Projekta ID
22-TA-2945Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
17.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
1. Statēģijas 19.lapā pie 2.1.tabulas izsakam šādu iebildumu:
Notekūdeņu attīrīšanas kontekstā ir ļoti slikti, ka stratēģija neapskata jaunākās zinātniskās un praktiskās metodes ķīmisko elementu N-P-K apgūšanā. Šķiet, ka stratēģijas izstrādē nav bijuši piesaistīti vadošie LU un LLU zinātnieki.
Vācijā un Zviedrijā ir izstrādātas tehnoloģijas, kas no notekūdeņiem atgūst slāpekli N, kas tiek izmantots lauksaimniecībā kā mēslojums. Vairāk -
https://www.easymining.com/technologies/aqua2n/
2. Pie 20.lapas 2.rindkopas šāds iebildums:
Ņemot vērā aprakstā minēto par 21 NAI, kas veido 40% no notekūdeņu dūņām valstī, un atsevišķu pašvaldību iebildumus (Valmiera, Cēsis, Jelgava) veidot savā novadā dūņu pārstrādes bāzi, stratēģijā būtu jāapskata uzskaitīto 21 NAI atsevišķo dūņu rašanās apjomus. Tas parādītu, vai NAI dūņu utilizācijas centrus nepieciešams veidot Valmierā, Cēsīs un Jelgavā, ņemot vērā pašvaldību iebildumus. Un papildus – šādi dati, iespējams, palīdzētu samazināt plānoto dūņu pieņemšanas centru skaitu no 26 uz mazāku skaitli, kā arī pārcelt dūņu utilizācijas centru uz pašvaldību, kas tādu gribētu savā teritorijā, piemēram, Gulbene.
3. 26.lapā pie 2.5.tabulas šāds iebildums:
2.5 tabulā ir apkopotas esošās utilizācijas metodes. Stratēģijas izstrādes ietvaros nav analizēts, kas ir dūņu gala lietotāji / utilizētāji. Analizējot publiski pieejamo informāciju par dūņu utilizēšanu, ir iespējams atrast privātos uzņēmumus, kas jau šobrīd utilizē dūņas. Būtu nepieciešams veikt pārrunas ar šiem privātajiem uzņēmumiem par padziļinātas sadarbības veidošanu. Tas, iespējams, samazinātu nepieciešamo dūņu utilizācijas centru skaitu un nepieciešamo kravu pārvadājumu skaitu.
4. 26.lapā pie 3.rindkopas šāds iebildums:
Ja pieņemam, ka šis ir galvenais stratēģijas secinājums un virziens dūņu utilizēšanā, tad jautājums – kāpēc nekopējam jau pastāvošo BAS “Daugavgrīva” praksi, kur “Rīgas Ūdens” teritoriju apsaimnieko privāts uzņēmums, kas arī vienlaicīgi piedalās “Rīgas Ūdens” publiskos iepirkumos par dūņu utilizēšanu. Idejiski: valsts rada infrastruktūru (darbības publisko tiesību jomā), privātie uzņēmumi apsaimnieko valsts radīto infrastruktūru un nodarbojas ar dūņu utilizēšanu (darbības privāto tiesību jomā).
5. 37.lapā pie 3.rindkopas:
Vai stratēģijas izstrādes gaitā ir identificētas notekūdeņu rašanās vietas, kur tās ir bīstamas drošai izmantošanai vidē? Vai ir skaidrs, kāda veida piesārņojums ir šajās bīstamajās dūņās? Ja tie ir naftas produkti, tad ir nepieciešama cita pieeja.
6. 38.lapā pie 1.5.uzdevuma:
Ir jāveic papildus izpēte, vai tiešām ir nepieciešami 26 papildus centri. Mēs nevaram kategoriski apgalvot, ka 5-10 centri nespētu pārstrādāt dūņas.
7. 38.lapā pie 1.6.uzdevuma:
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87. pants paredz Pamatnoteikumus publiskas personas darbībai privāto tiesību jomā. Šajā kontekstā rodas jautājums, kas būs notekūdeņu dūņu centra juridiskais statuss un kas būs augstākā iestāde, kas to pārraudzīs – vai šī forma būs centralizēta vai decentralizēta. Un vēl – Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants paredz Publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā. Ir jāvērtē, vai dūņu utilizācija, centru pārvaldība, dūņu transportēšana un tirdzniecība atbilst VPIL saturam.
