Atzinums

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā iekļauts arī no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma atšķirīgs regulējums, tādēļ lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta 3. panta trešo daļu vai atbilstoši precizēt likumprojekta 6. panta sesto daļu, nodrošinot atbilstību minētajam likumam.

-

Saistībā ar izziņas 30. punktā ietverto iebildumu vēršam uzmanību, ka no likumprojekta neizriet, vai Eiropas Savienības vai cita ārvalstu finanšu instrumenta līdzekļu piesaiste ir obligāta. Attiecīgi lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu vai, ja Eiropas Savienības vai cita ārvalstu finanšu instrumenta līdzekļu piesaiste ir obligāta, lūdzam likumprojektā norādīt kāda daļa (procentuāli) ir sedzama, piesaistot minētos līdzekļus.
 

(1) Ceturtā starpsavienojuma izpētes, ietekmes uz vidi, projektēšanas un būvniecības izmaksas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators finansē no saviem līdzekļiem vai,  piesaistot Eiropas Savienības vai cita ārvalstu finanšu instrumenta līdzekļus."

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Savukārt likumprojekta 5. panta otrajā daļā ietvertais regulējums daļēji dublē likumprojekta 4. panta trešajā daļā ietverto regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 4. vai 5. pantā ietverto regulējumu, t.sk., nepieciešamības gadījumā precizēt arī likumprojekta 4. vai 5. panta nosaukumu.
 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā detalizēti skaidrot kopdarbības līguma juridisko dabu (vai to paredzēts noslēgt kā starpresoru līgumu, kas ir saistošs tikai līgumu noslēgušajām iestādēm un to padotības iestādēm), priekšmetu (saturu) un noslēgšanas kārtību.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 6. panta pirmās daļas otrajā teikumā ietverto regulējumu, norādot, kā Ministru kabinets noteiks kompetento institūciju, proti, izdos Ministru kabineta noteikumus vai citādi. Turklāt Ministru kabineta rīkojums nav normatīvais akts, tādēļ nav korekti lietot vārdus "rīkojumu vai citu normatīvo aktu". Tāpat no likumprojekta 6. panta pirmās daļas otrā teikuma regulējuma izriet Ministru kabineta tiesības, nevis pienākums noteikt kompetento institūciju.
Papildus vēršam uzmanību, ka noteikumu Nr. 108 47. punkts noteic, kā izstrādā pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 6. panta pirmās daļas otro teikumu.
 

-

Lūdzam papildināt likumprojekta 6.panta regulējumu un attiecīgi arī anotāciju ar skaidrojumu par būvju piederības jautājumu, ņemot vērā, ka būves tiek ierīkotas jūras ūdeņos, kas pieder valstij, un tām netiek attiecināti normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi par konkursu laukumu piešķiršanu, kā arī nav paredzēta pilnīga demontāža. Tieslietu ministrijas ieskatā būvju piederības jautājums ir būtisks šī projekta aspekts un, ņemot vērā projekta nozīmīgumu un sistēmas operatora ieguldījumus, regulējumā un anotācijā ir jābūt risinātam būvju īpašumtiesību aspektam, piederības tiesiskajam pamatojumam, tajā skaitā, vai tiek paredzēts jauns institūts šī projekta ietvaros un arī jāparedz, kas notiek ar būvēm pēc 70 gadu termiņa iztecēšanas.

