Projekta ID
22-TA-1107Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
22.04.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Iebildums
Izziņas 7. punktā norādīts, ka precizēts likumprojekts, nosakot, ka atbalsta pasākumi paredzēti saimnieciskās darbības veicējiem, kuri tieši ietekmēti no Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītajām sekām. Vēršam uzmanību, ka likumprojektā nav atrodams attiecīgs regulējums, turklāt no likumprojekta anotācijas izriet, ka saimnieciskās darbības veicēju ietekme var būt tieša vai netieša un tā var izpausties kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu un projektu pārtraukšana ar sekojošu apgrozījuma samazināšanos, traucējumi izejvielu un produkcijas piegāžu ķēdēs, īpaši izejmateriālu, kas vairs nav pieejami vai kuru izmaksas būtiski pieaugušas vai citos pierādāmos veidos. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojektu, atbilstoši un skaidri norādot, kādos gadījumos piešķirams atbalsts, precizējot arī likumprojekta anotāciju. Uzsveram, ka būtiskās lietas (tai skaitā atbalsta pasākumu noteikšanas pamata ietvars), rakstāmas pašā likumprojektā, nevis likumprojekta anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
Iebildums
Atkārtoti lūdzam likumprojekta 1. pantā skaidri norādīt, bet likumprojekta anotāciju papildināt ar pamatotu skaidrojumu, attiecībā uz kuru tiesību subjektu piemērotajām sankcijām attiecināms likumprojektā ietvertais regulējums (Eiropas Savienības, Krievijas vai citu subjektu piemērotām). Uzsveram, ka konkrētais jautājums regulējams likumprojekta, nevis Ministru kabineta noteikumu līmenī, jo tas skar atbalsta pasākumu noteikšanas pamata ietvaru. Salīdzinājumam norādām, ka Krīzes pagaidu regulējumā valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2022/C 131 I/01) (turpmāk - Pagaidu regulējums), Krievijas veiktie pasākumi tiek apzīmēti ar norādi uz minētās (u.c. valsts) [represīviem] pretpasākumiem, ņemot vērā termina "sankcija" specifisko izpratni Eiropas Savienības tiesībās, kādēļ nav gūstama pārliecība par atbalsta pasākumu noteikšanas pamata ietvaru likumprojektā, tai skaitā, vai ar sankcijām saprotami arī noteikti Krievijas u.c. valsts pretpasākumi. Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.
Kā arī lūdzam izvērtēt un, ja atbalsts paredzēts vienīgi Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanai un tirgus pārorientācijai, atbilstoši precizēt arī likumprojekta nosaukumu, ņemot vērā, ka šobrīd nosaukums paredz arī atbalstu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanai un tirgus pārorientācijai.
Kā arī lūdzam izvērtēt un, ja atbalsts paredzēts vienīgi Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanai un tirgus pārorientācijai, atbilstoši precizēt arī likumprojekta nosaukumu, ņemot vērā, ka šobrīd nosaukums paredz arī atbalstu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanai un tirgus pārorientācijai.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts
Iebildums
Lūdzam precizēt likumprojekta 1. panta pirmo daļu. Norādām, ka no minētās vienības nav skaidrs, kam nepieciešams atbalsts tirgus pārorientācijai, produktivitātes nodrošināšanai, kā arī kādos apstākļos attiecīgais atbalsts ir nepieciešams (t.i., šobrīd atbalsts tirgus pārorientācijai, produktivitātes nodrošināšanai ir paredzēts kā alternatīvs un neatkarīgs priekšnoteikums atbalsta atbalsta pasākumu noteikšanai), kas neatbilst likumprojekta nosaukumam un pēc būtības arī mērķim.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts
Iebildums
Lūdzam precizēt likumprojekta 3. pantu, skaidri norādot, vai atbalsta pasākumus minētā panta ietvaros nosaka vienīgi Ministru kabinets, piemēram, skaidrojot, kādu pasākumu (konkretizējot precīzu atsauci uz likumprojekta vienībām, kas pasākumu paredz) ietvaros atbalstu piešķir. Proti, norādām, ka šobrīd no 3. panta pirmās daļas skaidri neizriet, vai atbalstu piešķir 3. panta otrajā daļā un 4. pantā paredzēto atbalsta pasākumu ietvaros (salīdzinājumam 3. panta trešā daļa paredz, ka atbalstu šī likuma ietvaros nepiešķir, no kā pēc būtības izriet atsauce uz šī likuma ietvaros paredzētiem atbalsta pasākumiem).