8. 44.lapā pie 1.rindkopas:
Ļoti virspusējs secinājums. Netiek ņemta vērā MK noteikumos Nr. 362 aprakstītā kārtība. Plus, nav veikta izpēte, vai visas dūņas ir izmantojamas biogāzes ražošanā (ķīmiskais sastāvs un riski) un uz kādiem noteikumiem (šobrīd biogāzes ražotāji mēdz pieņemt dūņas utlizācijā par utilizēšanas samaksu – NAI maksā par to).
9. 49.lapā pie Secinājumu 2.rindkopas:
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87. pants paredz Pamatnoteikumus publiskas personas darbībai privāto tiesību jomā. Šajā kontekstā rodas jautājums, kas būs notekūdeņu dūņu centra juridiskais statuss un kas būs augstākā iestāde, kas to pārraudzīs – vai šī forma būs centralizēta vai decentralizēta. Un vēl – Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants paredz Publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā. Ir jāvērtē, vai dūņu utilizācija, centru pārvaldība, dūņu transportēšana un tirdzniecība atbilst VPIL saturam.
Vai tiešām valsts kapitālsabiedrībām ir jānodarbojas ar dūņu / komposta transportu un tirdzniecību?
10. 55.lapā pie 3.rindkopas:
Stratēģija pilnībā ignorē tirgus ekonomiskos aspektus, kas ir iedibināti. Šobrīd lauksaimnieki saņem aptuveni 10-20 EUR/t par dūņu iestrādi savās lauksaimniecības teritorijās. Zemāk “Rīgas ūdens” publiskais iepirkums dūņu utlizēšanai -
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/104179
11. 64.lapā pie 2.rindkopas:
Stratēģijas sadaļa Izmaksas ir jāpārskata, jo nav ņemta esošā dūņu utlizācijas prakse un stratēģijas komentāri pēc pirmā diskusijas apļa. Esošā kārtība nozīmē, ka utlizācija (dūņu iestrāde augsnē) teju katru gadu izmaksā aptuveni 10-20 EUR/t x dūņu apjoms aptuveni 2’200’000 t = 22’000’000 – 44’000’000 EUR.
12. 64.lapā pie 5.2.2.1.1. tabulas:
Izmaksu aprēķinā nav redzams speciālais transports 2.2 miljonu tonnu dūņu transportēšanai no NAI uz dūņu apstrādes centriem.
Tāpat, šeit nav redzami dūņu utilizēšanas centru uzturēšanas izdevumi, piemēram, ja to veic privāts uzņēmums.
13. 64.lapā pie 5.2.2.1.2. tabulas:
Stratēģija pilnībā ignorē tirgus ekonomiskos aspektus, kas ir iedibināti. Šobrīd lauksaimnieki saņem aptuveni 10-20 EUR/t par dūņu iestrādi savās lauksaimniecības teritorijās. Zemāk “Rīgas ūdens” publiskais iepirkums dūņu utlizēšanai -
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/104179
14. 65.lapā pie 1.rindkopas "Ieņēmumi" šāds iebildums:
Ņemot vērā augstāk minēto komentāru, ka ir jāvērtē 21 NAI dūņu apjomus, tad pastāv riski, ka šis ieņēmumu aprēķins ir neprecīzs. Tas tāpēc, ka mazā notekdūdeņu centrā dūņu apjoms būs krietni mazāks kā BAS “Daugavgrīva”, bet tehniskās un darba spēka izmaksas būs identiskas. Te ir runa par ieņēmumu apjomu un fiksēto izmaksu apjomu konkrētā dūņu apstrādes centrā.
Notekūdeņu attīrīšanas kontekstā ir ļoti slikti, ka stratēģija neapskata jaunākās zinātniskās un praktiskās metodes ķīmisko elementu N-P-K apgūšanā. Šķiet, ka stratēģijas izstrādē nav bijuši piesaistīti vadošie LU un LLU zinātnieki.
