Atzinums

LDDK iebilst pret Projektu kopumā LM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekts neatbilst tā nosaukumā ir minētajam mērķim - inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām. Projekts pamatā ir orientēts uz vispārēju centralizētās siltumapgādes un gāzes tarifu subsidēšanu neatkarīgi no tā, vai lietotāji ir kāda sociāli īpaši aizsargājama grupa.
Projekts paredz atšķirīgu attieksmi pret mājsaimniecībām, kuras mājokļu apsildei izmanto centralizētās siltumapgādes un gāzes piegādes pakalpojumus, un mājsaimniecībām, kuras mājokļu apsildei izmanto malku, briketes, granulas u.c. tirgū iegādātus resursus.
LDDK iebilst pret Projektu Kopsavilkuma otro teikumu LM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Šajā teikumā minēts, ka iedzīvotāju grupas, kuru ienākumi atbilst pirmās, otrās un arī trešās ienākumu kvintiles ienākumu apmēriem jeb nepārsniedz 508,57 euro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, bet bez atbalsta sniegšanas nonāktu faktiskā maksātnespējas stāvoklī. Ņemot vērā mājsaimniecību ienākumu un patēriņu cenu izmaiņu samēru pēdējos 10 gados, inflācijas  ietekmi uz dažādām mājsaimniecību izdevumu pozīcijām un mājsaimniecību izdevumu struktūru, kā arī to, ka 1.kvintiles mājsaimniecībām ienākumu augšējā robeža ir 2,37 reizes zemāka nekā 3.kvintiles mājsaimniecībām, tad pirmās un otrās kvintiles mājsaimniecībām jau sen bija jāatrodas faktiskā maksātnespējas stāvoklī.

LDDK iebilst pret Projekta Kopsavilkumā ietverto priekšlikumu “b)” LM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Šajā sadaļā minēts, ka augstākiem nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskiem ir pakļauti pensijas vecuma iedzīvotāji un personas ar invaliditāti. Jānorāda, ka augstiem nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskiem ir pakļautas arī mājsaimniecības ar bērniem, un jo īpaši viena vecāka un daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes ar bērniem, kurās apgādnieks vai apgādnieki ir personas ar invaliditāti, turklāt, šajās mājsaimniecībās nabadzības risks ir ievērojami augstāks, nekā personām ar invaliditāti, kurām nav apgādībā esošu bērnu.

LDDK vērš uzmanību uz to, ka Projekta 1.grafiks nesniedz Projekta uzdevumam nepieciešamo informāciju.
Pamatojums
Grafiks attēlo patēriņa cenu izmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, sākot ar 2019.gadu. Ņemot vērā, ka vienlaikus ar patēriņa cenu izmaiņām notiek arī iedzīvotāju ienākumu izmaiņas  LDDK ieskatā grafikā ir jābūt informācijai ne tikai par patēriņa cenu izmaiņām, bet arī par visu sociālo grupu vidējo ienākumu izmaiņām. Turklāt, lai gūtu patiesu priekšstatu par reālo situāciju, grafiks ir jāveido par vismaz desmit gadu periodu.

LDDK vērš uzmanību uz to, ka Projektā ievertā rindkopa: “Vērtējot mājsaimniecību locekļu rīcībā esošos ienākumus kvintiļu grupās pēc vecuma, kā redzams 3.grafikā, bērniem, jauniešiem un pensijas vecuma cilvēkiem ienākumi lielākoties koncentrējās līdz 3.ienākumu kvintilei. Darbspējas vecuma grupu ienākumi vidēji ir 4.kvintiles ienākumu robežās” nesniedz skaidru priekšstatu par reālo situāciju par mājsaimniecību rocību.
Pamatojums
Rindkopā mājsaimniecību locekļu rīcībā esošos ienākumu izvērtējums ir sadalīts pa vecuma grupām un ir minēts, ka bērniem, jauniešiem un pensijas vecuma cilvēkiem ienākumi lielākoties koncentrējās līdz 3.ienākumu kvintilei. