Projekta ID
24-TA-378Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
12.06.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt nepieciešamību pilnveidot publiskai personai piederošu vai piekrītošu starpgabalu atsavināšanas tiesisko regulējumu (veicot attiecīgus grozījumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā), ņemot vērā starpgabalu būtību un mērķi, kā arī to, kurām personām būtu tiesības šādus strapgabalus kādos gadījumos iegūt. Ņemot vērā arī to, ka gan šajā rīkojuma projektā minētie nekustamie īpašumi, gan citos, šādiem īpašumiem piederot privātpersonām, tie nav uztverami kā starpgabali pēc sava mērķi un, piemēram, var būt apbūvējami zemesgabali (privātmāju celtniecībai domāti) ciematu teritorijās.
Tieslietu ministrija šo rīkojuma projektu saskaņo, ņemot vērā anotācijā atspoguļoto izvērtējumu, nekustamo īpašumu vērtību, tā pārvaldīšanas izmaksas (ja rīkojuma projekts netiktu saskaņots), lielo kopīpašnieku skaitu un apstākli, ka valsts izies no šī kopīpašuma.
Vienlaikus vēršamu uzmanību, ka starpinstitūciju sanāksmē attiecībā uz abām valstij piederošām zemes vienībām (starpgabaliem) domājamām daļām – katrā 7/52 (aptuvenais kopīpašnieku skaits 44), iezīmējās problemātika Atsavināšanas likumā, jo spēkā esošais regulējums imperatīvi paredz zemes starpgabalus atsavināt tikai piegulošo nekustamo īpašumu zemes gabalu īpašniekiem, bet neparedz atsavināt starpgabala kopīpašniekiem. Ievērojot minēto, veidojas situācija, ka pieguļošo zemes gabalu īpašnieks, iegādājoties starpagabalu, nevar pievienot zemes vienību domājamās daļas, kā arī netiek izbeigts kopīpašums, jo valsts vietā ienāk pieguļošais zemes gabalu īpašnieks. Līdz ar to vērtējams, vai šādos gadījumos primāri būtu šos starpgabalus atsavināt kopīpašniekiem.
Tieslietu ministrija šo rīkojuma projektu saskaņo, ņemot vērā anotācijā atspoguļoto izvērtējumu, nekustamo īpašumu vērtību, tā pārvaldīšanas izmaksas (ja rīkojuma projekts netiktu saskaņots), lielo kopīpašnieku skaitu un apstākli, ka valsts izies no šī kopīpašuma.
Vienlaikus vēršamu uzmanību, ka starpinstitūciju sanāksmē attiecībā uz abām valstij piederošām zemes vienībām (starpgabaliem) domājamām daļām – katrā 7/52 (aptuvenais kopīpašnieku skaits 44), iezīmējās problemātika Atsavināšanas likumā, jo spēkā esošais regulējums imperatīvi paredz zemes starpgabalus atsavināt tikai piegulošo nekustamo īpašumu zemes gabalu īpašniekiem, bet neparedz atsavināt starpgabala kopīpašniekiem. Ievērojot minēto, veidojas situācija, ka pieguļošo zemes gabalu īpašnieks, iegādājoties starpagabalu, nevar pievienot zemes vienību domājamās daļas, kā arī netiek izbeigts kopīpašums, jo valsts vietā ienāk pieguļošais zemes gabalu īpašnieks. Līdz ar to vērtējams, vai šādos gadījumos primāri būtu šos starpgabalus atsavināt kopīpašniekiem.
Piedāvātā redakcija
-