Atzinums

Informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 76. punktam ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Ministru prezidenta biedra biroja, Valsts kancelejas vai Ministru prezidenta padotībā esošas iestādes izstrādāto projektu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgs iesniegt Ministru kabineta loceklis.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projektam pievienotā Ministru kabineta rīkojuma projekta 3.1., 3.2., 3.3. un 3.4. apakšpunktu.

-

Rīkojuma projekta 3.2.punkts paredz uzdevumu Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Komerclikumā. Konceptuālā ziņojumā projekta 6.sadaļā norādīts, ka grozījumi Komerclikumā nepieciešami, jo zvērināti tiesu izpildītāji nenodrošina rīcību ar bezmantinieka mantu (bezmantinieku pamatkapitāla daļām un akcijām), uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi, kā arī ar pamatkapitāla daļām un akcijām, kas par valstij piekritīgām kļuvušas saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu par komercsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas gadījumā. 

Paskaidrojam, ka Komerclikums regulē komersantu (komercsabiedrību) iekšējās attiecības, piemēram, dalībnieku tiesības, valdes un padomes locekļu atbildību u.tml. Šī likuma priekšmets nav valstij piekritīgā manta, bezmantinieka un bezīpašnieka manta un rīcība ar šādu mantu. Komerclikums dod tikai vispārīgas atsauces uz to, ka konkrēta manta (pamatkapitāla daļas un akcijas, kurām nav mantinieku, kā arī manta, kas palikusi pēc komercsabiedrības izslēgšanas no komercreģistra) piekrīt valstij. Detalizētu rīcību ar šādu mantu nav iespējams atrunāt Komerclikumā, bet tāda ir ietverama normatīvajos aktos, kas attiecas uz valstij piekritīgo mantu, bezmantinieka vai bezīpašnieka mantu un rīcību ar šādu mantu. Līdz ar to vienīgās izmaiņas, kas ir iespējamas Komerclikumā, ir mainīt iepriekšminētas mantas (t.i., pamatkapitāla daļu un akciju, kurām nav mantinieku, kā arī mantas, kas palikusi pēc komercsabiedrības izslēgšanas no komercreģistra) piekritību un noteikt, ka šāda manta nepiekrīt valstij. Šāda pieeja nebūtu atbalstāma, jo neviena manta nevar palikt bez īpašnieka un nav neviena cita persona, kurai būtu lielākas vai pamatotākas tiesības uz iepriekšminēto mantu. 

Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija neatbalsta grozījumus Komerclikumā un norāda, ka ir saglabājams esošais Komerclikuma 191.pantā un 238.1 pantā noteiktais princips, ka pamatkapitāla daļas un akcijas, kurām nav mantinieku piekrīt valstij, un Komerclikuma 317.pantā noteiktais princips, ka manta, kas palikusi pēc komercsabiedrības izslēgšanas no komercreģistra (neatkarīgi no tā, vai sabiedrības izslēgta "parastās" likvidācijas kārtībā vai vienkāršotās likvidācijas kārtībā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta vai Uzņēmumu reģistra lēmumu), piekrīt valstij. 

Pamatojoties uz minēto, lūdzam svītrot rīkojuma projekta 3.2. punktā minēto uzdevumu izstrādāt grozījumus Komerclikumā. Kā jau norādījām, rīcība ar bezmantinieka pamatkapitāla daļām un akcijām, kā arī citu bezmantinieka vai bezīpašnieka mantu (tajā skaitā, Komerclikuma 317.pantā minēto) ir risināma to normatīvo aktu ietveros, kas regulē rīcību ar šādu mantu.

