Atzinums

Norādām, ka atbilstoši Vadlīnijās sākotnējās ietekmes izvērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (pieejamas: https://www.mk.gov.lv/sites/mk/files/media_file/tap_anotacija_vadlinijas.pdf) norādītajam anotācijas 2. sadaļā norāda ietekmi uz sabiedrības grupām, kuras tiesiskais regulējums varētu ietekmēt, tostarp fiziskajām personām, kā piemēram, Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra nodarbinātajiem, kurus ietekmēs kompetenču maiņa iestāžu starpā. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt šo anotācijas sadaļu.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 3.sadaļā sniegto informāciju par amata vietu pārdali starp Nacionālo kultūras centru un Kultūras ministriju, norādot amata klasifikāciju pārdalāmajām amata vietām, kā arī sniedzot norādi vai jau ar Valsts kanceleju saskaņotā amatu klasifikācija amata vietām tiks saglabāta vai arī to ir paredzēts pārskatīt. 

-

Vēršam uzmanību, ka minētais projekts nevar tikt atzīts par steidzamu, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 55.2. apakšpunktu steidzamības kārtību var piemērot tikai izņēmuma gadījumā, ja jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties saistībā ar tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses vai valsts starptautiskās, finanšu, ekonomiskās vai drošības intereses. Steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums.
Ievērojot minēto, par steidzamības pamatojumu nevar būt tas, ka "projektu nepieciešams izskatīt steidzamības kārtībā, lai ar 2025.gada 1.janvāri precizētu uzdevumu sadalījumu starp Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru kultūras un radošo industriju izglītības jomā", kas pēc būtības ir iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums.

-

Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2024. gada 5. septembra sanāksmē (prot. Nr. 2 3. §) (protokols pieejams: https://tai.mk.gov.lv/protokoli) tika izskatīts jautājums saistībā ar turpmāko praksi iestāžu nolikumu sagatavošanā. 
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta 5.¹ daļu valsts tiešajā pārvaldē institucionālo padotību īsteno pakļautības formā, ja likumā nav noteikts citādi.
Sanāksmē tika atbalstīts priekšlikums, ministriju nolikumos uzskaitīt to pakļautībā esošās, pārraudzībā esošās iestādes un tās kapitālsabiedrības, kur ministrija ir kapitāldaļu turētāja, lai iestādes nolikumā un anotācijā būtu atrodama visa būtiskā informācija.
Tāpat, ņemot vērā, ka valsts tiešajā pārvaldē padotību pārraudzības formā īsteno, ja likumdevējs to ir noteicis, piemēram, nozares likumā, nepieciešams tiesību akta projekta anotācijā norādīt likumu, kas nosaka konkrētās iestādes pārraudzību.
Ievērojot minēto, vēršam uzmanību, ja, kādai no ministrijas padotībā esošajām iestādēm ir noteikts pārraudzības statuss, taču tas nav paredzēts nevienā nozares likumā, Kultūras ministrijai ir jāizvērtē nepieciešamība, kādā no nozari regulējušiem likumiem, noteikt attiecīgās iestādes pārraudzības formu, vai arī, izstrādājot grozījumus attiecīgās iestādes nolikumā, pārskatīt iestādes padotības formu, aizstājot "pārraudzība" ar "pakļautība".

-

Ievērojot to, ka termins "nevalstiskās organizācijas" nav juridisks termins, lūdzam to aizstāt ar terminu "biedrības un nodibinājumi".

-