Atzinums

 1. Likumprojekta 28. panta pirmās daļas 3. panta "b" apakšpunkts paredz, ka zemi var iegūt īpašumā likuma 28. panta pirmās daļas 3. punktā norādītie subjekti, kuras visi dalībnieki fiziskās vai juridiskās personas un to patiesie labuma guvēji ir reģistrēti Eiropas Savienībās dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi starptautisku līgumu" par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. [..]  
Norādām, ka dalībvalsts reģistrā reģistrē ziņas par juridisko personu (piemēram, reģistrācijas numuru, juridisku adresi), proti, ar reģistrāciju saprotot tikai juridisko personu reģistrāciju, nevis fizisku personu. No Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punkta sniegtās definīcijas izriet, ka patiesais labuma guvējs var būt tikai fiziska persona, nevis juridiska persona.  
Ņemot vērā minēto un to, ka attiecībā uz fiziskām personām nelieto terminu "reģistrēties", lūdzam precizēt Likumprojekta 28. panta pirmās daļas 3. panta "b" apakšpunktu, ņemot vērā arī anotācijā norādīto, ka  juridiskās personas patiesajam labuma guvējam, ne tikai dalībniekam, ir jābūt tās valsts pilsonim, kura noteikta likuma 28. pantā.  
 
2. Likumprojekts paredz aizstāt 28.1 panta pirmās daļas 2. punkta "e" apakšpunktā vārdu "tām" ar vārdiem "tām un to patiesajiem labuma guvējiem". Tādējādi tiek paredzēts, ka juridiskām personām un to patiesajiem labuma guvējiem nodokļu parādu kopsumma Latvijā vai valstī, kurā šīs personas ir reģistrētas, nepārsniedz 150 euro. Anotācijā norādīts, ka tas ir svarīgi, lai neveidotos situācijas, kad fiziskā persona, kuras nodokļu parāds pārsniedz 150 euro, lai apietu Likuma nosacījumus, lauksaimniecības zemi iegūst īpašumā, izmantojot juridiskās personas institūtu. Tomēr anotācijā nav atrodams skaidrojums, kādēļ šāds noteikums attiecībā uz nodokļa parāda summu attiecas tikai uz patiesajiem labuma guvējiem, bet ne uz juridiskās personas dalībnieku, ņemot vērā, ka prasības pēc dalībvalstu pilsonības attiecas arī uz dalībnieku. Turklāt Komerclikuma 137. panta pirmā daļa noteic, ka kapitālsabiedrība par savām saistībām atbild ar savu mantu (nošķirtais atbildības princips). Tas nozīmē, ka ne dalībnieks, ne patiesais labuma guvējs par kapitālsabiedrības saistībām neatbild.  
 

-

1. Anotācijas 1. nodaļas 1. punktā norādītais, ka Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumā lietā Nr. C-206/19 KOB (turpmāk – spriedums) atzinusi, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu juridiskajām personām noteikto prasību reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū neatbilst nedz spriedumā norādītājam, nedz likumā lietotajai terminoloģijai. Proti, juridiskās personas nevar reģistrēties kā Latvijas iedzīvotāji, bet šo juridisko personu kapitāldaļu īpašnieki, pārstāvēt tiesīgās personas, kas ir fiziskas personas, reģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un saņem reģistrācijas apliecību. Ari spriedumā ir norādīts, ka: “juridiskas personas – kuras kapitāldaļu īpašnieks vai īpašnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla tajā, un to pārstāvēt tiesīgās personas ir citu dalībvalstu pilsoņi – tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi šīs dalībvalsts teritorijā ir pakārtotas nosacījumam, ka šie kapitāldaļu īpašnieki un pārstāvji iesniedz, pirmkārt, apliecību, ka tie ir reģistrējušies kā minētās dalībvalsts iedzīvotāji”.  
Minētais attiecas arī uz Anotācijas 1. nodaļā 2. punktā norādīto, proti, ka ar spriedumu atzīts ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu juridiskajām personām uzlikto pienākumu zināt valsts valodu un noteikto prasību reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka komercsabiedrībai nav atļauts iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi Latvijā lauksaimnieciskās darbības veikšanai, kamēr komercsabiedrības pārstāvis un kapitāldaļu īpašnieki nepierāda, ka to dzīvesvieta ir Latvijā un, ka tie noteiktā apmērā pārvalda latviešu valodu. 
Ņemot vērā minēto, lūdzu precizēt iepriekš norādītās neprecizitātes, norādot, ka  prasība reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir, nevis juridiskām personām, bet šo juridisko personu kapitāldaļu īpašniekiem un pārstāvjiem. 
 
