Atzinums

Lūdzam likumprojekta 1. panta 18. punktā 21. punktā, kā arī 1. pielikuma V sadaļā nodrošināt pilnīgu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīvā (ES) 2019/882 par preču un pakalpojumu piekļūstamībām ietverto prasību pārņemšanu, norādot attiecīgi uz metro, kā arī tādu gadījumu tiesisko regulējumu, ja pastāv vairākas ārkārtas izsaukuma centrāles. Norādām, ka, piemēram, tas, ka šobrīd Latvijā nav metro, neizslēdz nepieciešamību pārņemt minētās direktīvas prasības. Skaidrojam, ka Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir atzīts, ka tiesiskās drošības princips un nepieciešamība nodrošināt pilnīgu direktīvu piemērošanu juridiski, nevis tikai faktiski, prasa, lai visas dalībvalstis pārņemtu attiecīgās direktīvas prasības ar skaidru, precīzu un pārskatāmu tiesisko regulējumu, paredzot saistošas normas jomā, uz kuru tā attiecas. Dalībvalstīm ir šāds pienākums, lai novērstu jebkādas konkrētā brīdī esošās situācijas izmaiņas tajās un nodrošinātu, ka ikviens tiesību subjekts Kopienā, ietverot dalībvalstis, kurās noteikta direktīvā minēta darbība nepastāv, jebkuros apstākļos skaidri un precīzi zinātu savas tiesības un pienākumus (šajā ziņā sk. Eiropas Savienības Tiesas 2010.gada 14.janvāra spriedumu lietā C 343/08 Komisija/Čehija 40. un 41.punkts un tajos norādītā judikatūra, ECLI:EU:C:2010:14).
Eiropas Savienības Tiesas ieskatā tas, ka direktīvā minētā darbība netiek veikta kādā dalībvalstī, neietekmē tās pienākumu transponēt direktīvu, ja nav iespējams izslēgt iespēju, ka šāda darbība varētu pastāvēt nākotnē. Attiecīgi Eiropas Savienības Tiesas 2001. gada 13. decembra spriedumā lietā C-372/00 Komisija/Īrija un 2002. gada 30. maija spriedumā lietā C-441/00 Komisija/Apvienotā Karaliste,  tika nospriests, ka tas, ka Īrijā un Ziemeļīrijā nav ātrgaitas vilcienu, neatbrīvo Īriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti no pienākuma transponēt Padomes Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību.

-

Lūdzam likumprojekta 3. panta pirmās daļas 1. punktā un citos līdzīgos gadījumos terminu skaidrojumus neietvert iekavās, bet atsevišķi norādīt uz attiecīgo termina izpratni likumprojektā (t.i., ko saprot ar attiecīgo terminu likumprojektā), izvairoties no pieturzīmes iekavas lietošanas. Norādām, ka iekavās ietvertie skaidrojumi un precizējumi var padarīt tiesību aktu neskaidru un var sašaurināt vai paplašināt tiesību normas tvērumu.

-

Lūdzam likumprojekta 14. pantā nodrošināt gramatiski korektu tiesību normu un norādi uz novērtējuma veikšanu pēc noteiktiem kritērijiem aizstāt ar norādi par novērtējuma veikšanu atbilstoši noteiktiem kritērijiem.

-

Likumprojekta Pārejas noteikumu 2. punkts paredz cita starpā, ja pakalpojumu līgumi, kuru darbība turpinās pēc 2030. gada 27. jūnija, pakalpojuma sniedzējs nodrošina līguma atbilstību šā likuma prasībām un, izvērtējot faktiskos apstākļus, sniedz pakalpojuma lietotājam šajā likumā noteikto piekļūstamo informāciju saistībā ar attiecīgo līgumu vai vienojas par līguma teksta pārskatīšanu.
Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrija jau iepriekš pauda bažas par likumprojekta Pārejas noteikumu 2. punkta skaidrību un to, vai attiecīgi līgums paliek spēkā arī pēc 2030. gada 27. jūnija, ja nav nodrošinātas piekļūstamības prasības (vēl jo vairāk, ja līgums līdz minētajam datumam tiek pildīts), vai līgumu var nepildīt vai vienpusēji izbeigt, ja netiek nodrošinātas piekļūstamības prasības.
Iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju, Tieslietu ministrija secina, ka faktiski, lai nodrošinātu likumprojekta mērķi un panāktu pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un visām personām, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt viņu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem, pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums nodrošināt, ka pakalpojums, tajā skaitā, pakalpojuma līgums atbilstu piekļūstamības prasībām – jeb līgums ir piekļūstams ikvienai personai. Līdz ar to secināms, ka pakalpojuma sniedzējs sniedz piekļūstamības informāciju pakalpojuma lietotājam vai vienojas, ka līguma teksts tiks pielāgots piekļūstamības prasībām.
Attiecīgi Tieslietu ministrija secina, lai ievērotu likumprojektu un sasniegtu tā mērķi, pakalpojuma sniedzējam nodrošinot piekļūstamības prasības, pakalpojuma līguma priekšmets, sastāvdaļas un forma netiek grozīta. Tāpat tas neietekmē pakalpojuma līguma spēkā esamību un nedod tiesības pusēm vienpusēji uzteikt līgumu vai to nepildīt. Nodrošinot piekļūstamības prasības, nodibinātās saistības netiek grozītas, pārjaunotas vai izbeigtas. Tāpat likumprojekta prasību ievērošana nevar tikt izmantots kā iemesls nodibinātās saistības grozīšanai, pārjaunošanai vai izbeigšanai, vai līguma normu pēc būtības grozīšanai. Savukārt likumprojekta prasību neievērošana nav pamats līguma vienpusējai izbeigšanai un līgums paliek spēkā arī pēc 2030. gada 27. jūnija, tomēr pakalpojuma lietotājam ir visas šajā likumā garantētās tiesības savu interešu aizsardzībai. Minētais tieši tādā veidā nav minēts anotācijā, bet secināms interpretējot likumprojektu.
Ievērojot minēto, lūdzam likumprojekta anotācijā skaidri norādīt par likumprojekta prasību ievērošanas un neievērošanas tiesiskajām sekām attiecībā uz pakalpojuma līgumiem (to priekšmetiem, sastāvdaļām, formu, spēkā esamību, tiesiskajām attiecībām (nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu)).

Pakalpojumu līgumi, kas noslēgti līdz 2025. gada 27. jūnijam, paliek spēkā līdz to beigu termiņam. Ja šāda līguma darbība turpinās pēc 2030. gada 27. jūnija, pakalpojuma sniedzējs nodrošina līguma atbilstību piekļūstamības prasībām un, izvērtējot faktiskos apstākļus, sniedz pakalpojuma lietotājam šajā likumā noteikto piekļūstamības informāciju saistībā ar attiecīgo līgumu vai vienojas par līguma teksta pielāgošanu piekļūstamības prasībām.