Vācijā un Zviedrijā ir izstrādātas tehnoloģijas, kas no notekūdeņiem atgūst slāpekli N, kas tiek izmantots lauksaimniecībā kā mēslojums. Vairāk -
https://www.easymining.com/technologies/aqua2n/
2. Pie 20.lapas 2.rindkopas šāds iebildums:
Ņemot vērā aprakstā minēto par 21 NAI, kas veido 40% no notekūdeņu dūņām valstī, un atsevišķu pašvaldību iebildumus (Valmiera, Cēsis, Jelgava) veidot savā novadā dūņu pārstrādes bāzi, stratēģijā būtu jāapskata uzskaitīto 21 NAI atsevišķo dūņu rašanās apjomus. Tas parādītu, vai NAI dūņu utilizācijas centrus nepieciešams veidot Valmierā, Cēsīs un Jelgavā, ņemot vērā pašvaldību iebildumus. Un papildus – šādi dati, iespējams, palīdzētu samazināt plānoto dūņu pieņemšanas centru skaitu no 26 uz mazāku skaitli, kā arī pārcelt dūņu utilizācijas centru uz pašvaldību, kas tādu gribētu savā teritorijā, piemēram, Gulbene.
3. 26.lapā pie 2.5.tabulas šāds iebildums:
2.5 tabulā ir apkopotas esošās utilizācijas metodes. Stratēģijas izstrādes ietvaros nav analizēts, kas ir dūņu gala lietotāji / utilizētāji. Analizējot publiski pieejamo informāciju par dūņu utilizēšanu, ir iespējams atrast privātos uzņēmumus, kas jau šobrīd utilizē dūņas. Būtu nepieciešams veikt pārrunas ar šiem privātajiem uzņēmumiem par padziļinātas sadarbības veidošanu. Tas, iespējams, samazinātu nepieciešamo dūņu utilizācijas centru skaitu un nepieciešamo kravu pārvadājumu skaitu.
4. 26.lapā pie 3.rindkopas šāds iebildums:
Ja pieņemam, ka šis ir galvenais stratēģijas secinājums un virziens dūņu utilizēšanā, tad jautājums – kāpēc nekopējam jau pastāvošo BAS “Daugavgrīva” praksi, kur “Rīgas Ūdens” teritoriju apsaimnieko privāts uzņēmums, kas arī vienlaicīgi piedalās “Rīgas Ūdens” publiskos iepirkumos par dūņu utilizēšanu. Idejiski: valsts rada infrastruktūru (darbības publisko tiesību jomā), privātie uzņēmumi apsaimnieko valsts radīto infrastruktūru un nodarbojas ar dūņu utilizēšanu (darbības privāto tiesību jomā).
5. 37.lapā pie 3.rindkopas:
Vai stratēģijas izstrādes gaitā ir identificētas notekūdeņu rašanās vietas, kur tās ir bīstamas drošai izmantošanai vidē? Vai ir skaidrs, kāda veida piesārņojums ir šajās bīstamajās dūņās? Ja tie ir naftas produkti, tad ir nepieciešama cita pieeja.
6. 38.lapā pie 1.5.uzdevuma:
Ir jāveic papildus izpēte, vai tiešām ir nepieciešami 26 papildus centri. Mēs nevaram kategoriski apgalvot, ka 5-10 centri nespētu pārstrādāt dūņas.
7. 38.lapā pie 1.6.uzdevuma:
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87. pants paredz Pamatnoteikumus publiskas personas darbībai privāto tiesību jomā. Šajā kontekstā rodas jautājums, kas būs notekūdeņu dūņu centra juridiskais statuss un kas būs augstākā iestāde, kas to pārraudzīs – vai šī forma būs centralizēta vai decentralizēta. Un vēl – Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants paredz Publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā. Ir jāvērtē, vai dūņu utilizācija, centru pārvaldība, dūņu transportēšana un tirdzniecība atbilst VPIL saturam.
8. 44.lapā pie 1.rindkopas:
Ļoti virspusējs secinājums. Netiek ņemta vērā MK noteikumos Nr. 362 aprakstītā kārtība. Plus, nav veikta izpēte, vai visas dūņas ir izmantojamas biogāzes ražošanā (ķīmiskais sastāvs un riski) un uz kādiem noteikumiem (šobrīd biogāzes ražotāji mēdz pieņemt dūņas utlizācijā par utilizēšanas samaksu – NAI maksā par to).
