Atzinums

1. Regulējuma atcelšana rada risku patērētāju tiesību pārkāpumiem;
Paredzētā prasības atcelšana pēc būtības likvidē patlaban vienīgo kontroles mehānismu, kas nodrošina skaitītāju tehnisko atbilstību ilgtermiņā. PTAC konstatētie pārkāpumi nenorāda uz regulējuma bezjēdzību, bet uz nepietiekamu tā uzraudzību. Atceļot atkārtotās verificēšanas prasību, pastāv būtisks risks, ka daudzdzīvokļu māju dzīvokļos turpinās darboties nederīgi vai neprecīzi skaitītāji. Rezultātā patērētāji var tikt pakļauti neprecīziem ūdens norēķiniem, zaudējumiem un uzticības zudumam valsts institūcijām.

2. Nevienlīdzīga pieeja dažāda veida mērīšanas līdzekļiem;
Nav pamatots, kāpēc tiek atcelta tikai dzīvokļu ūdens skaitītāju obligātā atkārtotā verifikācija, kamēr komercuzskaites skaitītājiem tā tiek saglabāta. Verificēšanas metodes abos gadījumos būtībā ir vienādas, tās atšķiras vienīgi pielietojamo plūsmu līmeņos. Turklāt, ja pastāv šaubas par laboratoriju kvalitāti, tad attiecīgie riski attiecas uz visiem skaitītājiem, neatkarīgi no to pielietojuma.

3. Ekonomiskā ietekme uz laboratoriju nozari un tarifiem;
Laboratorijām paredzētais apjoma samazinājums (par ~90%) radīs neizbēgamu pakalpojumu cenu kāpumu, jo laboratorijām joprojām būs jāsaglabā infrastruktūra un speciālisti. Jau šobrīd tiek prognozēta aptuveni pieckārtīga tarifa palielināšanās komercuzskaites skaitītāju verificēšanai. Tas savukārt radīs situāciju, kurā ūdenssaimniecības uzņēmumi būs spiesti izvēlēties starp pārāk dārgu verifikāciju vai pilnīgi jauna skaitītāja iegādi. Abi scenāriji sadārdzinās ūdens pakalpojumu cenu iedzīvotājiem.

4. Nepietiekama alternatīvu izvērtēšana anotācijā;
Likumprojekta anotācijā nav apsvērti citi iespējamie risinājumi – piemēram, stingrāka uzraudzība, sankciju piemērošana pārkāpējiem vai moderno tehnoloģiju ieviešana precizitātes nodrošināšanai. Tā vietā tiek piedāvāts likvidēt kontroli pašos pamatos.

5. Pretruna ar ES normām un ilgtermiņa mērķiem;
Paredzamie regulējumi būtībā ļauj izmantot dzīvokļu individuālos skaitītājus bez laika ierobežojuma. Līdz ar to būtiski pasliktināsies ūdens uzskaite dzīvokļos, kas varētu arī ietekmēt Latvijas īstenotās aktivitātes ūdens resursu taupīšanā. Valstiski šis varētu arī iespējams radīt problēmas pret ES. Ir vismaz 3 direktīvas, kurās minēta ūdens resursu taupīšana:
Ūdens pamatdirektīva (2000/60/EK)
Dzeramā ūdens direktīva (98/83/EK)
Jūras stratēģijas pamatdirektīva (2008/56/EK)
Ūdens skaitītāji ir daļa no plašākas energoefektivitātes politikas un patērētāju aizsardzības mehānisma. Verifikācijas prasības atcelšana var būt pretrunā ar ES direktīvām un apdraudēt ilgtspējīgu attīstību, īpaši ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa mērķus.

6. Nepietiekams ietekmes novērtējums un datu neprecizitāte;
Anotācijā izmantotie ekonomiskie aprēķini ir apšaubāmi, jo nav veikta visaptveroša tirgus izpēte. Piemēram, verificēšanas izmaksas tirgū ir par vismaz 25% zemākas nekā anotācijā uzrādītās, kā arī neviens nav sniedzis apkopojumus par to, cik procentuāli lielu daļu sastāda skaitītāji kuriem nedrīkstētu tikt pešķirta atkārtotās verificēšanas atzīme, bet tā tika piešķirta, no visiem ekspluatācijā esošiem skaitītājiem.

7. Vienota nozares nostāja – priekšlikums pārsteidz un destabilizē tirgu;
Gan sabiedrība, gan nozares pārstāvji (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, apsaimniekotāji, komersanti, asociācijas,) pauž bažas par sagatavotā priekšlikuma pārsteidzīgumu un tā negatīvajām sekām uz nozares stabilitāti un pārredzamību. Tā vietā vajadzīga ilgtermiņā pārdomāta reforma.
 

-

1) Pastiprināt inspicēšanas institūciju uzraudzību, izveidojot efektīvus kontroles mehānismus un novēršot negodprātīgu rīcību;

2) Izglītot sabiedrību par ūdens skaitītāju nozīmi, uzturēšanu un pareizu lietošanu;

3) Veikt detalizētu ietekmes novērtējumu, izvērtējot ne tikai ekonomiskos, bet arī sociālos un vides faktorus;

4) Samazināt slogu ar diferencētu pieeju, nosakot pārbaudēm elastīgāku biežumu atkarībā no skaitītāja veida, vecuma un stāvokļa;

5) Izveidot starpinstitucionālu darba grupu, kurā būtu pārstāvēti nozares speciālisti, komersanti un patērētāju aizstāvji;

6) Noteikt profesionālās atbildības sistēmu personām, kas veic verifikāciju un skaitītāju uzstādīšanu, tostarp:
- Stenda operatoru sertifikāciju un periodisku pārkvalifikāciju;
- Licencētu uzstādītāju reģistru ar civiltiesiskās atbildības normām;
- Kontroles mehānismus kvalitātes uzraudzībai laboratorijās un objektos.

7) Ieviest vienotas pārbaudes metodes visām laboratorijām, lai novērstu metožu interpretācijas brīvību un veicinātu vienotu pakalpojumu kvalitāti;

8) Noteikt regulāras starplaboratoriju pārbaudes, piemēram, reizi gadā;

9) Noteikt maksimālo atkārtoto verifikāciju skaitu, lai veicinātu skaitītāju atjaunošanu un mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanu.

-