Atzinums

Uzturam iebildumu un lūdzam izvērtēt un iekļaut informatīvā ziņojuma projekta 2.5. punktā informāciju par aktuālo progresu, kā arī plānotajām aktivitātēm attiecībā uz investīciju piesaisti no starptautiskajām finanšu institūcijām (turpmāk – SFI), piemēram, no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu Investīciju bankas. Vēršam uzmanību, ka SFI piedāvā uz tirgus nosacījumiem balstītu finansējumu jomās, kurās ir tirgus nepilnības un investīciju trūkums, vienlaikus nodrošinot papildinātību, tādējādi investējot projektos, kuru īstenošanai privātā sektora finansējums nav vai ir tikai daļēji pieejams. Neskatoties uz SFI investīciju pieejamību, to aktivitāte Latvijā pēdējo gadu laikā ir bijusi salīdzinoši zema. Papildus atzīmējam, ka atbilstoši Finanšu sektora attīstības plāna 2021.–2023. gadam rīcības virziena Nr. 1.1. “Ilgtspējīgas kreditēšanas veicināšana” pasākumam Nr. 1.1.4. “Veicināt starptautisko finanšu institūciju investīcijas un tehnisko atbalstu jomās, kurās pastāv ierobežota finansējuma pieejamība” kā līdzatbildīgās institūcijas cita starpā ir norādītas arī Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Atzīmējam, ka informatīvā ziņojuma projektā ietvertā informācija, tas ir, lai sekmētu uzņēmumu attīstību caur jaunām investīcijām, nodrošinot pieejamāku kreditēšanu tiek vērtēta arī iespēja, kā piemēram ALTUM var piesaistīt papildus resursus ņemot vērā atbalsta programmu pieprasījumu apjomu un tendences, papildus līdzekļus aizņemoties gan Valsts kasē, gan starptautiskās finanšu institūcijās, kā piemēram Eiropas Investīciju bankā, ir pārāk vispārīga un attiecas tikai uz vienu no iespējamajiem investīciju piesaistes veidiem no SFI, proti, investīciju piesaiste no SFI ir veicināma ne tikai Altum administrēto atbalsta programmu ietvaros.

-

Uzturam iebildumu un lūdzam izvērtēt un iekļaut informatīvā ziņojuma projekta 2.5. punktā sasaisti 2.5. punktā minētajiem prioritārajiem pasākumiem ar attīstības plānošanas dokumentiem, kā piemēram, Finanšu sektora attīstības plāns 2021.–2023. gadam un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” vidēja termiņa darbības stratēģija 2022.-2024. gadam. Informatīvā ziņojuma projekta 2.5.2. punktā papildinātā informācija ir pārāk vispārīga un nepilnīga, nesniedz priekšstatu par sasaisti visiem 2.5. punktā minētajiem prioritārajiem pasākumiem. Vienlaikus, ņemot vērā, ka informatīvā ziņojuma projekta 2.5.2. punktā ir minēts, ka definētie pasākumi atbilst arī citos politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem virzieniem, kā piemēram, Finanšu sektora attīstības plānā 2021.–2023. gadam noteiktajiem pasākumiem un ALTUM vidēja termiņa darbības stratēģija 2022.-2024.” noteiktajiem atbalsta pasākumu ieviešanas virzieniem, kas definēti kā tirgus nepilnības, lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu, specificējot, kuri tieši definētie pasākumi atbilst arī citos politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem virzieniem.

-

Papildus informatīvā ziņojuma projekta 2.5.2 punktā sniegtajai informācijai atkārtoti lūdzam skaidrot, vai pašlaik tiek realizētas/tiek plānotas atbalsta programmas jaunuzņēmumu attīstībai, un nepieciešamības gadījumā papildināt informatīvā ziņojuma projektu. Kā arī kontekstā ar informatīvā ziņojuma projekta 2.5. punktā ietverto prioritāto pasākumu “Jaunuzņēmumu attīstības un ārvalstu investīciju piesaistes veicināšana Latvijā” atkārtoti lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu, norādot, ar kurām atbalsta programmām vai cita veida instrumentiem tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaiste, kas pašlaik esošajā informatīvā ziņojuma projekta redakcijā nav tiešā veidā skaidrots.

