Atzinums

Ar projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi””, projekta ID 23-TA-1854, turpmāk – Projekts, paredzēts precizēt sadzīves atkritumu un būvniecības atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķus, bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķus un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt prasības informācijai par sadzīves atkritumu dalītās savākšanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi pašvaldībās un prasības mājkompostēšanas uzskaitei.

Projektā citastarp ir noteikts pienākums pašvaldībām sniegt informāciju par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzumu. Tāpat Projektā saistībā ar atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu sasniegšanu kā izejošais rādītājs ir noteikts kalendāra gadā radītais sadzīves atkritumu daudzums.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktu sadzīves atkritumi ir nešķiroti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tai skaitā papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi, liela izmēra atkritumi, tostarp matrači un mēbeles, kā arī nešķiroti atkritumi un no citiem avotiem dalīti savākti atkritumi, kuru īpašības un sastāvs ir līdzīgs atkritumiem no mājsaimniecībām.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. panta ceturtajā un piektajā daļā ir noteikts, ka pašvaldība, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta pirmajā daļā minētais atkritumu apsaimniekotājs, atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs un atkritumu apsaimniekotājs, kurš veic atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, organizē sadzīves atkritumu atsevišķu savākšanu savā administratīvajā teritorijā un nodrošina to sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju. Atzinuma iesniedzēja ieskatā Atkritumu apsaimniekošanas likumā ietvertais pienākums organizēt un nodrošināt sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju nekādā veidā neietver to, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. panta ceturtajā un piektajā daļā norādītajiem subjektiem ir pieejami visi dati par kopējo radīto sadzīves atkritumu apjomu, ņemot vērā, ka šādi dati veidojas no dažādām atkritumu plūsmām, kurās iesaistās ne tikai Projektā norādītie subjekti.

Ņemot vērā Projektā ietvertās normas, kā arī vērtējot Projekta anotācijas saturu, Atzinuma iesniedzēja ieskatā, izstrādājot Projektu, nav ņemts vērā fakts, ka Projektā ietvertajiem subjektiem nav pieejami pilnīga un visaptveroša informācija par visām atkritumu plūsmām un to daudzumiem katrā pašvaldības administratīvajā teritorijā. Jāņem vērā, ka konkrētajā pašvaldības administratīvajā teritorijā kopējais radītais sadzīves atkritumu daudzums neveidojas tikai no sadzīves atkritumu apjomiem, kurus apsaimnieko konkrētajā pašvaldības teritorijā izvēlētais atkritumu apsaimniekotājs, bet tas veidojas no dažāda veida atkritumu plūsmām tādām kā, bet ne tikai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas, depozītu sistēmas, tekstilmateriālu atkritumu plūsmas u.c.. Atzinuma iesniedzējs uzskata, ka ar Projektu nevar tikt noteiktas tādas prasības, kuras nav reāli īstenojamas. Atzinuma iesniedzējs izprot, ka Latvijas Republikai kā vienai no Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāīsteno un jāizpilda Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktie pienākumi, tajā skaitā arī attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanas atkalizmantošanai un pārstrādes mērķu sasniegšanu, tomēr šādi pienākumi nevar tikt noteikti nacionālā līmeņa normatīvajos aktos, neparedzot pasākumus un risinājumus, kā tos var reāli īstenot. Konkrētajā gadījumā pirms Projekta saskaņošanas un virzīšanas apstiprināšanai vispirms būtu nepieciešams iegūt visaptverošu informāciju un datus par visām atkritumu plūsmām un to daudzumiem no visām atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītajām personām (piemēram, bet ne tikai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas dalībniekiem, depozītu sistēmas operatoram, preču ražotājiem un tirgotājiem), lai iegūtu un apkopotu informāciju (piemēram, izveidojot vienotu datu uzskaites sistēmu) par katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā radītajiem atkritumu veidiem un to daudzumiem, un tikai pēc attiecīgo datu izvērtēšanas varētu tikt skatīts jautājums par izvirzāmajiem kritērijiem un prasībām, lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvā Nr. 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu noteiktos mērķus.

Papildu jānorāda, ka problēmsituāciju attiecībā uz visa veida atkritumu plūsmas datiem un to iegūšanu/apkopošanu var novērot arī no Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.‑2028. gadam, turpmāk – Plāns, ietvertā. Proti, Plāna 2.6. sadaļā “Atkritumu sastāvs un atkritumu plūsmu apsaimniekošana” citastarp norādīts, ka, piemēram, mēbeļu atkritumi (kas ir viens no atkritumu veidiem, kas ietilpst sadzīves atkritumu definīcijā) atkritumu plūsmu uzskaites sistēmā netiek izdalīti kā atsevišķa atkritumu plūsma, tāpēc mēbeļu atkritumus ieskaita gan liela izmēra atkritumu plūsmā, gan būvniecības atkritumu plūsmā, ja šie atkritumi nodoti kopā ar būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem. Tāpat arī attiecībā uz tekstilmateriālu atkritumu apsaimniekošanu, secināms, ka Plānā ietvertie dati ir iegūti no Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas sniegtās informācijas (kas nav viens no Projektā ietvertajiem subjektiem, kuriem ir pienākums sniegt informāciju par sadzīves atkritumu apjomiem), savukārt par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanu, pārstrādi un reģenerāciju ir atbildīgi  videi kaitīgo preču apsaimniekotāji, kā rezultātā par šādu atkritumu apsaimniekošanas apjomiem datus var apkopot un iesniegt attiecīgais videi kaitīgo preču apsaimniekotājs, nevis Projektā norādītie subjekti. Līdz ar to, kā jau uz to šajā atzinumā iepriekš ir norādījis Atzinuma iesniedzējs, šobrīd, ņemot vērā, ka nav izveidota vienota atkritumu plūsmu uzskaites sistēma, kurā tiktu ievietoti dati par visa veida radītājiem/savāktajiem atkritumu apjomiem, ne pašvaldībai, ne pašvaldības izvēlētajam atkritumu apsaimniekotājam, ne atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam centram nav iespējams iegūt pilnīgu un detalizētu informāciju par kopējo konkrētajā pašvaldības administratīvajā teritorijā radīto sadzīves atkritumu apjomu. Līdz ar to Atzinuma iesniedzēja ieskatā Projektā ir ietverti tādi pienākumi, kurus Projektā noteiktie subjekti nevar īstenot no tiem neatkarīgu iemeslu dēļ, kā rezultātā tie būtu jāpārskata un jāprecizē, lai nodrošinātu, ka Projektā esošās tiesību normas būtu reāli izpildāmas un īstenojamas.

-