām uz izglītību norāda, ka pamatskolā mācību programmu vislabāk būtu apgūt mazākumtautību valodā (12.p.), bet vidusskolā liela daļa mācību priekšmetu būtu jāmāca mazākumtautību valodā (13.p).

2017. gada Centrālās statistikas pārvaldes apsekojumā iegūtie rezultāti rāda, ka 61,3% iedzīvotāju mājās runā latviski, ikdienā krieviski runājošo īpatsvars bija 37,7%. Citās valodās runā mājās 1% iedzīvotāju (baltkrievu valodā, ukraiņu valodā, poļu valodā, lietuviešu valodā u.c.). Līdz ar to 38,7% Latvijas iedzīvotāju runā mājās mazākumtautību valodās. Vairāk par 27 procentiem skolēnu apguva (daļēji) vispārējās izglītības programmas mazākumtautību valodās 2018./2019. mācību gadā. Vecākiem un aizbildņiem ir pamatotas tiesības prasīt, lai no viņu samaksātajiem nodokļiem valsts nodrošinātu mācīšanos pirmkārt tajā valodā, kurā viņi audzina savus bērnus.

Īpaši aktuālas šīs tiesības ir krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kas ir 97,4% no mazākumtautībām piederīgo personu kopējā skaita, un tiem 97,1% skolēnu, kas, apgūstot mazākumtautību izglītības programmas, mācījās krievu valodā.

Ierosinām izdarīt šādus grozījumus 1. punktā par izmaiņām likuma 9. pantā:

papildināt ar jaunu pantu “izslēgt 11 daļu;”

izslēgt pirmo pantu (“izslēgt otrās daļas 2. punktu;”);

papildināt ar jaunu pantu “izteikt otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā: “2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus;””;

papildināt ar jaunu pantu “papildināt otro daļu ar jaunu punktu “privātās izglītības iestādēs;””;

papildināt ar jaunu pantu “papildināt otro daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā: “atbilstoši šīs daļas trešajam punktam mazākumtautības izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības iestāžu izglītības programmas saskaņā ar Mazākumtautību izglītības iestāžu likumu. Mazākumtautību izglītības iestādes padome nosaka valodu lietojumu mazākumtautību izglītības iestādes programmu īstenošanā un valsts pārbaudījumu kārtošanas valodu. Mazākumtautību izglītības iestādē tiek īstenots mācību priekšmets “Latvijas mācība”, kurš nodrošina latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvi valsts valodā. Mācību priekšmeta "Latvijas mācība" programmu izstrādā izglītības iestāde, ievērojot Ministru kabineta noteiktās vadlīnijas un tām atbilstošas mācību priekšmeta "Latvijas mācība" programmas paraugus. Mācību priekšmeta "Latvijas mācība" vadlīnijās ir ietverts šā mācību priekšmeta saturs un plānotie tā apguvē sasniedzamie rezultāti visās izglītības programmas pakāpēs, kā arī kārtība un kritēriji, pēc kādiem Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtē un apstiprina mācību priekšmeta programmu.;””;
 

-

izslēgt likumprojekta 5. punktu (par likuma 38. panta otrās daļas 1. punkta izslēgšanu);

-

izteikt 6. punktu (par likuma 41. panta izslēgšanu) šādā redakcijā: “izteikt 41. pantu šādā redakcijā:
“41. pants. Mazākumtautību izglītības programmas
(1) Mazākumtautību izglītības programmas izstrādā izglītības iestāde, izvēloties kādu no valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās vai attiecīgajā valsts izglītības standartā ietvertajiem izglītības programmu paraugiem.
(2) Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.
(3) Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mazākumtautību izglītības programmās piecus mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā deviņu gadu laikā, īstenojot mazākumtautību pamatizglītības programmas, un trīs gadu laikā, īstenojot mazākumtautību vidējas izglītības programmas.””;
 

-

izslēgt likumprojekta pantu par Pārejas noteikumu papildināšanu ar 98., 99., 100., 101. un 102. punktu.

-