Atzinums

[1] AER ģenerācijas jaudu attīstību kavējošie elementi
NEKP paredz AER ģenerācijas jaudu kavējošos pasākumus, piemēram, AER elektroenerģijas ražošanas stacijām tiek plānots uzlikt par pienākumu nodrošināt akumulācijas vai balansēšanas risinājumus. Tādējādi visiem VES un SES projektiem virs 50MW tiks uzlikts šāds pienākums, kas vēl vairāk sarežģīs šādu projektu attīstību, jo būtiski sadārdzinās šos projektus un apgrūtinās finanšu investīciju lēmumu pieņemšanu.  

[2] Noteikts nesamērīgs SEG emisiju samazināšanas mērķis konkrētām iekārtām
SEG emisiju samazināšanas pienākums NEKP ir tiek attiecināts uz siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanas iekārtām ar kopējo jaudu lielāku nekā 100 MW, lai nodrošinātu, ka “bāzes jaudas” tiek dekarbonizētas. Darbības ietvaros ir nosakāms mērķis 2030. g. tādā apjomā, lai nodrošinātu, ka siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu darbības 2040. g. ir pilnībā dekarbonizētas.
Vēlamies uzsvērt ka NEKP nav atrodams izvērtējums par to, kādas ir tehniskās un finansiālās iespējas šāda pasākuma īstenošanai.  2030.gadā netiek prognozēta būtiska Latvenergo pārvaldīto TEC lomas stabilas energoapgādes nodrošināšanā mazināšanās, kā arī pietiekama ekonomiski pamatotu dekarbonizācijas risinājumu pieejamība. Tāpēc aicinām mazināt mērķus uz 2030.gadu un noteikt tos 40% apmērā. Vienlaikus norādām, ka TEC SEG emisiju samazināšanas mērķiem norādām, ka tie nav īstenojami bez publiskā finansējuma piesaistes. Līdz ar ko lūdzam precizēt NEKP ar informāciju par finansēšanas instrumentiem šī pasākuma īstenošanai.
Tāpat NEKP neparedz pasākumus oglekļa uztveršanas, izmantošanas un noglabāšanas attīstībai, tostarp, nepieciešamību izvērtēt oglekļa noglabāšanu Latvijas teritorijā. Šis virziens ir viens no dekarbonizācijas risinājumiem un gadījumā, ja tas tiek izslēgts, tad tiek būtiski apgrūtināta šī pasākuma mērķu izpilde ne tikai 2030.gadā, bet arī turpmāk.

[3] Nepietiekoši VES attīstību veicinoši pasākumi
Ir jāapzinās, ka šobrīd Latvija vēja enerģijas ziņā ļoti atpaliek no kaimiņvalstīm un ja valstij ir vēlme attīstīt konkurētspējīgu vietējo elektroenerģijas ražošanu, tad NEKP ir jābūt ambicioziem mērķiem, kā reformēt esošo sistēmu, lai nodrošinātu būtisku vēja enerģijas attīstību, kas dotu mums iespēju vismaz panākt kaimiņus vēja attīstības ziņā.  Ja mēs būtiski nepārskatām līdzšinējos procesus īpaši vides un dažādu atļauju jomā, tad ir bažas, ka vēja enerģijas attīstība Latvijā stagnēs, jo kaimiņvalstīs attīstītie projekti nodrošinās tirgus piesātinājumu ātrāk nekā mēs Latvijā spēsim uzbūvēt kaut daļu no vajadzīgajām jaudām. NEKP pēc būtības neparedz pasākumus, kas paredzētu mazināt šķēršļus VES projektu attīstībā. Lūgums NEKP paredzēt konkrētas aktivitātes kā tiks risināti VES attīstību kavējoši jautājumu bloki:
- Administratīvi smagnējs un laikietilpīgs ietekmes uz vidi novērtējuma process;
- Pārvades tīkla jaudu nepieejamība reāliem projektiem;
- Teritorijas plānojumi un to piemērotība vēja enerģijas projektu attīstībai.
 

-

[4] Nekonsekventa AER ģenerācijas jaudu attīstības politika
Nav skaidrības par konsekventu atjaunojamās enerģijas ģenerācijas jaudu attīstību valstī. No vienas puses NEKP tiek runāts par nepieciešamību veikt pasākumus, kas veicina AER komerciālo ģenerācijas jaudu attīstību, tai pat laikā NEKP paredz būtiskus atbalsta instrumentus pašpatēriņa AER ģenerācijas jaudu uzstādīšana komersantiem. Nepieciešamība pēc pašpatēriņa AER ģenerācijas jaudu uzstādīšanas pēc būtības ir saistīta ar to, ka valstī ir nepietiekoši attīstītas AER komerciālās ģenerācijas jaudas, līdz ar ko uzņēmumi patstāvīgi uzstāda AER ģenerācijas jaudas sava pašpatēriņa nosegšanai, izmaksu stabilizācācijai un pēc būtības nodarbojās ar sev neraksturīgu funkciju.
Tai pat laikā, ja valstī būtu skaidri definēta un ambicioza AER ģenerācijas jaudu attīstība politika, tas ilgtermiņā nodrošinātu pieaugošu AER ģenerācijas jaudu attīstību. Tādējādi tiktu mazinātas kopējās izmaksas par energoresursiem un nodrošināt lielāka cenas noteiktība. Pastāvot šādiem apstākļiem rūpniecības uzņēmumiem nebūtu jāuzstāda AER pašpatēriņa ģenerācijas jaudas un jānodarbojas ar sev neraksturīgajām funkcijām, bet tiem būtu vairāk laika un finansu, lai pievērsties savas tiešās komercdarbības attīstīšanu un veicinātu tās izaugsmi caur efektivitātes un digitalizācijas aktivitātēm.  Tādējādi NEKP definētie finanšu līdzekļi AER pašpatēriņa jaudu ieviešanai būtu daudz lietderīgāk novirzāmi uzņēmumu energoefektivitāte, digitalizācijas un transformācijas procesu īstenošanai.
Ņemot vērā minēto, lūgums precizēt NEKP informāciju, kāda ir valsts politika attiecībā uz pašpatēriņa AER jaudu attīstību un kā šādu jaudu attīstība ietekmēs komerciālo AER ģenerācijas jaudu attīstību?

[5] Nepietiekošs ambīciju līmenis
Kaut gan papildinātais NEKP ietver vairākus mērķrādītājus uz vēlamajām AER ģenerācijas jaudām, tas nesniedz pamatotu atbildi uz galveno jautājumu – vai šis mērķis ir pietiekami ambiciozs, lai sekmētu un nodrošinātu plašu elektrifikācijas norisi dažādās tautsaimniecības nozarēs, nosegtu importa īpatsvaru valsts kopējā patēriņā un stiprinātu Latvijas kā energoresursu eksporta valsts pozīciju?

 

-