2. Anotācijas 1. nodaļas 2. punkta sadaļā “Lauksaimniecības zemes noma” (5. lpp.) norādīts, ka attiecībā uz lauksaimniecības zemes nomu likumdevēji ir pieņēmuši vairākus regulējošos noteikumus, kuri pusēm ir jāpieņem (ius cogens) vai kuriem ir likuma spēks (ius dispositium).  
Saskaņā ar Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 53. pantu vispārēja starptautisko tiesību imperatīvā (ius cogens) norma ir norma, kas ir pieņemta un atzīta starptautiskā valstu sabiedrībā kā norma, no kuras nav pieļaujama atkāpšanās un kura var tikt izmainīta tikai ar pēctecīgu vispārējo starptautisko tiesību normu, kurai ir tāds pats raksturs. No minētā izriet, ka ius cogens  normas ir starptautisko tiesību sistēmas galvenās imperatīvās normas, kas ietver sevī vispāratzītās idejas un prasības par starptautisko tiesību subjektu tiesisku uzvedību savstarpējās attiecībās. Par ius cogens uzskata būtiskākās cilvēktiesību normas, piemēram, genocīda, spīdzināšanas, agresijas, verdzības, aparteīda, rasu diskriminācijas aizliegums (šīs normas atbilst ius cogens definīcijai). 
Tādējādi ius cogens nav visas tiesību normas, kuras uzliek kādu imperatīvu pienākumu, bet gan starptautiski atzītas imperatīvas normas, kas ir cieši saistītas ar morāli un radītas, lai aizsargātu cilvēces fundamentālākās vērtības. Turklāt no Anotācijas nav saprotams par kādiem regulējošiem noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes nomu tiek aprakstīts un kādēļ šie noteikumi ir imperatīvi. Ņemot vērā minēto, lūdzu pārvērtēt Anotācijā ietverto atsauci uz ius cogens un izvērstāk skaidrot par kādiem regulējošiem noteikumiem, kas turklāt ir imperatīvi, attiecībā uz lauksaimniecības zemes nomu, tiek aprakstīts. 
 
3. Anotācijas 1. nodaļas 2. punkta sadaļā “Latvijas zemes fonda pārvaldītājs” (5. lpp.) ietverta atsauce uz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.7 pantu, saskaņā ar kuru lauksaimniecības zemes pārdevēji ir atbrīvoti no kapitāla pieauguma nodokļa. Vēršam uzmanību, ka pārdevējs var būt atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa no kapitāla pieauguma, nevis kapitāla pieauguma nodokļa. 
No likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.7 panta izriet, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ja ir izpildīti visi šajā pantā ietvertie nosacījumi attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircēju un pārdevēju. Savukārt panta trešā daļa noteic, ka ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti visi turpmākie nosacījumi. 
Līdz ar to Anotācijā būtu izvērstāk jāapraksta šie nosacījumi, kā arī aicinām atsaukties uz konkrētu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.7 panta daļu, kā arī lūdzu labot Anotācijā norādīto, ka lauksaimniecības zemes pārdevēji ir atbrīvoti no kapitāla pieauguma nodokļa, norādot, ka lauksaimniecības zemes pārdevēji ir atbrīvoti no iedzīvotāju ienākumu nodokļa no kapitāla pieauguma. 
 
