Projekta ID
22-TA-875Atzinuma sniedzējs
Latvijas Reklāmas asociācija
Atzinums iesniegts
17.10.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Papildināt likuma 36.panta otro daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:
“7) tie nedrīkst reklamēt alkoholisko dzērienu cenas vai atlaides.”.
“7) tie nedrīkst reklamēt alkoholisko dzērienu cenas vai atlaides.”.
Iebildums
Nav nepārprotamu pierādījumu, ka cenu un atlaižu reklāmas aizliegums medijos samazinās alkoholisko dzērienu patēriņu. Nav veikts izvērtējums, kā šie grozījumi ietekmēs konkurenci Latvijas reklāmas kanālu starpā un konkurenci starp Latvijas un ārzemju kanāliem.
Lai arī ir pētījumi, kas norāda, ka reklāmas aizliegumi ietekmē alkoholisko dzērienu patēriņu, tie ir salīdzinoši sen veikti pētījumi, un vairākos no šiem pētījumiem tiek atzīsts, ka, aizliedzot konkrētus kanālus, reklāmas apjomi tiek kompensēti citos, neaizliegtajos. Ka, aizliedzot konkrētus alkohola veidus, tie tiek aizstāti ar citiem alkohola veidiem. Ka reklāmas aizlieguma ietekme uz patēriņu ir atkarīga no cilvēka dzimuma, vecuma, rases un citiem ar reklāmu nesaistītiem faktoriem.
Lai arī Veselības ministrija Anotācijā atsaucas uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendāciju, ka “alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumu ieviešana ir izmaksu efektīvs veids alkohola radītā kaitējuma mazināšanai sabiedrībā un dalībvalstīm jābūt stingram, visaptverošam normatīvajam regulējumam”, PVO tās 2021. gadā izdotajā dokumenta “Alkohola digitālais mārketings: IZAICINĀJUMI UN POLITIKAS IESPĒJAS LABĀKAI VESELĪBAI WHO EIROPAS REĢIONĀ”[1], xi lappusē ir teikts, ka jāpanāk“globālai un visaptveroša pieejai”. Kamēr nav globālas un visaptverošas pieejas, bet aizliegums attieksies tikai uz Latvijas jurisdikcijā esošajiem reklāmas kanāliem, digitālajā reklāmas vidē, kas nav Latvijas jurisdikcijā, pilnīgi legāli varēs turpināties alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāma, nostādot Latvijas jurisdikcijā strādājošos kanālus nevienlīdzīgas konkurences pozīcijās.
Nav neviena jauna un nesen veikta pētījuma, kurā būtu ņemta vērā digitālās (interneta) pārrobežu vides ietekme, un ārzemju digitālo mediju, kas neatrodas Latvijas jurisdikcijā, kā arī globālo reklāmas tīklu ietekme, ja Latvijā cenu un atlaižu reklāmas tiek aizliegtas, bet citās jurisdikcijās paliek.
Lietuvas un Igaunijas alkoholisko dzērienu patēriņa dati uz vienu iedzīvotāju neuzrāda samazinājuma tendences, neskatoties uz ieviestajiem alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumiem. Dati par Igauniju[2] liecina, ka 2021.gadā alkoholisko dzērienu patēriņš ir pieaudzis, tāpat 2021. gadā ir pieaudzis alkoholisko dzērienu patēriņš Lietuvā[3].
Norvēģijā[4], neskatoties uz spēkā esošajiem striktajiem ierobežojumiem, visu alkoholisko dzērienu (total alcohol) lietošanas tendence ir augoša.
[1] Digital marketing of alcohol: CHALLENGES AND POLICY OPTIONS FOR BETTER HEALTH IN THE WHO EUROPEAN REGION, 2021
[2]Pētījuma apskats 2022. ada 28. jūnijā, avots: https://www.sm.ee/en/news/survey-alcohol-consumption-and-harm-increased-2021
[3] https://osp.stat.gov.lt/informaciniai-pranesimai?articleId=10070753
[4] https://www.fhi.no/en/op/Indicators-for-NCD/alcohol/alkoholforbruk-per-innbygger-indikator-3/
Lai arī ir pētījumi, kas norāda, ka reklāmas aizliegumi ietekmē alkoholisko dzērienu patēriņu, tie ir salīdzinoši sen veikti pētījumi, un vairākos no šiem pētījumiem tiek atzīsts, ka, aizliedzot konkrētus kanālus, reklāmas apjomi tiek kompensēti citos, neaizliegtajos. Ka, aizliedzot konkrētus alkohola veidus, tie tiek aizstāti ar citiem alkohola veidiem. Ka reklāmas aizlieguma ietekme uz patēriņu ir atkarīga no cilvēka dzimuma, vecuma, rases un citiem ar reklāmu nesaistītiem faktoriem.
Lai arī Veselības ministrija Anotācijā atsaucas uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendāciju, ka “alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumu ieviešana ir izmaksu efektīvs veids alkohola radītā kaitējuma mazināšanai sabiedrībā un dalībvalstīm jābūt stingram, visaptverošam normatīvajam regulējumam”, PVO tās 2021. gadā izdotajā dokumenta “Alkohola digitālais mārketings: IZAICINĀJUMI UN POLITIKAS IESPĒJAS LABĀKAI VESELĪBAI WHO EIROPAS REĢIONĀ”[1], xi lappusē ir teikts, ka jāpanāk“globālai un visaptveroša pieejai”. Kamēr nav globālas un visaptverošas pieejas, bet aizliegums attieksies tikai uz Latvijas jurisdikcijā esošajiem reklāmas kanāliem, digitālajā reklāmas vidē, kas nav Latvijas jurisdikcijā, pilnīgi legāli varēs turpināties alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāma, nostādot Latvijas jurisdikcijā strādājošos kanālus nevienlīdzīgas konkurences pozīcijās.
Nav neviena jauna un nesen veikta pētījuma, kurā būtu ņemta vērā digitālās (interneta) pārrobežu vides ietekme, un ārzemju digitālo mediju, kas neatrodas Latvijas jurisdikcijā, kā arī globālo reklāmas tīklu ietekme, ja Latvijā cenu un atlaižu reklāmas tiek aizliegtas, bet citās jurisdikcijās paliek.
Lietuvas un Igaunijas alkoholisko dzērienu patēriņa dati uz vienu iedzīvotāju neuzrāda samazinājuma tendences, neskatoties uz ieviestajiem alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumiem. Dati par Igauniju[2] liecina, ka 2021.gadā alkoholisko dzērienu patēriņš ir pieaudzis, tāpat 2021. gadā ir pieaudzis alkoholisko dzērienu patēriņš Lietuvā[3].
Norvēģijā[4], neskatoties uz spēkā esošajiem striktajiem ierobežojumiem, visu alkoholisko dzērienu (total alcohol) lietošanas tendence ir augoša.
[1] Digital marketing of alcohol: CHALLENGES AND POLICY OPTIONS FOR BETTER HEALTH IN THE WHO EUROPEAN REGION, 2021
[2]Pētījuma apskats 2022. ada 28. jūnijā, avots: https://www.sm.ee/en/news/survey-alcohol-consumption-and-harm-increased-2021
[3] https://osp.stat.gov.lt/informaciniai-pranesimai?articleId=10070753
[4] https://www.fhi.no/en/op/Indicators-for-NCD/alcohol/alkoholforbruk-per-innbygger-indikator-3/
Piedāvātā redakcija
Nepapildināt likuma 36.panta otro daļu ar 7. punktu.