-

Likumprojekts paredz jaunu tiesību institūtu “izsoles līgums”, kas potenciāli ļaus attīstītājam izsoles laukumā būvēt uz valsts zemes, nodot ekspluatācijā un 70 gadus izsoles līgumā noteiktajā kārtībā lietot ELWIND atkrastes vēja parku. Tomēr ne no anotācijas, ne likumprojekta nav saprotams, vai “izsoles līgums” ir jauns līguma veids ar savu specifiku, uz kura pamata notiks būvniecība, vai tam ir nomas līguma vai apbūves tiesību līguma būtība, vai arī tas ir pielīdzināms Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā paredzētajai licencei.  
Ievērojot minēto, lūdzam likumprojekta anotācijā detalizēti skaidrot “izsoles līguma” būtību un tā atšķirības no nomas un apbūves tiesību līgumiem. Ja, tas ir jauns līguma veids, lūdzam izvērtēt, vai likumprojektā paredzētais regulējums ir pietiekams, un attiecīgi precizēt.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam likumprojekta 7. panta pirmajā daļā norādīt konkrētu normatīvo aktu jomu.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot likumprojekta 8. panta pirmajā daļā paredzētā termiņa (piecpadsmit darbdienu), kādā sniedzama atbilde, samērīgumu, ņemot vērā arī konkrētās darbības apjomu un sarežģītību. Nepieciešamības gadījumā lūdzam minēto daļu precizēt vai izslēgt.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma (APL) 64. panta pirmā daļa noteic, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.
Savukārt likumprojekta 8. panta otrā daļa noteic, ka, ja ELWIND projekta un ar to saistīto būvju būvniecībai atbilstoši likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, un ir saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, Ministru kabinets 30 dienu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Valsts kancelejā pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu. Līdz ar to projekta 8. panta otrajā daļā paredzētais regulējums neatbilst APL 64. panta pirmajā daļā paredzētajam regulējumam.
Turklāt no likumprojektā minētā neizriet, kas iesniedz attiecīgo iesniegumu, kā arī, kas ir administratīvā akta adresāts.
APL 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Līdz ar to, ja projektā nepieciešams paredzēt citādāku regulējumā nekā to paredz APL, anotācijā norādams attiecīgs pamatojums.
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta 8. panta otrajā daļā paredzēto regulējumu, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu informāciju.

 

-

Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekta un projekta realizācijai ir būtiski uzsvērt, ka papildus ekskluzīvo tiesību piešķiršanai noteiktā teritorijā būvēt ekspluatēt vēja parkus uz 70 gadiem, jārisina arī būtiskais jautājums par būvju īpašumtiesībām.
Ņemot vērā, ka vēja parkiem uz sauszemes ir radīts speciāls regulējums, rodas pirmšķietams jautājums, vai tiesiskās skaidrības un noteiktības nodrošināšanai nav nepieciešams atsevišķs regulējums vēja parku attīstībai jūrā, nevis radīt ekskluzīvu regulējumu tikai vienam projektam. Šobrīd apbūves tiesības ir vienīgais institūts, kas ļauj uz svešas zemes būvēt sev piederošas būves, turklāt sauszemē vēja parka būvniecībai tiek izmantots tieši šis institūts. Tāpēc aicinām izvērtēt, vai nebūtu jārada līdzīgs un paredzams regulējums būvniecībai jūrā, lai nodrošinātu skaidrus un vienlīdzīgus nosacījums visiem, tajā skaitā attīstītājiem.
Tieslietu ministrijas ieskatā projekta virzītājam pievēršoties šim būtiskajam jautājumam par īpašumtiesībām būtu jāizvērtē šādas iespējas:
1) Izvērtēt, cik tālu iespējams piemērot Civillikuma normas konkrētajam projektam par apbūves tiesībām, proti, vai pašreizējais regulējums pilnībā visos procesos atļauj šo institūtu izmantot vēja parka būvniecībai jūrā.
2) Modificēt un pielāgot apbūves tiesības speciālajā regulējumā, proti, likumprojekts var ietvert īpašu regulējumu apbūves tiesībām jūrā, kas attiektos, piemēram, uz teritoriālo jūru, gan ekonomisko zonu jūrā (attiecīgi no iedalījuma pielāgojot). Regulējums varētu būt līdzīgs pašreizējam, bet ar pielāgojumiem zonējumu (faktiskā atrašanās vieta vēja parkam) noteikšanā, piemēram, izmantojot koordinātes, kā tas ir publiskajos ūdeņos (skatīt Civillikuma I pielikumu).
3) Izveidot speciālu tiesisko regulējumu, kas līdzīgs apbūves tiesībām, bet būtu jauns tiesību institūts, kas nostiprināts speciālajā regulējumā, kuru piemēro būvniecībai jūrā.
Attiecībā uz nomas līgumu, norādām, ka tas nerada attīstītajam īpašumtiesības uz uzceltajiem vēja parkiem, līdz ar to šāds tiesību institūts nav piemērojams, ja vien vēja parki nav plānoti kā valsts īpašumi.
Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt būtisko īpašumtiesību jautājumu, izmantojot aprakstītās iespējas (variantus) un norādot skaidru risinājuma ceļu, ne tikai atsaucoties uz potenciālajiem variantiem, bet arī aprakstot, ka tiks noteiktas īpašumtiesības.
 