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts
Iebildums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 3.1. un 3.2. apakšpunktu lūdzam izslēgt likumprojekta 6. pantu, ņemot vērā, ka minētajam pantam nav juridiskas slodzes un tas pēc būtības dublē Komercdarbības atbalsta kontroles likuma regulējumu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.1. apakšpunktu lūdzam nodrošināt, ka likumprojekta anotācijā skaidrota tiek ne vien likumprojekta normu būtība, bet arī nepieciešamība un mērķis. Norādām, ka saskaņošanas ietvaros likumprojekts papildināts ar tiesisko regulējumu par komercdarbības atbalsta kontroli (6. pants), par ko nav sniegts attiecīgs skaidrojums likumprojekta anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, nosaka kritērijus un kārtību šā likuma noteikto atbalsta pasākumu piemērošanai saimnieciskās darbības veicējiem, kurus skārusi Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās ekonomiskās sekas un tā rezultātā nepieciešams atbalsts likviditātes nodrošināšanai, tirgus pārorientācijai un produktivitātes nodrošināšanai. Tomēr iepretim minētajam likumprojekta 2. pants paredz, ka Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, nosaka kritērijus un kārtību šā likuma 3. un 4. pantā noteikto atbalsta pasākumu piemērošanai saimnieciskās darbības veicējiem, kurus skārusi Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izraisītā krīze vai nepieciešams atbalsts tirgus pārorientācijai un produktivitātes nodrošināšanai. Saistībā ar minēto lūdzam salāgot likumprojekta anotāciju ar likumprojektu, tai skaitā nepieciešamības gadījumā likumprojekta 1. pantā atrunājot, ka ar Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izraisīto krīzi saprotamas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās ekonomiskās sekas, kā arī norādīt uz atbalstu likviditātes nodrošināšanai vai alternatīvi likumprojekta anotācijā norādīt, ka likviditātes nodrošināšana izriet no tirgus pārorientācijas vai produktivitātes nodrošināšanas.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Uzturam izziņas 12., 23. un 30. punktā ietverto iebildumu, kādēļ lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu un tā anotāciju. Tai skaitā norādām, ka:
pirmkārt, pretēji izziņā minētajam likumprojekta anotācijā norādīts, ka alternatīvie risinājumi nav izvērtēti, kā arī izvērtēts nav prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem. Turklāt no likumprojekta anotācijas joprojām neizriet, kā ar likumprojektu iespējams sasniegt izvirzīto mērķi, t.i., no likumprojekta anotācijas neizriet cēloņsakarība starp piedāvātajiem atbalsta pasākumiem un likumprojekta mērķi, tai skaitā no likumprojekta un tā anotācijas neizriet, kā ar likumprojektā paredzētajiem atbalsta pasākumiem paredzēts risināt problemātiku attiecībā uz Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā sagaidāmo vidēja un ilgtermiņa ietekmi uz globālajām vērtību ķēdēm, publiskā sektora investīcijām, nevienlīdzības pieaugumu starp iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valstīm, kā arī būtisku ietekmi uz energoapgādes drošību un izmaksām saistībā ar energoresursiem, ņemot vērā, ka konkrētāk anotācijā skaidrota vienīgi problemātika saistībā ar sankciju ietekmi uz uzņēmējiem, kas importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas;
otrkārt, no likumprojekta neizriet pamatnosacījumi (principi), atbilstoši kuriem tiek izvērtēta atbalsta pasākumu noteikšanas pieļaujamība. Skaidrojam, ka no likumprojekta anotācijā un izziņā minētā izriet, ka jau šobrīd varētu tikt definēti principi, balstoties uz kuriem var tikt noteiki konkrēti atbalsta pasākumi. Piemēram, šāds princips varētu būt tas, ka atbalsta pasākumi primāri paredz atbalsta sniegšanu saimnieciskās darbības veicējiem finanšu instrumentu veidā, bet citādā veidā vienīgi izņēmuma gadījumā, balstoties uz konkrētiem priekšnoteikumiem. Alternatīvi likumprojektā būtu paredzams, ka atbalsts tiek piešķirts vienīgi finanšu instrumenta veidā, ņemot vērā likumprojekta anotācijā minēto, ka ar likumprojektu paredzēti valsts atbalsta pasākumi, kas praktiski ir paredzēti finanšu instrumentu veidā. Tāpat, piemēram, šāds princips varētu būt tas, ka atbalsta pasākumi tiek noteikti subsidiāri, t.i., ja normatīvajos tiesību aktos nav paredzēti noteikti mehānismi vai pasākumi kuri ir piemērotāki likumprojekta mērķa sasniegšanai par saskaņā ar likumprojektu paredzētajiem atbalsta pasākumiem u.c.;
treškārt, no likumprojekta un tā anotācijas neizriet, kādēļ likumprojektā nevar paredzēt konkrētus (nepieciešamības gadījumā - neizsmeļošus) atbalsta pasākumus, kuri pēc būtības jau šobrīd ir apsvērti un minēti likumprojekta anotācijas 4. sadaļā, detalizētākus attiecīgo pasākumu piemērošanas kritērijus un kārtību atrunājot Ministru kabineta noteikumu līmenī. Skaidrojam, ka, likumprojektā norādot konkrētus atbalsta pasākumus un paredzot principus atbalsta pasākumu noteikšanai, tiek nodrošināts tas, ka likumprojektā netiek paredzēts nekonkrēts un nesamērīgi plašs deleģējums Ministru kabineta noteikumu izdošanai, kā arī tas, ka atbilstoši likumprojektam tiek nodrošināts mērķtiecīgs un efektīvs atbalsts, izslēdzot pārkompensācijas u.c. riskus.