 

-

Rīkojuma projekta 3.2. apakšpunktā paredzēts, ka Tieslietu ministrija līdz 2023. gada 1. jūnijam sagatavo grozījumus arī Kriminālprocesa likumā. Kā tika minēts atzinumā par konceptuālā ziņojuma projektu, tad grozījumi Kriminālprocesa likumā attiecībā uz rīcību ar konfiscēto, valstij piekritīgo kustamo mantu, kas atrodas NVA glabāšanā un rīcību ar valstij piekritīgo kustamo mantu – dzīvniekiem, būs jāveic tikai, kad tiks izstrādāts attiecīgais nozares regulējums, jo šajā gadījumā Kriminālprocesa likums ir pakārtots normatīvais akts. Noteicošais ir pamatregulējums valstij piekritīgās mantas jomā.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot rīkojuma projekta 3.2. apakšpunktā paredzēto Tieslietu ministrijas pienākumu sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Kriminālprocesa likumā līdz 2023.gada 1.jūnijām, bet noteikt, ka grozījumi Kriminālprocesa likumā virzāmi kopā ar grozījumiem nozares regulējumā vai, ja tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, tad attiecīgajam regulējumam pārejas noteikumos noteikt vēlāku spēkā stāšanos, lai pēc tam būtu iespējams izstrādāt un virzīt izskatīšanai grozījumus Kriminālprocesa likumā.

-

Rīkojuma projekta 3.2. apakšpunktā paredzēts, ka Tieslietu ministrija līdz 2023. gada 1. jūnijam sagatavo grozījumus arī Administratīvās atbildības likumā. Kā minēts atzinumā par konceptuālā ziņojuma projektu, tad valstij piekritīgās mantas uzskaite, tās realizācija, iznīcināšana un citas darbības nav Administratīvās atbildības likuma regulēšanas priekšmets. Administratīvās atbildības likums nenoteic, kuras iestādes funkcijās ietilpst šie uzdevumi, bet satur tikai norādi uz citos normatīvajos aktos noteikto iestādi. Līdz ar to iespējamie grozījumi Administratīvās atbildības likumā varētu būt tikai redakcionāla rakstura. Konceptuālā ziņojuma projektā paredzētā risinājuma īstenošana nav un nevar būt atkarīga no Administratīvās atbildības likumā esošā regulējuma. Noteicošais ir pamatregulējums valstij piekritīgās mantas jomā.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot rīkojuma projekta 3.2. apakšpunktā paredzēto Tieslietu ministrijas pienākumu sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Administratīvās atbildības likumā.
 

-

Aicinām papildināt ziņojuma rīkojuma projektu ar atsevišķu punktu šādā redakcijā: “Pieņemt zināšanai, ka konceptuālā ziņojuma 6.nodaļā ietvertais risinājums, kas paredz noteikt, ka par bezmantinieku mantu atzītas valstij piekritīgās kapitāldaļas (akcijas) pārdod zvērināts tiesu izpildītājs, īstenojams nodrošinot papildu finansējumu Finanšu ministrijas resorā zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības, kas saistīta ar notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības un izdevumu, kas saistīti ar šādā lietā par bezmantinieku mantu veiktām amata darbībām, segšanai gadījumos, ja minēto amata atlīdzību un izdevumus nav iespējams segt no kapitāldaļu (akciju) pārdošanas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem." 
Pamatojumu skat. pie Tieslietu ministrijas sniegtā iebilduma attiecībā uz konceptuālā ziņojuma 6.punktu.

-

Projekta 4. nodaļā piedāvātais risinājums paredz, ka zvērinātu notāru atlīdzību par amata darbību veikšanu bezmantinieku lietās sedz pašvaldība, kurai piekrīt nekustamais īpašums, savukārt pārējos gadījumos – Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) no tam piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Projektā norādīts, ka minētā risinājuma īstenošanai VID nepieciešams papildu finansējums provizoriski 5000 euro zvērināto notāru atlīdzības un ar mantojuma lietas vešanu saistīto izdevumu segšanai. Vienlaicīgi tiek prognozēts, ka palielināsies valsts budžeta ieņēmumi.

Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt nepieciešamību atbilstoši precizēt projektam pievienotā Ministru kabineta rīkojuma projekta 4. punktu.

