Atzinums

14.lpp

Iebilstam 3.2.punktā noteiktajam uzdevumam. Šobrīd jau tām pašvaldībām, kurām nav savi saistošie noteikumi ir vienota kārtība, kas nosaka šo kartīšu saņemšanu un tā paredz, ka kartītes izsniedz Autotransporta direkcija pēc samaksas veikšanas. Ventspils valstspilsētas pašvaldībā ir saistošie noteikumi, kas paredz kartīšu izsniegšanu bez nodevas samaksāšanas, bet ja par to saskaņā ar vienotu kārtību iekasēs nodevu, tad šāda veida izdevumi tiks attiecināti uz pakalpojuma sniegšanu un ietekmēs kompensācijas par transporta pakalpojumiem lielumu.

Iebilstam 3.2.punktā noteiktajam uzdevumam un rosinām arī turpmāk saglabāt atvieglojumu noteikšanu sabiedriskā transporta izmantošanai savas administratīvās teritorijas ietvaros kā pašvaldību kompetenci.  Minētais pamatojams ar to, ka vienotas braukšanas maksas atvieglojumu regulējuma ieviešanas rezultātā pastāv risks atsevišķām iedzīvotāju grupām zaudēt līdzšinējos pašvaldību noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, tādējādi iedzīvotājiem nonākot sociāli un finansiāli nelabvēlīgākā situācijā.
 

-

9.lpp - “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā Noteikumu Nr. 309 22. punkts (arī atsauce uz saistošajiem noteikumiem 17. punktā) ir svītrojams, jo tas neatbilst Meža likuma 8. panta pirmās daļas 1. punkta pilnvarojumam, ka tikai Ministru kabinets nosaka kārtību koku ciršanai ārpus meža”

Tikai paralēli veidojot pilnvērtīgu publiskās apspriešanas tiesisko regulējumu Noteikumos Nr. 309
 

-

6.lpp

LLPA ieskatā ir atbalstāms Satiksmes ministrija piedāvātais priekšlikums saglabāt pilnvarojumu pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, tajā skaitā par braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanu, bet iebilstam, ka braukšanas maksas atvieglojumu harmonizēšana starp dažādām pašvaldībām tiek noteikta par pašmērķi (ierobežot atlaižu apjomu, kategorijas u.c.), ar vienīgo mērķi vieglāk īstenot Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmu (AVIS) un Braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu (BMA) darbību. Šādus harmonizējošus ierobežojumus var noteikt tikai rūpīgi izvērtējot pasažieru grupas kurām pašvaldība ir noteikusi braukšanas maksas atvieglojumus, lai netiktu apdraudēta sabiedriskā transporta izmantošanas pieejamība attiecīgajiem sabiedrības pārstāvju grupām.
 

-

9. lpp. Ja Zemkopības ministrijas ieskatā papildus... ...teritorijas, kuras pilsētā vai ciemā plānots cirst koku.”