9. 49.lapā pie Secinājumu 2.rindkopas:
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87. pants paredz Pamatnoteikumus publiskas personas darbībai privāto tiesību jomā. Šajā kontekstā rodas jautājums, kas būs notekūdeņu dūņu centra juridiskais statuss un kas būs augstākā iestāde, kas to pārraudzīs – vai šī forma būs centralizēta vai decentralizēta. Un vēl – Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants paredz Publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā. Ir jāvērtē, vai dūņu utilizācija, centru pārvaldība, dūņu transportēšana un tirdzniecība atbilst VPIL saturam.
Vai tiešām valsts kapitālsabiedrībām ir jānodarbojas ar dūņu / komposta transportu un tirdzniecību?
10. 55.lapā pie 3.rindkopas:
Stratēģija pilnībā ignorē tirgus ekonomiskos aspektus, kas ir iedibināti. Šobrīd lauksaimnieki saņem aptuveni 10-20 EUR/t par dūņu iestrādi savās lauksaimniecības teritorijās. Zemāk “Rīgas ūdens” publiskais iepirkums dūņu utlizēšanai -
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/104179
11. 64.lapā pie 2.rindkopas:
Stratēģijas sadaļa Izmaksas ir jāpārskata, jo nav ņemta esošā dūņu utlizācijas prakse un stratēģijas komentāri pēc pirmā diskusijas apļa. Esošā kārtība nozīmē, ka utlizācija (dūņu iestrāde augsnē) teju katru gadu izmaksā aptuveni 10-20 EUR/t x dūņu apjoms aptuveni 2’200’000 t = 22’000’000 – 44’000’000 EUR.
12. 64.lapā pie 5.2.2.1.1. tabulas:
Izmaksu aprēķinā nav redzams speciālais transports 2.2 miljonu tonnu dūņu transportēšanai no NAI uz dūņu apstrādes centriem.
Tāpat, šeit nav redzami dūņu utilizēšanas centru uzturēšanas izdevumi, piemēram, ja to veic privāts uzņēmums.
13. 64.lapā pie 5.2.2.1.2. tabulas:
Stratēģija pilnībā ignorē tirgus ekonomiskos aspektus, kas ir iedibināti. Šobrīd lauksaimnieki saņem aptuveni 10-20 EUR/t par dūņu iestrādi savās lauksaimniecības teritorijās. Zemāk “Rīgas ūdens” publiskais iepirkums dūņu utlizēšanai -
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/104179
14. 65.lapā pie 1.rindkopas "Ieņēmumi" šāds iebildums:
Ņemot vērā augstāk minēto komentāru, ka ir jāvērtē 21 NAI dūņu apjomus, tad pastāv riski, ka šis ieņēmumu aprēķins ir neprecīzs. Tas tāpēc, ka mazā notekdūdeņu centrā dūņu apjoms būs krietni mazāks kā BAS “Daugavgrīva”, bet tehniskās un darba spēka izmaksas būs identiskas. Te ir runa par ieņēmumu apjomu un fiksēto izmaksu apjomu konkrētā dūņu apstrādes centrā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Plāna projekts
Iebildums
LDDK Stratēģijā saskata šādas nepilnības:
Netiek izmantoti inovatīvi risinājumi, kas pastāv Zviedrijā un Vācijā,
Netiek ņemts vērā VPIL minētais par valsts darbību privāto tiesību jomā un kapitālsabiedrību dibināšanu,
Netiek ņemta vērā esošā dūņu utilizācijas kārtība – izmaksu struktūra ir krietni savādāka, kā stratēģijā aprakstīts,
Netiek analizēta 26 dūņu utilizēšanas centru izbūves nepieciešamība, ņemot vērā reālo dūņu apjomu 21 reģionālā NAI.
Netiek izmantoti inovatīvi risinājumi, kas pastāv Zviedrijā un Vācijā,
Netiek ņemts vērā VPIL minētais par valsts darbību privāto tiesību jomā un kapitālsabiedrību dibināšanu,
Netiek ņemta vērā esošā dūņu utilizācijas kārtība – izmaksu struktūra ir krietni savādāka, kā stratēģijā aprakstīts,
Netiek analizēta 26 dūņu utilizēšanas centru izbūves nepieciešamība, ņemot vērā reālo dūņu apjomu 21 reģionālā NAI.
Piedāvātā redakcija
-