-

Lai risinātu ziņojumā ietverto problēmjautājumu un noteiktu kārtību, kādā sabiedrības dalībnieka nāves gadījumā realizēt par bezmantinieku mantu atzītas kapitāldaļas (akcijas), veicami grozījumi Notariāta likumā (306.pantā) un attiecīgi precizējoši grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu”. Vienlaikus Tieslietu ministrija norāda, ka risinājums, kas paredzētu, ka atbilstoši Komerclikuma 191.panta trešajai daļai un 238.1 panta otrajai  daļai dalībnieka nāves gadījumā ar viņam piederošām un valstij piekritīgām kapitāldaļām (akcijām) zvērināts tiesu izpildītājs rīkojas (mēģina atsavināt) arī gadījumos, kad mantojuma lietas ietvaros netiek pieteiktas kreditoru pretenzijas, iespējams vienīgi vienlaikus nosakot skaidru kārtību, kādā šādos gadījumos tiek segti ar amata darbību īstenošanu saistītie izdevumi un amata atlīdzība gan zvērinātiem tiesu izpildītājiem, gan zvērinātiem notāriem, un attiecīgi tam reāli rasts atbilstošs finansējums.  
Ņemot vērā augstāk minēto, normatīvi varētu tikt paredzēta kārtība atbilstoši kurai gadījumos, ja notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas, bet mantojamās mantas sastāvā ietilpst pamatkapitāla daļas (akcijas), zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas notariālā akta izrakstu tālākai rīcībai daļā ar aktā norādītajām kapitāldaļām (akcijām) nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam. Šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs amata darbības veiktu atbilstoši MK noteikumos Nr.364 rīcībai ar bezmantinieka mantā ietilpstošajām pamatkapitāla daļām (akcijām) noteiktajai kārtībai. Proti, pamatojoties uz saņemto akta izrakstu zvērinātam tiesu izpildītājam būtu pamats ievest lietu par bezmantinieku mantu un pēc izvērtējuma veikšanas par iespēju konkrētās pamatkapitāla daļas (akcijas) atsavināt, organizēt pamatkapitāla daļu (akciju) izsoli. Savukārt gadījumā, ja zvērināts tiesu izpildītājs izvērtējuma rezultātā secinātu, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas potenciāli iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs pamatkapitāla daļas (akcijas) nepārdotu, par to sagatavojot attiecīga satura aktu, kas būtu nosūtāms komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai, paziņojot par to, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) atbilstoši Komerclikumā noteiktajam pāriet komercsabiedrībai. Šāda satura akts sagatavojams un attiecīgi komercreģistra iestādei nosūtāms arī gadījuma, ja izsole tiek organizēta, bet izsolē pamatkapitāla daļas (akcijas) netiek atsavinātas. 
Attiecībā uz izdevumu segšanu norādāms, ka pamatkapitāla (akciju) daļu izsoles organizēšanas gadījumā zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izdevumi saistībā ar šādas bezmantinieku mantas pārņemšanu, mantas novērtēšanu un atsavināšanu būtu sedzami no izsolē gūtajiem ienākumiem. Savukārt gadījumā, ja zvērināts tiesu izpildītājs pēc izvērtējuma veikšanas secinātu, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas potenciāli iegūstamo naudas summu un izsole netiek organizēta, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība saistībā ar lietas vešanu un izvērtējuma veikšanu, kā arī lietā radušies izdevumi sedzami no valsts budžeta līdzekļiem. Atbilstoši Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes viedoklim amata atlīdzības apmērs šādā lietā būtu nosakāms 52 EUR.  Tieslietu ministrijas rīcībā nav informācijas par gadījumu skaitu, kad dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošās kapitāldaļas (akcijas) kā bezmantinieku manta piekrīt valstij, līdz ar to šobrīd nav iespējams sniegt detalizētāku aprēķinu provizoriski nepieciešamajam papildu finansējumam, kāds būtu nepieciešams VID. 
Savukārt attiecībā uz zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu segšanu Tieslietu ministrijas ieskatā arī šādās lietās būtu paredzams pēc būtības analogs risinājums tam, kāds iekļauts konceptuālā ziņojuma 4.nodaļā. Proti, gadījumā, ja pamatkapitāla daļu (akciju) izsole netiek rīkota vai  izsolē pamatkapitāla daļas (akcijas) netiktu atsavinātas, vai no atsavināšanas rezultātā gūtie ienākumi nebūtu pietiekami, lai pilnībā segtu zvērināta notāra izdevumus un amata atlīdzību saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, šos izdevumus (lietā par bezmantinieku mantu nesegtajā daļā), pamatojoties uz zvērināta notāra rēķinu un zvērināta tiesu izpildītāja informāciju par lietā par bezmantinieku mantu pieņemto lēmumu attiecībā uz izsoles rīkošanu un tās rezultātu, sedz VID no tam piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. 