Vienota publiskās apspriešanas regulējuma iekļaušana Noteikumos Nr. 309 ir atbalstāma. Taču, ievērojot to, ka publiskās apspriešanas loma (ārpus meža augošu koku ciršanas procesā pilsētā) tikai pieaug, ir nepieciešams būtiski attīstīt Noteikumos Nr. 309 iekļauto šī jautājuma regulējumu.
Šobrīd Noteikumu Nr. 309 17. punktā publiskā apspriešana kā obligāta sastāvdaļa ārpus meža augošu koku ciršanas procesā paredzēta tikai valsts vai pašvaldības īpašumā esošu publiski pieejamajos objektos. Taču praksē secināms, ka īpašuma piederībai nav ietekmes uz vides kvalitātes rādītājiem pilsētā, un arī, lemjot par koku ciršanu arī privātīpašumā, sabiedrības līdzdalības tiesību realizācija noteiktos gadījumos ir ļoti būtiska. Tādēļ nevar piekrist informatīvajā ziņojumā norādītajam, ka 10 pašvaldību saistošajos noteikumos iekļautais nosacījums par publiskās apspriešanas rīkošanu, ja koku nociršana būtiski ietekmē pilsētvides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti, ir nekonkrēts un dublē Noteikumu Nr. 309 17. punktu. Tieši pretēji, šāds regulējums konkretizē vadlīnijas, pēc kurām būtu nosakāmi “sabiedrībai nozīmīgi gadījumi”, attiecinot to uz privātīpašumā esošajiem zemesgabaliem.
Atbalstāms ir priekšlikums Noteikumos Nr. 309 noteikt publiskās apspriešanas procedūras kārtību, lai tā būtu vienveidīga, sabiedrībai zināma un saprotama neatkarīgi no administratīvās teritorijas, taču papildus ziņojumā norādītajam, bez veicamo pasākumu un termiņu noteikšanas, ir ļoti būtiski šajā regulējumā definēt arī publiskās apspriešanas mērķi konkrētajā procesā un paredzēt vienotus kritērijus publikās apspriešanas rezultātu izvērtējumam. Iepriekš minētais ir būtisks aspekts, lai veidotu vienotu izpratni par publiskās apspriešanas institūta lomu tieši koku ciršanas procesā (gan tiesību normu piemērotāju, gan sabiedrības), novērstu publiskās apspriešanas rezultātu novērtēšanu neatbilstoši publiskās apspriešanas būtībai.
Veidojot pilnvērtīgu Publiskās apspriešanas regulējumu Noteikumos Nr. 309, ir jāparedz arī nosacījumi par publiskās apspriešanas rezultātu un pieņemtā lēmuma publicēšanas kārtību.
Papildus, ja Meža likuma 8. panta pirmajā daļā Ministru kabinetam dotais pilnvarojums tiktu paplašināts, pilnvarojot Ministru kabinetu noteikt arī gadījumus, kad zemes īpašniekam nosakāms tiesisks pienākums atjaunot koku stādījumus, rastos iespēja izveidot tiesisko mehānismu, lai pašvaldība lēmumā par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai varētu iekļaut arī papildu nosacījumus par zemes īpašnieka pienākumu atjaunot koku stādījumus. Iepriekš minētā tiesiskā regulējuma esamība veicinātu samērīguma principa ievērošanu, jo labvēlīgas vides apstākļi ilgtermiņā tiktu nodrošināti ar zemes īpašnieku mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kā atteikums.
 

-

5. lpp
LLPA ieskatā ir atbalstāms Satiksmes ministrija piedāvātais priekšlikums valstspilsētām saglabāt tiesības izsniegt licenci pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem un izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu vienotu kārtību licences saņemšanai. Vienlaikus lūdzam minēto tiesību normu (Autopārvadājumu likuma 30. panta 5.1daļu) salāgot ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 1.panta 6.punktā noteikto pilsētas nozīmes maršruta definīciju, proti, ka tas ir maršruts, kas nodrošina pārvietošanos valstspilsētas administratīvajās robežās, kā arī no šīs pilsētas uz tuvākajām apkārtējām teritorijām un 1.panta 2.punktā minēto maršrutu tīkla definīciju, kas paredz, ka  maršrutu tīkls ir, izmantojot esošo autoceļu, ielu vai sliežu ceļu tīklu, veidots maršrutu (dotēto un komerciālo maršrutu) kopums, kurā tiek organizēti sabiedriskā transporta pakalpojumi.
Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 13.jūlija noteikumu Nr.634 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā” 21.punktam pilsētas nozīmes maršrutu tīklu vai tā grozījumus apstiprina valstspilsētas pašvaldība un iesniedz Autotransporta direkcija informācijai, līdz ar to Autotransporta direkcijai ir zināmi visi valstpilsētas pārvadātāju maršrutu tīkla maršruti un, valstspilsētai, izsniedzot savam pārvadātājam attiecīgās licences kartītes tiktu atslogota arī VSIA “Autotransporta direkcija”.

Aicinājums 30.panta 5.1daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā:
“Kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem valstspilsētas maršrutu tīkla robežās (tajā skaitā arī maršrutiem no šīs pilsētas uz tuvākajām apkārtējām teritorijām), nosaka attiecīgās valstspilsētas pašvaldība.”

-