Atzinums

Iebilstam, ka noteikumi   attiecas tikai uz pilsētās, ciemu un lauku teritorijās noteiktām savrupmāju apbūves teritorijām, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām, daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām, publiskās apbūves teritorijām, jauktas centra apbūves teritorijām, rūpnieciskās apbūves teritorijām, labiekārtotām publiskām ārtelpām, transporta infrastruktūras teritorijām (kuras robežojas ar iepriekš minētajām teritorijām).   Noteikumiem nav jēgas, ja tie neattiecas uz visu teritoriju jeb visu zemju īpašniekiem. Prasīt no viena zemes īpašnieka veikt sugas ierobežošanas pasākumus savā īpašumā, vienlaicīgi neprasot citam, blakus eošam zemes īpašniekam (jo, piemēram, tas ir mežs), būtu vairāk nekā negodīgi pret īpašnieku, kuram prasām. Turklāt tādā veidā nav iespējams sugu ierobežot - sasniegt nekādu, pat ne populācijas samazināšanās efektu. Arī noteikumu projekta anotācijā ir  jau iekļauts secinājums - ja īpašumam pieguļošajās teritorijās ierobežošanas pasākumi netiek veikti, bieži iznīcināšanas pasākumi ir nesekmīgi vai mazefektīvi, jo invāzija atkārtojas no apkārtējām invadētajām teritorijām. Jau šobrīd bieži Spānijas kailgliemežu invāzija ir tieši mežos vai citās dabas teritorijās, uz kurām plānots, ka noteikumu projekts neattieksies. 

-

2.20. Pirms nav skaidri savākto gliemežu utilizācijas pasākumi, nevar noteikt, ka jāizvieto speciāli konteineri gliemežu savākšanai (pamatojumu skatīt pie iebilduma par utilizāciju).

-

2.19. Piespiedu pasākumi.
Sugu un biotopu likuma 23.2 panta (5) daļas 2) apakšpunktā ir noteikts, ka pašvaldība, ievērojot normatīvos aktus par attiecīgās invazīvās sugas ierobežošanas pasākumiem un metodēm, var koordinēt un sadarbībā ar attiecīgo kompetento institūciju organizēt invazīvo sugu ierobežošanas pasākumus, ja zemes īpašnieks, lietotājs vai valdītājs neveic invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumus. Noteikumu projekta 2.19. punktā ir noteikts, ka pašvaldības uzdevums ir "... organizēt un koordinēt iznīcināšanas un ierobežošanas pasākumus". Lūdzu salāgot šī punkta redakciju ar attiecīgo Sugu un biotopu likuma panta redakciju.

-

2.16.  Invāzijas kontrole.
Lūdzam skaidrot, kas saprotams ar jēdzienu "paaugstināta pļaušanas intensitāte". Pēdējā laikā, ņemot vērā Dabas aizsardzības pārvaldes aicinājumus un sekojot dabas aizsardzības tendencēm, daudzas pašvaldības ir  sākušas virzību uz dabīgo pļavu un zālāju atjaunošanu, samazinot pļaušanas intensitāti. 

-

3. Būvvaldes.
Būvvaldes kompetenci nosaka Būvniecības likuma (turpmāk- BL) 12.panta trešā daļa, kurā noteikts, ka Būvvalde:
1) nodrošina būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, tai skaitā veic būvdarbu administratīvo prasību ievērošanas kontroli un pieņem būves ekspluatācijā;
2) sniedz konsultācijas par būvniecības administratīvā procesa kārtību un ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem;
3) informē par būvniecības procesa tiesisko pamatojumu un sniedz ziņas par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām vai paredzētajām būvēm.
No minētajām normām izriet, ka Būvvaldes funkcijas ir  būvniecības procesu uzraudzība un ar to saistīto administratīvo darbību veikšana. Būvvaldei ir tiesības darboties tikai noteiktās kompetences ietvaros.
Normatīvo aktu noteiktas regulējums būvniecības jomā neparedz Būvvaldes kompetenci  veikt Spānijas kailgliemeža (Arion vulgaris) identificēšanu, izplatības ierobežošanu, augsnes kontroles, būvtehnikas sanitārās, dabas aizsardzības vai sanitārās kontroles funkcijas, kā arī uzņemties atbildību par šādu pasākumu organizēšanu. No šīm normām nepārprotami izriet, ka Būvvaldes funkcijas ir saistītas tikai ar būvniecības procesu un tā uzraudzību, nevis ar dabas aizsardzības, sanitāri tehniskiem vai biotehniskiem pasākumiem.
Vienlaikus norādām, ka minēto prasību ievērošana jebkurā gadījumā prasītu ievērojamus finanšu un cilvēkresursus. Piemēram, Bauskas novadā pēdējā pusgada laikā būtu bijis jāapseko 415 objekti. Aktīvākās dienas būtu bijušas 42 dienas, kad jāapseko 4-9 objekti dienā. Bez tam, nepietiktu apsekot tikai vietu, kur būvēs, bet arī kaimiņu zemes, jo, ja objektā gliemežu nav, tad tie var sarasties no kaimiņiem likuma projektā minētajās uzglabājamās būvmateriālu kaudzēs. Un jāapseko būtu arī vieta, no kurienes tiek vesta melnzeme labiekārtojumam, arī šķembas – kurā brīdī to izvērtēs? Vai būvētājs ziņos, kad paredzēta zemes vešana, un tad būs jāorganizē apsekošanu? Cik ilgā laikā jāapseko? Cik ilgi pēc tam drīkst pārvest zemi? Jo gliemeži sarodas ļoti strauji, piemēram, nelīdzēs apsekot rudenī, ja zemi vedīs pavasarī. Tāpat nav saprotams jēdziens "nevajadzīga uzglabāšana". Norādām arī, ka tehniku nav pieļaujams mazgāt jebkurā vietā. Būvlaikumā parasti nenotiek tehnikas mazgāšana. Kādi noteikumi šai tehnikas un ierīču mazgāšanai?