Attiecīgi Tieslietu ministrija aicina labot konceptuālā ziņojuma 6. punktu, tajā ietverot augstāk izklāstīto risinājumu. 

Papildus aicinām attiecīgi papildināt ziņojuma rīkojuma projektu, to papildinot ar punktu šādā redakcijā: “Pieņemt zināšanai, ka konceptuālā ziņojuma 6.nodaļā ietvertais risinājums, kas paredz noteikt, ka par bezmantinieku mantu atzītas valstij piekritīgās kapitāldaļas (akcijas) pārdod zvērināts tiesu izpildītājs, īstenojams nodrošinot papildu finansējumu Finanšu ministrijas resorā zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības, kas saistīta ar notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības un izdevumu, kas saistīti ar šādā lietā par bezmantinieku mantu veiktām amata darbībām, segšanai gadījumos, ja minēto amata atlīdzību un izdevumus nav iespējams segt no kapitāldaļu (akciju) pārdošanas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem."

-

Konceptuālā ziņojumā projekta 6.sadaļā norādīts, ka grozījumi Komerclikumā nepieciešami, jo zvērināti tiesu izpildītāji nenodrošina rīcību ar bezmantinieka mantu (bezmantinieku pamatkapitāla daļām un akcijām), uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi, kā arī ar pamatkapitāla daļām un akcijām, kas par valstij piekritīgām kļuvušas saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu par komercsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas gadījumā. 

Paskaidrojam, ka Komerclikums regulē komersantu (komercsabiedrību) iekšējās attiecības, piemēram, dalībnieku tiesības, valdes un padomes locekļu atbildību u.tml. Šī likuma priekšmets nav valstij piekritīgā manta, bezmantinieka un bezīpašnieka manta un rīcība ar šādu mantu. Komerclikums dod tikai vispārīgas atsauces uz to, ka konkrēta manta (pamatkapitāla daļas un akcijas, kurām nav mantinieku, kā arī manta, kas palikusi pēc komercsabiedrības izslēgšanas no komercreģistra) piekrīt valstij. Detalizētu rīcību ar šādu mantu nav iespējams atrunāt Komerclikumā, bet tāda ir ietverama normatīvajos aktos, kas attiecas uz valstij piekritīgo mantu, bezmantinieka vai bezīpašnieka mantu un rīcību ar šādu mantu. Līdz ar to vienīgās izmaiņas, kas ir iespējamas Komerclikumā, ir mainīt iepriekšminētas mantas (t.i., pamatkapitāla daļu un akciju, kurām nav mantinieku, kā arī mantas, kas palikusi pēc komercsabiedrības izslēgšanas no komercreģistra) piekritību un noteikt, ka šāda manta nepiekrīt valstij. Šāda pieeja nebūtu atbalstāma, jo neviena manta nevar palikt bez īpašnieka un nav neviena cita persona, kurai būtu lielākas vai pamatotākas tiesības uz iepriekšminēto mantu. 

Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija neatbalsta grozījumus Komerclikumā un norāda, ka ir saglabājams esošais Komerclikuma 191.pantā un 238.1 pantā noteiktais princips, ka pamatkapitāla daļas un akcijas, kurām nav mantinieku piekrīt valstij, un Komerclikuma 317.pantā noteiktais princips, ka manta, kas palikusi pēc komercsabiedrības izslēgšanas no komercreģistra (neatkarīgi no tā, vai sabiedrības izslēgta "parastās" likvidācijas kārtībā vai vienkāršotās likvidācijas kārtībā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta vai Uzņēmumu reģistra lēmumu), piekrīt valstij. 

