Atzinums

Aicinām papildināt projektu ar normu, kas paredz, ka augstskolas veiktu ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu var izmantot arī iestājoties citā augstskolā. Šāda risinājuma mērķis - resursu ekonomija, neliekot atzīt diplomu vēlreiz.

-

Aicinām papildināt projektu ar normu, kas paredz Akadēmiskās informācijas centra (AIC) iesaisti diplomatzīšanas procesā augstskolās. Ņemot vērā AIC rīcībā esošo pieredzi un kompetenci, jāparedz iespēja augstskolām konsultēties pie AIC speciālistiem. AIC un citām iesaistītajām iestādēm jānodrošina regulāras apmācības diplomatzīšanā iesaistītajiem augstskolu pārstāvjiem.

-

Saskaņā ar  IZM augstākās izglītības statistikas pārskatiem Indija, Uzbekistāna un Šrilanka ir ilgstoši atrodamas starp top10 lielākajām studentu donorvalstīm. Atbilstoši Pārskata par Latvijas augstāko izglītību 2021. gadā* galvenajiem statistikas datiem “2021./2022. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestādēs lielākais ārvalstu studentu skaits bija no Indijas (14,21% no kopējā ārvalstu studentu skaita), Uzbekistānas (13,11% no kopējā ārvalstu studentu skaita).  Šrilanka (2.76%)”. Tas ir ļāvis augstskolām sakrāt nozīmīgu pieredzi darbā ar šo valstu studentiem. Aicinām paplašināt valstu sarakstu ar Indiju, Šrilanku un Uzbekistānu. Jāpiezīmē, ka studentu skaits no Brazīlijas, Jaunzēlandes, Kanādas un Moldovas ir ļoti mazs un to iekļaušana  šajos noteikumos neatslogos AIC darbu. Nepieciešamības gadījumā AIC var nodrošināt apmācības darbam ar konkrētas valsts diplomatzīšanas procedūrām.
* https://www.izm.gov.lv/lv/media/18744/download?attachment

Paplašināt valstu sarakstu ar Indiju, Šrilanku un Uzbekistānu.

3.1.1. punkta formulējums liecina, ka punkts ir atpakaļvērsts. Nevar institūcijai prasīt, lai tā 5 gadus atpakaļ būtu izpildījusi šajos MK noteikumos ietvertās prasības. Bez tam, stratēģija ir dokuments, kas pats par sevi neapliecina augstskolas sniegumu, būtiska ir praktiska īstenošana.

“ir izstrādāta starptautiskās sadarbības vai internacionalizācijas stratēģija, vai tā ir iekļauta augstskolas kopējā stratēģijā;”

Projekta 3.1.2. punkts faktiski paredz, ka viena ārvalstnieka uzņemšana virzienā, kas nav akreditēts uz 6 gadu termiņu, var liegt iespēju kvalificēties krirtērijiem.

“3.1.2. augstskolas īstenotie studiju virzieni, kuros studē ārvalstu studenti, ir akreditēti”

Vīzu atteikumu procentam nav korelācijas ar augstskolas veiktās ekspertīzes kvalitāti. Vīzu atteikumi var tikt balstīti faktoros, kas atrodas ārpus augstskolas kontroles un kurus augstskolas attiecīgi nevar pārbaudīt (finanšu dokumentu neatbilstība, neiesniegti citi dokumenti, valsts drošības un migrācijas politikā balstīti apsvērumi). Augstskolas par atteikuma iemesliem netiek informētas - iemesli ir dažādi - GDPR, kapacitāte, netiek veikta uzskaite. Attiecīgi, vīzu atteikuma % iekļaušana starp kritērijiem neveicina augstskolu prakses uzlabošanu un pēc tās nevar spriest par augstskolas darba kvalitāti un godprātību.

-

Nav skaidrs izvēlētā % līmeņa pamatojums. Plaša ārzemju studentu piesaiste var nebūt augstskolas stratēģiskās specializācijas stūrakmens un tomēr tā var vēlēties iesaistīties ārzemju studentu piesaistē, taču ierobežotā apjomā . Nepieciešams izvērtēt noteikto ‘latiņu’.

Samazināt noteikto %.