-

G. Informēšana un izglītošana
Izglītojošo materiālu un vadlīniju izstrāde nav nosakāma kā pašvaldību kompetence. Lai nodrošinātu vienotu pieeju un informācijas kvalitāti valsts mērogā, attiecīgie materiāli būtu jāizstrādā centralizēti kompetentajās valsts iestādēs, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldē, Valsts vides dienestā vai Valsts augu aizsardzības dienestā. Vienlaikus norādām, ka arī atbildīgajiem pašvaldību speciālistiem nepieciešama apmācība, ko jānodrošina atbildīgajām institūcijām.

-

D:Utilizācija
Jautājums par utilizāciju (MK protokollēmumā ietvertais uzdevums Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju sagatavot izmaiņas normatīvajā regulējumā atkritumu apsaimniekošanas jomā, nodrošinot efektīvu un vienotu pieeju valsts teritorijā), ir jāatrisina pirms šo noteikumu spēkā stāšanās,  lai šajā sadaļā var sniegt precīzus ieteikumus. Spānijas kailgliemeža ierobežošanai piemērojamās mehāniskās, kombinētās un ķīmiskās metodes neizbēgami rada kailgliemežu līķus, taču MK noteikumu projekta pielikuma tabulas 2. punkta D sadaļā paredzētā utilizācijas kārtība nav pietiekami skaidra šo atkritumu apsaimniekošanai. Jau šajā MK noteikumu projektā būtu nepieciešams nepārprotami noteikt, kādai atkritumu kategorijai šie atkritumi pieskaitāmi — sadzīves atkritumiem, bioloģiskajiem atkritumiem, bīstamajiem atkritumiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem. Vienlaikus ir ņemami vērā arī praktiski apstākļi, kam ir būtiska loma atkritumu apsaimniekošanas veida noteikšanā. Kailgliemežu līķi var nonākt atkritumu plūsmās kopā ar citiem atkritumiem, piemēram, publiski organizētas savākšanas gadījumā plastmasas maisiņos vai iepakojumā, kā arī dārzu, parku apsaimniekošanas, kompostēšanas vai ielu tīrīšanas laikā savāktajos atkritumos, kapsētu atkritumos. Šāds piejaukums ietekmē gan atkritumu klasifikāciju, gan to pieņemšanas un apsaimniekošanas iespējas. Lai noteiktu reāli piemērojamus apsaimniekošanas risinājumus, būtu nepieciešams arī izvērtēt, vai pastāv komersanti, kuri tiesiski un tehniski spēj nodrošināt šādu atkritumu pieņemšanu un apstrādi visos reģionos. Lai nodrošinātu operatīvu rīcību, neradot papildu birokrātisku slogu vai nepieciešamību pēc papildu finanšu līdzekļu izlietojuma, atkritumu apsaimniekošanas risinājumam jābūt viegli īstenojamam. 

-

1. Pārvaldības pasākumi un pienākumi zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem, lai novērstu invazīvās sugas tālāku izplatību. 2. Pārvaldības pasākumi pašvaldībām invazīvās sugas izplatības ierobežošanai un iznīcināšanai, cietušo ekosistēmu
atjaunošanai (kombinējot vienu vai vairākas metodes atkarībā no invāzijas skarto teritoriju daudzuma, lieluma un Spānijas
kailgliemeža daudzuma).
Saskaņā ar Sugu un biotopu likuma 9. panta 5)apkšpunktu zemes īpašnieka vai lietotāja pienākums ir veikt invazīvās sugas pārvaldības pasākumus, lai novērstu tās tālāku izplatību. Ar šo noteikumu projektu zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem ir tikai viens pienākums - apzināti neizplatīt Spānijas kailgliemezi, visi praktiskie pārvaldības pasākumi ir noteikti pašvaldībām pielikuma 2. sadaļā. LPS iebilst šādai pienākumu sadalei. Lūdzu veikt korektu pienākumu sadali starp zemes īpašniekiem, lietātāvjiem vai tiesiskajiem valdītājiem un pašvaldībām.

-

Anotācijā minēts, ka straujo Spānijas kailgliemeža izplatīšanos galvenokārt veicina brīva stādu ievešana no citām valstīm un nekontrolēta stādu tirdzniecība ar invadētiem stādiem. Noteikumu projektā nav piedāvāti pasākumi šīs problēmas risinājumam.

-

Iebilstam, ka tiesību aktu projektam nav ietekmes uz pašvaldību budžetiem. Visiem prakstiskajiem ierobežošanas pzaākumiem ir izmaksas, kādas līdz šim pašvaldībām nav bijušas. Atkritumu konteineru izvietošana un atkritumu utilizācija (atkarībā no veida, kādā tas tiks rekomendēts un būs iespējams izdarīt) būs ievērojamas izmaksas, tāpat kā plānotajiem nosacījumiem un to kontrolei būvniecības objektos, ceļmalu pļaušanā utt.

-

2.1. Nolasīšana ar rokām un iznīcināšana. Lūdzam papildināt aprakstu, jo nav minēti visi veidi, piemēram, sāls uzbēršana, saldēšana u.c.

-