Pamatojoties uz minēto, lūdzam svītrot konceptuālā ziņojuma 6.sadalā minēto uzdevumu izstrādāt grozījumus Komerclikumā. Kā jau norādījām, rīcība ar bezmantinieka pamatkapitāla daļām un akcijām, kā arī citu bezmantinieka vai bezīpašnieka mantu (tajā skaitā, Komerclikuma 317.pantā minēto) ir risināma to normatīvo aktu ietveros, kas regulē rīcību ar šādu mantu.

 

-

Projekta 4. nodaļā piedāvātais risinājums paredz, ka zvērinātu notāru atlīdzību par amata darbību veikšanu bezmantinieku lietās sedz pašvaldība, kurai piekrīt nekustamais īpašums, savukārt pārējos gadījumos – VID no tam piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Projektā norādīts, ka minētā risinājuma īstenošanai VID nepieciešams papildu finansējums provizoriski 5000 EUR zvērināto notāru atlīdzības un ar mantojuma lietas vešanu saistīto izdevumu segšanai. Vienlaicīgi tiek prognozēts, ka palielināsies valsts budžeta ieņēmumi.

Informējam, ka Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 28.5. apakšpunkts noteic, ka konceptuālajā ziņojumā ietver katra risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu. Šo noteikumu 29. punkts noteic, ka konceptuālam ziņojumam pievieno detalizētus aprēķinus par papildus nepieciešamā finansējuma ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem atbilstoši normatīvajam aktam par tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projektu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka no Atkritumu apsaimniekošanas likuma izriet, ka pienākums apsaimniekot bīstamos atkritumus valstij piekritīgā īpašumā ir valstij un to realizē iestāde, kurai attiecīgais īpašums ir piekritīgs. Projekta 3. nodaļā norādīts, ka "ar grozījumiem normatīvajos aktos tiks noteikta atbildīgā iestāde un tās pienākumi attiecībā uz [bīstamo] atkritumu apsaimniekošanu". Tādējādi nav viennozīmīgi saprotams, kādus tieši un kuros normatīvajos aktos paredzēts veikt grozījumus piedāvātā risinājuma ieviešanai, tai skaitā, vai ar minētajiem grozījumiem paredzēts noteikt atbildīgo iestādi un tās pienākumus attiecībā uz bīstamo atkritumu apsaimniekošanu neatkarīgi no tā, ar kuras iestādes starpniecību tiek realizēta attiecīgā nekustamā īpašuma piekritība valstij.

Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta 3. nodaļu ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Likuma "Par valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 3. punkts noteic, ka VID uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā. Projekta 1. nodaļas 1. sadaļā piedāvātais risinājums paredz VID turpmāk neiesaistīt Nodrošinājuma valsts aģentūras (turpmāk – NVA) glabāšanā esošas konfiscētas valstij piekritīgas kustamas mantas realizēšanā vai iznīcināšanā. Norādām, ka likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 3. punkts paredz arī pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā. Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 46. punktam likumprojektā neietver pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā.

Tādējādi, ja likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" tiek veikti grozījumi, kuru rezultātā tiek izslēgta norma, kas paredz VID funkciju uzskaitīt valstij piekritīgo mantu, nodrošināt kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā, nav pieļaujams šajā likumā paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā. Papildus vēršam uzmanību, ka likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" neregulē NVA darbību, turklāt NVA atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr. 839 "Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums" 1. punktam ir iekšlietu ministra (nevis finanšu ministra) pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta 1. nodaļas 1. sadaļu ar norādi uz likumu, kurā paredzēts ietvert pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.

-

Konceptuālā ziņojuma projekta 1.4. apakšpunktā norādīts, ka "amatpersonas pieņem lēmumu par izņemtās mantas – narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru – iznīcināšanu, nepieņemot lēmumu par to konfiskāciju". Konceptuālā ziņojuma projektā gan nav ietverts argumentēts pamatojums šādam apgalvojumam. Piemēram, Administratīvās atbildības likuma 155. panta pirmās daļas 3. punktā ir noteikts, ka konfiscētās apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 86. panta pirmo un otro daļu ar administratīvo pārkāpumu saistīta manta ir arī apgrozībā aizliegtas lietas. Ar administratīvo pārkāpumu saistītu mantu konfiscē.

