Atzinums

Izziņā  sniegtais skaidrojums nesniedz pamatojumu, argumentāciju pastāvošām problēmām. Ievērojot minēto, kā arī to, ka likumprojekta autori pievienojas Tieslietu ministrijas viedoklim par šīs normas juridiskās slodzes neesamību, norādām uz nepieciešamību svītrot to. 

-

Tieslietu ministrija (Valsts zemes dienests) 2023. gada 12. aprīļa iebildumā norādīja, ka izziņas neizsniedz, bet var izsniegt aktuālo informāciju. Jaunajā projekta versijā joprojām ir saglabāta redakcija ar atsauci uz Valsts zemes dienesta izziņu. Lūdzam vārdus "Valsts zemes dienesta izziņa" attiecīgajā locījumā aizstāt ar vārdiem "Valsts zemes dienesta izsniegta kadastra informācija" attiecīgajā locījumā.

-

Tieslietu ministrijas (Valsts zemes dienesta) iepriekš izteiktais iebildums par to, ka "Nav skaidri saprotams process, kurš un kad piemēro samaksu. Vai domāts, ka samaksu piemēro zemesgrāmata un saņēmējs būs VZD?” pēc būtības nav ņemts vērā, izziņas attiecīgajā punktā par šo iebildumu sniegtais skaidrojums nesniedz atbildi uz iebildumu, līdz ar to turpinām uzturēt iepriekš izteikto iebildumu.

-

Kā norādīts izziņā - nodevas apmaksa divkāršā apjomā noteikta ar mērķi motivēt privatizētā objekta īpašnieku pašu īstenot tiesību nostiprināšanu. Nodevas paaugstināšana var būt instruments personas darbības veicināšanai, tomēr ne anotācijā, ne izziņā netiek sniegts novērtējums, vai nodevas apmēra divkāršošana no 15 euro uz 30 euro, patiešām motivēs privatizētā objekta īpašniekus. Attiecīgi anotācijā būtu skaidrojami minētie aspekti. 
Atkārtoti norādām, ka īpašuma tiesību nostiprināšana kā nodevas objekts ir vērsts uz tiesību ieguvēju, tādēļ ja nākamais nostiprinājuma lūgums ir par īpašuma tiesību nostiprināšanu, tad finansiālais slogs gulstas uz tiesību ieguvēju. Ne tiesību norma, ne anotācija nesniedz pamatojumu šāda regulējuma noteikšanai.  Attiecīgi anotācijā būtu skaidrojami minētie aspekti, kā arī, sniegts  citu alternatīvo risinājumu  novērtējums pret piedāvāto risinājumu. 
 

-

Attiecībā uz anotācijā norādīto, ka atbilstoši likuma par "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 66.pantam darījumus (līgumus, vienošanās), kurus slēdz privatizācijas komisija ar privatizācijas objektu pircējiem, maksājumus, kas saistīti ar privatizācijas objektu privatizāciju atklātā izsolē, kā arī privatizācijas objektu nodošanu jaunajiem īpašniekiem atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām, paskaidrojam, ka minētais regulējums ir attiecināms uz privatizācijas komisijām, ne privātpersonām, kuru pienākumos (vispārīgi) ietilpst segt, piemēram,  izmaksas par tiesību nostiprināšanu. Līdz ar to, minētie aspekti ņemami vērā skaidrojot iespējamā atbrīvojumu pamatotību. 
 

-

Tieslietu ministrijas (Valsts zemes dienesta) iepriekšējais priekšlikums nav ņemts vērā, lūdzam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas saīsinājumu vienādot visā noteikumu projekta tekstā, neizmantojot abreviatūru, kā to nosaka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 44. punkts. Lūdzam vārdus "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma" attiecīgajā locījumā saīsināt analoģiskā veidā kā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kur izmantots saīsinājums "Kadastra informācijas sistēma" attiecīgajā locījumā.

-