4. Anotācijas 1. nodaļas 2. punkta sadaļā “Saistītās personas” (7.-8. lpp.) nav norādes uz konkrētu Komerclikuma pantu, kas definē saistīto personu grupas, kā arī nepilnīgi uzskaitītās šo personu grupas. Turklāt Anotācijā ir sniegta saistīto personu definīcija, kas zaudēja spēku 2017. gada 13. jūlijā, kad Komerclikuma XI sadaļa tika papildināta ar 6. nodaļu “Darījumi ar saistītajām personām”. No Komerclikuma 184.1 pantā izriet, ka ar jēdzienu “ar sabiedrību saistītā persona” saprot: 1) sabiedrības dalībnieku, kuram ir tieša izšķirošā ietekme sabiedrībā; 2) sabiedrības valdes vai padomes locekli; 3) sabiedrības dalībnieka, kuram ir tieša izšķirošā ietekme sabiedrībā, valdes vai padomes locekli; 4) personu, kura ir šā panta 1. vai 2. punktā minētās personas radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei, laulātais vai svainis līdz pirmajai svainības pakāpei, vai personu, ar kuru tai ir kopīga saimniecība; 5) juridisko personu, kurā šā panta 1., 2. vai 4. punktā minētajai personai ir izšķirošā ietekme. Līdz ar to nav pamatoti un korekti Anotācijā norādītais, ka ar saistīto personu tiek saprasta cita starpā “komercsabiedrība, kurā kapitālsabiedrības daļu vai personālsabiedrības ieguldījuma (kapitāla) daļu vairākums pieder attiecīgajam dibinātājam, dalībniekam, valdes vai padomes loceklim”. Kapitālsabiedrības valdes ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Savukārt Padome ir kapitālsabiedrības pārraudzības institūcija, kas uzrauga valdes darbību. Sabiedrības viena vai vārākas kapitāla daļas (akcijas) pieder tikai fiziskai vai juridiskai personai, kas ierakstīta dalībnieku reģistrā (akcionāru reģistrā). Praksē kapitālsabiedrības dalībnieks (akcionārs) un valdes loceklis var būt viena persona, bet, ja dalībnieks un valdes loceklis ir atšķirīgas personas, tad sabiedrības kapitāla daļas pieder tikai dalībniekam, nevis valdes loceklim. Analoģiski ir arī ar sabiedrības padomes locekļiem. Tāpat aicinām pieturēties pie Komerclikuma 184.1 pantā lietotās terminoloģijas “izšķiroša ietekme”, nevis kapitāla daļu vairākums, kas ir viens no aspektiem, kas liecina par izšķirošu ietekmi. Tiesību doktrīnā ir norādīts, ka jēdzieni “izšķiroša ietekme” un “tieša ietekme” tulkojami atbilstoši Koncernu likuma 3. pantam. Koncernu likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka izšķirošā ietekme rodas uz koncerna līguma pamata, kā arī šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos uz līdzdalības pamata. Minētā panta trešā daļa noteic gadījumus, kad uzņēmumam ir izšķirošā ietekme sabiedrībā uz līdzdalības pamata. Personālsabiedrībai ir tiesībspēja, tomēr tai nav juridiskās personas statusa. Komerclikuma tiesiskais regulējums par saistītājām personām nav attiecināms uz personālsabiedrībām. 
Lūdzu Anotācijas 1. nodaļas 2. punkta sadaļā “Saistītās personas” ietvert aktuālo Komerclikuma redakciju, kas regulē saistīto personu grupas, atsaucoties uz konkrētu Komerclikuma pantu.  
 
5. Anotācijas 1. nodaļas 2. punkta sadaļā “Saistītās personas” (8. lpp.) ietverta atsauce uz likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, taču minētais likums zaudējis spēku 2018. gada 1. janvārī un tā vietā spēkā stājies Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums nedod saistītās personas definīciju, taču minētā likuma 1. panta pirmā daļa noteic, ka likumā lietotie termini atbilst likumā “Par nodokļiem un nodevām” [..] lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Līdz ar to no 2018. gada 1. janvāra ir piemērojama likumā “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. punktā dotā saistīto personu definīcija. 
Ņemot vērā minēto, lūdzu svītrot Anotācijā norādīto atsauci uz spēkā neesošu likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un saistīto personu definīciju, kā arī Anotācijā norādīto, ka likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” jēdziens “saistītās personas” iekļauj vēl trīs atsevišķus definējumus: saistīti uzņēmumi, persona, ar uzņēmumu saistīta persona. Ņemot vērā, ka saistīto personu definīcija neatbilst likumā “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. punktā dotajai saistīto personu definīcijai, lūdzu papildināt Anotāciju ar aktuālo saistīto personu definīciju, kas regulēta likumā “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. punktā. 

-