Turklāt šis jautājums tieši skar konkrētā procesa norisi, bet tas neietekmē vispārīgo (tālāko) rīcību ar valstij piekritīgo mantu.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma projektu.
 

-

Konceptuālā ziņojuma projekta 1.3. apakšpunktā norādīts, ka "MK noteikumi Nr. 413 [..] nosaka rīcību ar izņemto mantu, tostarp tās iznīcināšanas kārtību" un "izņemtā manta, kas glabājas VP, tiks iznīcināta, ievērojot MK noteikumos Nr. 314 [iespējams, domāti MK noteikumi Nr. 413] [..] noteikto kārtību".

Neatkārtojot iepriekš minēto par vārdkopas "rīcība ar izņemto mantu" lietojumu administratīvā pārkāpuma procesā, lūdzam izvērtēt Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 413 "Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem" esošā izņemtās mantas iznīcināšanas un realizācijas regulējuma tvērumu.

Šie Ministru kabineta noteikumi ir izdoti citastarp saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 111. panta piekto daļu, kura noteic: "Ja izņemtās mantas ātri bojājas vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, amatpersona tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersona pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana." Tādējādi realizācijas vai iznīcināšanas regulējums attiecas uz mantu, kas ātri bojājas vai tās ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma projektā ietverto skaidrojumu.

-

Konceptuālā ziņojuma projekta 1.1. apakšpunktā norādīts, ka atbilstoši "AAL 155. pantā noteiktajam VID nodrošina rīcību ar konfiscētu izņemto mantu". Tāpat paredzēta nepieciešamība grozīt Administratīvās atbildības likumu, lai īstenotu paredzēto risinājumu. Līdzīgi konceptuālā ziņojuma projekta 7. punktā norādīts, ka jāveic grozījumi Administratīvās atbildības likumā, lai nodrošinātu paredzēto risinājumu attiecībā uz valstij piekritīgo kustamo mantu – dzīvniekiem.

1. Administratīvās atbildības likuma 155. pants nav tas tiešais tiesiskais pamats, no kura izriet, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina rīcību ar konfiscētu izņemto mantu. Saskaņā ar likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 3. punktu Valsts ieņēmumu dienests ir tā iestāde, kura uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā. Ievērojot šo regulējumu, Administratīvās atbildības likuma 155. pantā ir ietverta norāde, ka konfiscēto mantu nodod Valsts ieņēmumu dienestam.

Administratīvās atbildības likuma mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības tiesiskās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī, ievērojot personas pamattiesības, nodrošināt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu un panākt tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu (Administratīvās atbildības likuma 1. pants). Tas noteic administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus, administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvo sodu veidus un to piemērošanas noteikumus, kompetentās iestādes un amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā (Administratīvās atbildības likuma 2. panta otrā daļa). Vienkāršoti sakot, Administratīvās atbildības likuma regulēšanas priekšmets ir administratīvās atbildības pamatnoteikumi un administratīvā pārkāpuma procesa norise.

Administratīvās atbildības likuma regulēšanas priekšmetā neietilpst jautājumi, kas saistīti ar valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu, realizāciju, iznīcināšanu u. tml. Administratīvā pārkāpuma procesā šiem jautājumiem nav būtiskas nozīmes. Turklāt valstij piekritīgās mantas uzskaitei, realizācijai, iznīcināšanai vai citām darbībām nevajadzētu būt atkarīgām no tā, kāda procesa rezultātā vai citādā veidā valsts ir ieguvusi mantu.

Līdz ar to nevis Administratīvās atbildības likuma 155. pants noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina rīcību ar konfiscēto mantu, bet gan Administratīvās atbildības likuma 155. pantā ir ietverta šāda norāde tāpēc, ka valstij piekritīgās mantas uzskaite un cita rīcība ar to ir Valsts ieņēmumu dienesta funkcija. Tiklab Administratīvās atbildības likumā varētu būt ietverta nekonkrēta norāde uz "attiecīgu iestādi" vai "iestādi, kura pārzina valstij piekritīgo mantu", vai tamlīdzīgi.

