Atzinums

Iepazīstoties ar plānotā cenrāža izmaiņām, izsakām iebildumus par grozījumu 1. pielikuma 2. punktu un tā apakšpunktiem: 2.1, 2.2 un 2.3, apliekot katru eksportēto dzīvnieku ar maksu atkarībā no darba laika: pamatlaikā, ārpus darba laika un nakts stundās attiecīgi: 6.15, 9.59 un 11.30 EUR par katru izvedamo dzīvnieku vecumā no 3 mēnešiem.
Šādas maksas piemērošana liellopiem no 3 mēnešu vecuma nav atbalstāma, jo tiešā veida ietekmēs gaļas liellopu, piena liellopu un aitu eksportu. Vēršam uzmanību, gaļas lopkopība Latvijā galvenokārt balstās uz eksportu. Piedāvātie grozījumi ir pretrunā valsts ekonomikas interesēm – veicināt eksportu.
Balsoties uz plānotajām izmaiņām 1. pielikuma  1. punktā par sertifikāta izdošanas jau plānots veikt maksas dubultošanu, kas nav izskaidrojams ņemot vērā ka veicamo darba apjoms inspektoriem ir krities – sistēma ir tikusi elektronizēta un laikietilpīgos darbus sertifikāta sagatavošanai veic eksportētājs, kas ietver:
1) dzīvnieku ievadīšanu  LDC sistēmā ar eksporta pieteikumu (no kurienes PVD saņem gatavu failu ar visu nepieciešamo informāciju par eksportējamajiem dzīvniekiem, sertifikāta izrakstīšanai);
2) pasu sagatavošanu – ievadot dzīvnieku datus savākšanas centrā, un sedzot tā izmaksas, kas jau ir 1,80 EUR uz katru eksportējamo dzīvnieku;
3) transporta maršrutu izveide gan tāliem gan tuviem pārvadājumiem  un ievietojot TRACE sistēmā un vai ROUTE plāna sagatavošana, kur eksportētājs sagatavo visu PVD nepieciešamo informāciju par pārvadājumu un pārvadātāju; 
4) eksportētāja veterinārārsts veic dzīvnieku apskati un pārbaudi, lai noteiktu to piemērotību transportēšanai.
Visi šie darbi, kas iepriekš bija PVD pārziņā, ir laikietilpīgi, atbildīgi un prasa ievērojamus darba resursus no eksportētāja, un šobrīd ir pārgājuši pilnībā eksportētāja ziņā. Darba apjoms inspektoriem ir krities uz elektronizēto sistēmu un eksportētāja darba apjoma pieauguma rēķina, nav objektīvu iemeslu vēl papildus aplikt ar nodokli katru dzīvnieku.
Šādas maksas piemērošana veidos nevienlīdzīgu konkurenci Latvijas lopkopības nozarei Baltijā un Eiropā. Salīdzinājumam: ne Igaunijā ne Lietuvā šāda prakse ar eksportējamo dzīvnieku aplikšanu ar papildus nodokļiem nenotiek.
Šādas maksas piemērošana ekskluzīvi tikai lauksaimniecības dzīvniekiem virs 3 mēnešiem nav taisnīgs un argumentēts lēmums, jo lielākais īpatsvars liellopu, kas proporcionāli tiek eksportēti no valsts, ir mazie piena teļi no 2 nedēļu vecuma. Inspektora ieguldītā darba apjoms nav atkarīgs no dzīvnieka vecuma, tādēļ nav iemesla palielināt pakalpojuma cenu atkarībā no dzīvnieka vecuma.
Šādas maksas piemērošana ir notikusi bez organizāciju pilnvērtīgas iesaistes un diskusijām.Sperot tik nozīmīgu soli, nevis vienkārši paceļot PVD inspektoru darba stundas likmi, bet izveidojot jaunu izmaksu pozīciju – izvednodokli, tas būtu argumentēti jāpamato un jākonsultējas ar iesaistītajām lauksaimniecības nozaru organizācijām, jo tās ir būtiskas izmaiņas nozarei.
Veicot organizāciju aptauju, noskaidrojām, ka nozares organizācijas, tai skaitā eksporta uzņēmumi, nav saņēmušas informāciju par šādām izmaiņām, kas liek domāt, ka Zemkopības ministram nav sniegta patiesa informācija par noteikumu izmaiņu virzības procesu un liek mums uzdot ministrijai atklātu jautājumu - kas ir bijušas šīs ieinteresētās puses, ar kurām Zemkopības ministrija ir tikusies un diskutējusi?
Vēršam arī ministra un ministrijas uzmanību, ka vasaras vidus ir laika periods, kad lauksaimnieki ir koncentrējušies lauku darbiem, līdz ar to lauksaimniecību organizāciju aktivitāte ir zemāka. Šajā laika posmā ir īpaši svarīga tieša komunikācija ar nozaru organizācijām lēmumu virzīšanā, lai šādi ierosinājumi tiktu pamanīti.
Aicinām ZM turpmāk uz reformām virzītu lēmumu pieņemšanā iesaistīt nozaru organizācijas un uzklausīt tās. Lauksaimnieku organizācijas spēs dot ZM nozaru attīstībai pamatotus un objektīvus ierosinājumus, jo pārstāv nozares biedrus – lauksaimniekus.
 

-