-

Ņemot vērā informatīvā ziņojuma projekta 2.5.2. punktā minēto, proti, ka galvenais ieguvums, izveidojot eksporta kredīta aģentūru, būtu, ka tiktu sniegta iespēja uzlabot Latvijas eksportējošo uzņēmumu pozīcijas ārējā tirgū, tādējādi veicinot Latvijas eksporta apjomu pieaugumu, lūdzam skaidrot, vai informatīvā ziņojuma projekta 2.5. punktā minētais prioritārais pasākums “Eksporta kredītu aģentūras izveide sekmēs eksporta apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas uzņēmumiem” ir saistāms ar Finanšu sektora attīstības plānā 2021.–2023. gadam iekļauto 1.1.5. uzdevumu/pasākumu “Vidēja un ilgtermiņa eksporta garantiju sistēmas turpmāka pilnveidošana”, kura darbības rezultāts ir “Nodrošināta efektīva vidēja un ilgtermiņa eksporta garantiju sistēmas darbība, sniedzot atbalstu eksportspējīgiem uzņēmumiem” un kuram līdzatbildīgās institūcijas cita starpā ir arī Ekonomikas ministrija un Altum. Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar informāciju, kā Ekonomikas ministrija realizē Finanšu sektora attīstības plānā 2021.–2023. gadam iekļautā 1.1.5. uzdevuma/pasākuma izpildi. Papildus, ņemot vērā Altum sniegto informāciju, proti, ka kontekstā ar Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumiem Nr.290 “Vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi saimnieciskās darbības veicējiem” nav bijis pietiekams pieprasījums pēc šī finanšu instrumenta no komersantiem, Latvijas eksportējošo komersantu maksājumu struktūras dēļ, savukārt bez pietiekama pieprasījuma nav iespējams izveidot eksportētāju vajadzībām atbilstoši funkcionējošu finanšu instrumentu produktu, lūdzam izvērtēt un skaidrot Eksporta kredītu aģentūras izveides pamatotību.
Vienlaikus, lai veicinātu Latvijas privātā sektora eksportspējas stiprināšanu attīstības valstīs, aicinām izvērtēt IFC (International Finance Corporation) (Starptautiskā Finanšu korporācija) un MIGA (Multilateral Investment Guarantee Agency) (Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūra) sniegtās iespējas un produktus: IFC piedāvā ilgtermiņa aizdevumus, veic investīcijas kapitālā un piedāvā tirdzniecības finansēšanas instrumentus uzņēmumos, kas paplašina darbību attīstības valstīs; MIGA piedāvā politiskā riska apdrošināšanu, finansējot valūtas maiņas ierobežojumus, īpašumu ekspropriācijas, civilo nemieru, valdību līgumu pārkāpumu risku segumu, kā arī izsniedzot korporatīvās garantijas uzņēmumiem, kas paplašina darbību attīstības valstīs. Tādējādi aicinām izvērtēt iespējas veicināt Latvijas eksportspējīgo uzņēmumu sadarbību ar IFC un MIGA.

-

Attiecībā uz 2.1.2.sadaļā norādīto informāciju par EDIC, vēršam uzmanību, ka ERAF finansējums 1.2.2.1.pasākumam "Atbalsts Eiropas Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei" ir 6,8 miljoni euro, 8 miljoni euro ir kopējais plānotais finansējums. Tāpat aicinām norādīt programmas "Digitālā Eiropa" Latvijas EDIC finansējumu.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 1.pielikuma 4.5.4.2.apakšvirziena “I” kolonnu, norādot konkrētu saiti, kurā ir redzama minētā sabiedriskā apspriešana. Vēršam uzmanību, ka šobrīd norādītā saite joprojām nenovirza uz to.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 2.1.2.sadaļā "Būtiskākie īstenotie pasākumi" ietverto 2.3.1.2.i. investīcijas nosaukumu, tajā aizstājot vārdu "prasmju" ar vārdu "pamatprasmju". Vēršam uzmanību, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk - ANM plāns) grozījumi vēl nav apstiprināti, līdz ar to lūdzam izmantot ANM plānā noteikto investīcijas nosaukumu.

-

Lūdzam precizēt informāciju informatīvā ziņojuma projekta 2.5.2. punktā par Investīciju fondu, norādot, ka pašlaik MK noteikumos Nr. 503 pieejamais finansējums ir 152,06 milj. euro. Vienlaikus lūdzam redakcionāli precizēt sniegto informāciju, jo ar sākotnēji pieņemtajiem MK noteikumiem Nr. 503 netika apstiprināta minētā summa.

-

Aicinām informatīvā ziņojuma projekta 2.2.1.sadaļā "Esošās situācijas apraksts un rezultatīvie rādītāji" redakcionāli precizēt tās pirmās rindkopas pēdējo teikumu attiecībā uz eksporta apjomu, precizējot gadu, kurā eksporta apjoms sasniedza 18.3 miljd.eur un kurā 21.4 miljd. eur (šobrīd abi dažādie eksporta apjoma cipari norādīti par 2021.gadu).

-