2. Paredzēto normatīvo aktu grozījumu kontekstā ir svarīgi nošķirt būtiskos saistītos normatīvos aktus no nebūtiskajiem normatīvajiem aktiem. Būtiski ir tādi saistītie grozījumi, bez kuriem nevar pilnvērtīgi sasniegt plānotā tiesību akta projekta mērķi. Nebūtiskie grozījumi ir tādi, kas precizē un saskaņo plānotos grozījumus ar citiem saistītajiem normatīvajiem aktiem, tomēr tiesību sistēmas juridiski korekta funkcionēšana ir iespējama arī bez šādiem grozījumiem (Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā. Rīga: Valsts kanceleja, 2021, 39. lpp.).

Ja tiks mainītas Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas (uzdevumi) un valstij piekritīgās mantas pārziņa pilnībā vai daļēji būs citas iestādes kompetencē, tad Administratīvās atbildības likumā izdarāmi vien nebūtiski grozījumi, proti, tādi, kas saskaņo regulējumu ar citiem normatīvajiem aktiem, tomēr tiesību sistēma varētu funkcionēt arī bez šādiem grozījumiem.

Ievērojot minēto, konceptuālā ziņojuma projektā nav ietverams apgalvojums, ka grozījumi Administratīvās atbildības likumā ir nepieciešami, lai īstenotu šajā projektā paredzēto risinājumu. Ja vēlas norādīt, ka ir nepieciešami grozījumi Administratīvās atbildības likumā, tad pieļaujams tikai precīzi norādīt, ka šie grozījumi ir nebūtiski, redakcionāla rakstura, kas saskaņotu Administratīvās atbildības likumu ar tiem normatīvajiem aktiem, kas regulē valstij piekritīgās mantas uzskaiti, realizāciju, iznīcināšanu u. tml.
 

-

Konceptuālā ziņojuma projektā ietvertajā esošās situācijas aprakstā norādīts: "NVA nodrošina rīcību (glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu) ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un kriminālprocesos ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu, proti, pēc attiecīga amatpersonas lēmuma NVA realizē vai iznīcina mantu, kas novietota glabāšanā NVA. Savukārt VID pēc attiecīga amatpersonas lēmuma par mantas konfiskāciju nodrošina rīcību (realizē, iznīcina) ar administratīvo pārkāpumu lietās un kriminālprocesos ar to pašu mantu, kas jau atrodas NVA glabāšanā. No minētā secināms, ka abas iestādes pēc būtības nodrošina analoģisku rīcību ar vienu un to pašu mantu, kas sākotnēji novietota glabāšanā NVA. Minētā darbība rada lieku administratīvo slogu mantas realizācijas un iznīcināšanas procesā iesaistītajām iestādēm un nelietderīgu finansējuma izlietojumu transporta nodrošināšanai, pārvadājot valstij piekritīgo mantu no iestādes uz iestādi, kas liecina par  neefektīvu valstij piekritīgās mantas uzskaites, realizēšanas, iznīcināšanas procesa nodrošināšanu, tādēļ ir nepieciešams vienkāršot un efektivizēt konfiscētās mantas realizācijas un iznīcināšanas procesu."

Iepriekš minētajā tekstā un arī citviet projektā nav pienācīgi izvērtēti vairāki ar administratīvā pārkāpuma procesu saistīti aspekti:

1. Administratīvā pārkāpuma procesā vārdkopu "rīcība ar izņemtajām mantām un dokumentiem" vēlams lietot tikai tādā nozīmē, kādā tā ir izmantota Administratīvās atbildības likuma 155. pantā. Proti, amatpersona lemj par rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem, pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (lēmumu par soda piemērošanu vai lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu). Šī rīcība ir jānošķir no, piemēram, Administratīvās atbildības likuma 111. panta piektajā daļā minētā lēmuma par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai. Līdz ar to administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas vai dokumentu nodošana glabāšanā, glabāšana vai izņemtās mantas, ja tā ātri bojājas vai tās ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, realizācija vai iznīcināšana nav vērtējama kā "rīcība ar izņemto mantu vai dokumentu" administratīvā pārkāpuma procesā. Šī atšķirība nav ievērota arī citviet konceptuālā ziņojuma projektā (piemēram, projekta 1.1. apakšpunktā).