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu attiecībā uz likumprojekta pielikumā esošajām vēja parka zonām, to attālumu korelācijā ar terminiem. Vienlaikus lūdzam anotācijā skaidrot, kādas darbības nepieciešams veikt, lai uzsāktu vēja parka būvniecību (piemēram, nepieciešams citu valstu saskaņojums ekonomiskajā zonā).
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 1.panta 1. un 9.punktu, valsts robeža ir nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas Latvijas Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju, zemes dzīles un gaisu telpu norobežo no kaimiņvalstīm un no Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā. Latvijas Republikas teritoriālā jūra ir Baltijas jūras ūdeņi 12 jūras (22,2 km) platumā, skaitot no bāzes līnijas, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi. Kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu Latvijā regulē Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 3.pants, kas noteic, ka abas teritorijas sniedzas līdz jūras robežām, kura Latvija noteikusi starptautiskajos līgumos ar Igauniju, Lietuvu un Zviedriju. Minēto jautājumu regulē arī 1982.gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija, kas ir starptautiska vienošanās arī par ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām, valstu tiesībām un kontinentālajiem šelfiem.
Apkopojot minēto, secināms, ka jūras piekrastes ūdeņi (iekšējie jūras ūdeņi) no krasta līnijas stiepjas divu kilometru attālumā, apstājoties pie bāzes līnijas. Savukārt no bāzes līnijas 22,2 km (ja no krasta, tad vēl + 2 km) garumā stiepjas teritoriālās jūras robeža, bet pēc teritoriālās jūras robežas sākas ekskluzīvā ekonomiskā zona un kontinentālais šefs (jūras dibena virsma). Ņemot vērā likumprojekta pielikumos attēlotās izpētes teritorijas, secināms, ka daļa teritorijas atrodas teritoriālās jūras robežā, daļa ekonomiskā zonā. Tāpat anotācijā nav atspoguļota informācija par to, kādā teritorijā atradīsies pārvades operatora būves un kabeļi. Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot, vai likumprojekts attieksies arī vēju parku būvniecību ekonomiskajā zonā. Vienlaikus lūdzam skaidrot, vai un kāds regulējums attieksies uz vēja parka izvietošanu ekonomiskajā zonā.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, norādot kādi specifiski apstākļi atšķir ELWIND vēja parku no citiem vēja parkiem jūrā, un kādēļ šie apstākļi attaisno atšķirīgu regulējumu, kā arī - kā tiek nodrošināts, ka netiek pārkāpts vienlīdzības princips.
Tieslietu ministrija novērtē anotācijā sniegto skaidrojumu par attīstītājam piešķiramo 70 gadu termiņu vēja parka attīstībai jūrā, taču minētajā vērtējumā iztrūkst skaidrojuma, kādēļ konkrētajā gadījumā nav attiecināms speciālais regulējums, kas noteikts Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (turpmāk – Jūras likums). Tāpat nav skaidrots, kādēļ attiecībā uz citiem vēja parkiem jūrā saskaņā ar Jūras likumu ir piemērojams 30 gadu termiņš un vai minētais nerada pirmšķietamus satversmības riskus, ņemot vērā, ka arī šiem vēja parkiem ir analoģisks turbīnas dzīves cikls un būvniecība notiek jūrā. Minēto izvērtējumu ir būtiski iekļaut anotācijā, lai visiem būtu skaidra atšķirīgā regulējuma nepieciešamība un apstākļi, kas šos vēja parkus atšķir no citiem vēja parkiem jūrā, t.i., kādēļ netiek pārkāpts vienlīdzības princips.
Vēršam uzmanību, ka rīcību ar valsts mantu regulē Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums un konkrētajā gadījumā kā speciālais regulējums attiecībā uz būvēm jūrā – Jūras likums. Vēja parka būvniecībai nepieciešama Ministru kabineta atļauja vai licence (19.panta otrās daļas 4.punkts). Pirms Ministru kabineta atļaujas vai licences izsniegšanas, jāņem vērā arī jūras telpiskās plānošanas pasākumi jūras vides aizsardzībai. Tiesības iegūt atļaujas vai licences laukumu jūrā var iegūt tikai konkursa kārtībā (19.panta trešā daļa). Turklāt minētās licences termiņš tiek izsniegts uz laiku, ne ilgāk par 30 gadiem (19.panta sestā daļa).
Saskaņā ar 2014.gada 14.oktobra noteikumiem Nr.631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi” tiek noteikts laukums jūrā, kuru ierosina komersants, un tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tiek izsludināts konkurss būvju būvniecībai jūrā, ja Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu par laukuma noteikšanu jūrā. Ministru kabinetā tiek iesniegts projekts par licences piešķiršanu laukuma jūrā izmantošanai konkursa uzvarētājam, paredzot tajā licences izmantošanas nosacījumus. Ekonomikas ministrija izsniedz konkursa uzvarētajam licenci laukuma jūrā izpētei mēneša laikā pēc tam, kad Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu piešķirt licenci laukuma jūrā izmantošanai. Izpēti komersants veic par saviem līdzekļiem un ne ilgāk kā divus gadus. Attiecīgi pēc izpētes notiek būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrāde, kas ietver vēl virkni veicamu darbību. 
Ievērojot minēto kārtību, kas noteikta Jūras likumā un virzāmo likumprojektu, Tieslietu ministrijas ieskatā pirmšķietami līdzīgos apstākļos, kur būvniecība tiek veikta jūrā un tiek būvēti analoģiski objekti, ir saskatāms būtiski atšķirīgs regulējums ar atšķirīgu kārtību un termiņiem, kas no valsts puses rada neskaidrības attīstītāju acīs un investīciju piesaistē. Tāpēc īpaši svarīgi ir ietvert anotācijā izvērstu skaidrojumu, kādēļ tieši uz šo projektu nav piemērojams Jūras likums un kādēļ šis projekts nenostāda attīstītājus nevienlīdzīgā situācijā līdzīgos apstākļos.  