pirmkārt, pretēji izziņā minētajam likumprojekta anotācijā norādīts, ka alternatīvie risinājumi nav izvērtēti, kā arī izvērtēts nav prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem. Turklāt no likumprojekta anotācijas joprojām neizriet, kā ar likumprojektu iespējams sasniegt izvirzīto mērķi, t.i., no likumprojekta anotācijas neizriet cēloņsakarība starp piedāvātajiem atbalsta pasākumiem un likumprojekta mērķi, tai skaitā no likumprojekta un tā anotācijas neizriet, kā ar likumprojektā paredzētajiem atbalsta pasākumiem paredzēts risināt problemātiku attiecībā uz Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā sagaidāmo vidēja un ilgtermiņa ietekmi uz globālajām vērtību ķēdēm, publiskā sektora investīcijām, nevienlīdzības pieaugumu starp iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valstīm, kā arī būtisku ietekmi uz energoapgādes drošību un izmaksām saistībā ar energoresursiem, ņemot vērā, ka konkrētāk anotācijā skaidrota vienīgi problemātika saistībā ar sankciju ietekmi uz uzņēmējiem, kas importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas;
otrkārt, no likumprojekta neizriet pamatnosacījumi (principi), atbilstoši kuriem tiek izvērtēta atbalsta pasākumu noteikšanas pieļaujamība. Skaidrojam, ka no likumprojekta anotācijā un izziņā minētā izriet, ka jau šobrīd varētu tikt definēti principi, balstoties uz kuriem var tikt noteiki konkrēti atbalsta pasākumi. Piemēram, šāds princips varētu būt tas, ka atbalsta pasākumi primāri paredz atbalsta sniegšanu saimnieciskās darbības veicējiem finanšu instrumentu veidā, bet citādā veidā vienīgi izņēmuma gadījumā, balstoties uz konkrētiem priekšnoteikumiem. Alternatīvi likumprojektā būtu paredzams, ka atbalsts tiek piešķirts vienīgi finanšu instrumenta veidā, ņemot vērā likumprojekta anotācijā minēto, ka ar likumprojektu paredzēti valsts atbalsta pasākumi, kas praktiski ir paredzēti finanšu instrumentu veidā. Tāpat, piemēram, šāds princips varētu būt tas, ka atbalsta pasākumi tiek noteikti subsidiāri, t.i., ja normatīvajos tiesību aktos nav paredzēti noteikti mehānismi vai pasākumi kuri ir piemērotāki likumprojekta mērķa sasniegšanai par saskaņā ar likumprojektu paredzētajiem atbalsta pasākumiem u.c.;
treškārt, no likumprojekta un tā anotācijas neizriet, kādēļ likumprojektā nevar paredzēt konkrētus (nepieciešamības gadījumā - neizsmeļošus) atbalsta pasākumus, kuri pēc būtības jau šobrīd ir apsvērti un minēti likumprojekta anotācijas 4. sadaļā, detalizētākus attiecīgo pasākumu piemērošanas kritērijus un kārtību atrunājot Ministru kabineta noteikumu līmenī. Skaidrojam, ka, likumprojektā norādot konkrētus atbalsta pasākumus un paredzot principus atbalsta pasākumu noteikšanai, tiek nodrošināts tas, ka likumprojektā netiek paredzēts nekonkrēts un nesamērīgi plašs deleģējums Ministru kabineta noteikumu izdošanai, kā arī tas, ka atbilstoši likumprojektam tiek nodrošināts mērķtiecīgs un efektīvs atbalsts, izslēdzot pārkompensācijas u.c. riskus.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Anotācija (ex-ante)
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
Iebildums
Likumprojekta anotācijas 4. sadaļā norādīts, ka paredzēti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 458 “Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” (turpmāk - noteikumi Nr. 458) vai tiks izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumu par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējis Krievijas militārā agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku”, tomēr iepretim minētajam likumprojekta anotācijas 1. sadaļā norādīts, ka alternatīvā ieguldījuma fonda ietvaros paredzēts turpināt darbību pēc noteikumu Nr. 458 noteikumu nosacījumiem, t.i. ieguldījumi tiks veikti uz pari passu nosacījumiem starp publisko ieguldītāju un privātajiem ieguldītājiem. Attiecīgi lūdzam salāgot attiecīgo likumprojekta anotācijā minēto informāciju, nodrošinot anotācijā ietvertās informācijas nepārprotamu atspoguļojumu.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Likumprojekts
Priekšlikums
Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 2. panta nosaukumu, ņemot vērā, ka sniegts tiek atbalsts, nevis atbalsta pasākums, kurš likumprojektā tiek un saskaņā ar likumprojektu tiks noteikts.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Likumprojekts
Priekšlikums
Lūdzam likumprojekta 6. pantā aizstāt norādi uz komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu ar norādi uz normatīvajiem aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā, tādējādi nodrošinot korektu atsauci uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā atbilstoši noteikumu Nr. 108 63. punktam.
Piedāvātā redakcija
-