2. No iepriekš minētā izriet arī atšķirība Nodrošinājuma valsts aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta darbībās ar mantu un mantas juridiskajā statusā, kam konceptuālā ziņojuma projektā nav pievērsta pietiekama uzmanība.

Konfiskācija ir noteiktas mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā (Administratīvās atbildības likuma 83. pants). Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests, piemēram, realizē vai iznīcina valsts mantu. Savukārt saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 111. panta piektajā daļā minēto lēmumu par mantas nodošanu realizācijai vai iznīcināšanu tiek realizēta vai iznīcināta privātpersonas manta. Pat ja faktiskais mantas sastāvs ir tāds pats, juridiskā nozīmē tā ir jau atšķirīga manta. Šobrīd saskaņā ar likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 3. punktu Valsts ieņēmumu dienests ir tā iestāde, kura uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā. Konceptuālā ziņojuma projektā nav arī atrodams skaidrojums, kāpēc paredzēts atteikties no šīs pieejas un decentralizēt valsts mantas pārziņu atkarībā no mantas veida vai citiem apstākļiem.

3. Papildus aicinām izvērtēt apgalvojumu par "nelietderīgu finansējuma izlietojumu transporta nodrošināšanai, pārvadājot valstij piekritīgo mantu no iestādes uz iestādi". Nav obligāti nepieciešams mainīt mantas faktisko atrašanās vietu, ja mainās iestāde, kura veic darbības ar mantu. Ja atrašanās vietas maiņa ir tieši noteikta kādā normatīvajā aktā, tad izvērtējama šī normatīvā akta atbilstība. Piemēram, administratīvā pārkāpuma procesā nav kategoriskas nostājas, ka būtu vienmēr jāmaina mantas glabāšanas vieta, ja mainās persona, kura konkrētajā brīdī pieņem lēmumus attiecībā uz šo mantu.
 

-

Maksātnespējas kontroles dienests atbalsta konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” un rīkojuma projektu, vienlaikus vēršot uzmanību, ka ziņojumā nav vērtēti maksātnespējas procesa jautājumi, piemēram, kas notiek ar mantu, kas netiek realizēta maksātnespējas procesā. Īpaši uzsverams bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jautājums valstij piekritīgajos nekustamajos īpašumos, jo, ja šāds komersants pasludina maksātnespējas procesu, šobrīd problēmas ar atkritumiem ir jārisina maksātnespējas procesa administratoram un pārsvarā bez finanšu līdzekļiem.
Līdz ar to aicinām nākotnes diskusijās problēmjautājumu risināšanā, kas varētu skart maksātnespējas jomu un par kuriem vēl nav panākta vienošanās, iesaistīt Maksātnespējas kontroles dienesta pārstāvjus.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 3. punktā, 17. lpp. rindkopā "Risinājums" norādīts uz VID tiesībām piemērot noteiktu nodrošinājuma līdzekļus, tajā skaitā nosakot aizlieguma atzīmes ieraks'tišanu komercreģistrā nodokļu maksātāja reorganizāciaji, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieku maiņai. Tiek paredzēts, ka VVD būtu tiesīgs lūgt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk - Reģistrs) reģistrēt minētos liegumus, lai komersants, izvairoties no uzliktajiem pienākumiem, nevarētu uzsākt likvidācijas procesu. 
Paskaidrojam, ka, nosakot paredzēto regulējumu, Reģistrs VVD noteitkos liegumus reģistrēs līdzīsnējā kārtībā, kādā tas tostarp reģistrē VID piemērotos nodrošinājuma līdzekļus.
Papildus vēršam uzmanību, ka Reģistrs kā nodokļu maksātājus reģistrē ne tikai komersantus (reģistrē komercreģistrā), bet arī citus likuma "Par nodkļiem un nodevām"15.1 panta pirmajā daļā noteiktos subjektus, kurus katru reģientrē attiecīgajā likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā reģistrā. Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt, vai norādītajā rindkopā aprakstītais risinājums atbilst paredzētajam mērķim un nepieciešamības gadījumā precizēt konceptuālo ziņojumu.

-