Nepieciešams precizēt jēdzienu “pasaules reģioni” - Ziemeļeiropa, Austrumeiropa jeb kontinenti? Nepieciešams precizēt vai dažādi studiju līmeņi domāti katra reģiona ietvaros. Nepieciešams precizēt jēdzienu “studiju līmeņi” - vai ar to domāti - koledžas, bakalaura, maģistra, doktorantūras - visi vienlaicīgi, vai ir minimāls studiju līmeņu skaits, kas jāsasniedz. Bez tam, normatīvajos aktos ir noteikti atsevišķi ierobežojumi, īstenojot dažādu studiju līmeņu studiju programmas (piemēram, īstenot doktora līmeņa studiju programmas), un šos ierobežojumus nav pamata saistīt ar augstskolas iespējām internacionalizācijā.

-

Nepieciešams komisijā iesaistīt AIC pārstāvjus ar balss tiesībām. AIC ir kompetence un pieredze, un tieši AIC var sniegt kompetentu viedokli par konkrētās augstskolas līdzšinējo pieredzi darbā ar ārvalstu izglītības dokumentiem.

“(..) ne mazāk kā 6 personu sastāvā, kurā iekļauj pārstāvjus no (...) un Akadēmiskās informācijas centra.”

Vīzu atteikumu procentam nav korelācijas ar augstskolas veiktās ekspertīzes kvalitāti. Vīzu atteikumi var tikt balstīti faktoros, kas atrodas ārpus augstskolas kontroles un kurus augstskolas attiecīgi nevar pārbaudīt (finanšu dokumentu neatbilstība, neiesniegti citi dokumenti, valsts drošības un migrācijas politikā balstīti apsvērumi). Augstskolas par atteikuma iemesliem netiek informētas - iemesli ir dažādi - GDPR, kapacitāte, netiek veikta uzskaite. Attiecīgi, vīzu atteikuma % iekļaušana starp kritērijiem neveicina augstskolu prakses uzlabošanu un pēc tās nevar spriest par augstskolas darba kvalitāti un godprātību.

-

“Kļūdaini ievadīti dati” ir ļoti nekonkrēts un plaši interpretējams formulējums, kurā ietilpst gan nejauša pārrakstīšanās, gan apzināta neeksistējošu datu ievade, gan datu vienkārša papildināšana ar jaunākiem datiem. Šī brīža redakcija nevieš skaidrību, kā tiks nodrošināta kontrole un kā kļūda tiks konstatēta.
Projektā arī jāparedz augstskolas iespējas uzzināt par pieļautajām kļūdām, lai savlaicīgi veiktu korektīvās darbības un novērstu neatbilstības, proti - ja IZM vai citas institūcijas konstatē nepatiesu datu ievadīšanu, tām jāziņo par to augstskolai.

“9.1. ja gada laikā augstskola ir vairākkārt apzināti ievadījusi nepatiesus datus Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrā.”
Jauna norma: ja IZM konstatē nepatiesu datu ievadīšanu, IZM par to nekavējoties informē augstskolu.

Nav noteikts periods, kura ietvaros tiks konstatēta negodprātīga tiesību izmantošana vai nekvalitatīvi veikta ārvalstīs iegūta izglītības dokumenta ekspertīze, vai neatbilstoša izziņu sagatavošana; kā arī - kādā veidā šis fakts tiks konstatēts, un kas to konstatēs.

Aicinām 9.2. punktu svītrot.

Vīzu atteikumu procentam nav korelācijas ar augstskolas veiktās ekspertīzes kvalitāti. Vīzu atteikumi var tikt balstīti faktoros, kas atrodas ārpus augstskolas kontroles un kurus augstskolas attiecīgi nevar pārbaudīt (finanšu dokumentu neatbilstība, neiesniegti citi dokumenti, valsts drošības un migrācijas politikā balstīti apsvērumi). Augstskolas par atteikuma iemesliem netiek informētas - iemesli ir dažādi - GDPR, kapacitāte, netiek veikta uzskaite. Attiecīgi, vīzu atteikuma % iekļaušana starp kritērijiem neveicina augstskolu prakses uzlabošanu un pēc tās nevar spriest par augstskolas darba kvalitāti un godprātību.
Vēršam uzmanību, ka “pieaugošs vīzu atteikumu skaits” pats par sevi nebūtu uzskatāms par būtisku iemeslu iegūto tiesību veikt ārvalstu izglītības dokumentu ekspertīzi anulēšanai.

-

Aicinām noteikumos paredzēt iespēju izteikt brīdinājumu augstskolai mazāk būtisku poārkāpumu gadījumā, piemēram, cilvēciskas kļūdas novēršanas nolūkos. 

-

Aicinām papildināt projektu ar normu, kas paredz - pēc cik ilga laika pēc tiesību anulēšanas augstskola var atkārtoti iesniegt pieteikumu - novēršot konstatētos trūkumus. Nav pamata tiesības anulēt uz visiem laikiem.

-