 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā izslēgt teikumu: “Uzsveram, ka izsolē uzvarējušā uzņēmēja izbūvētā vēja elektrostacija pēc tās izbūves nekļūs par valsts īpašumu.” Vēršam uzmanību, ka ne no likumprojekta, ne no anotācijas, ne arī no vispārējā tiesiskā regulējuma nevar izdarīt secinājumu, ka elektrostacija nebūs valsts īpašumā. Anotācijā nav sniegts pietiekams skaidrojums un tiesiskais pamatojums šādam apgalvojumam, līdz ar to šāda veida apgalvojums bez juridiska pamatojuma nav iekļaujams anotācijā.  
 

-

Lūdzam redakcionāli precizēt.

"(3) Jūras vides pārvaldības un aizsardzības likums, Enerģētikas likums, Elektroenerģijas tirgus likums un Teritorijas attīstības plānošanas likums attiecībā uz ELWIND projektu un Ceturto starpsavienojumu piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi."

Lūdzam redakcionāli precizēt.

"(6) Parakstot Izsoles līgumu, Attīstītājs iegūst tiesības Izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā, 70 gadus izsoles līgumā noteiktajā kārtībā lietot ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, kā arī pienākumu izsoles nolikumā noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā segt izsoles  maksu un izsoles līgumā noteiktā termiņā demontēt ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, ja šāds pienākums ir noteikts izsoles līgumā."

Lūdzam redakcionāli precizēt.

"(1) Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram saistībā ar pieslēguma izbūvi nepiemēro normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus par konkursu licences laukuma piešķiršanai. "

Vēršam uzmanību, ka likumprojekts pretēji likumprojekta anotācijā minētajam nenosaka ELWIND projekta un Ceturtā starpsavienojuma atbilstību sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principam, tādēļ lūdzam precizēt likumprojekta anotācijā ietverto informāciju.

-

Lūdzam tiesiskās skaidrības nodrošināšanai likumprojekta anotācijā ietvert informāciju par to, vai ELWIND projekts skar tikai publiskas personas zemes vienības (sauszemes daļā). Norādām, ka šīs informācijas norādīšana anotācijā ir būtiska, ņemot vērā, ka Ceturtā starpsavienojumā ietilpstošās būves var skart arī privātpersonai piederošas zemes vienības.

-

Ievērojot, ka likumprojektā ir precizēta vienību numerācija, lūdzam attiecīgi precizēt arī anotācijā ietverto informāciju.

-

Ievērojot, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 11. pantā nav sestās daļas, lūdzam precizēt likumprojekta anotācijā ietverto informāciju.

-

Saistībā ar izziņas 99. punktā ietverto iebildumu lūdzam izziņā minēto skaidrojumu ietvert likumprojekta anotācijā.

-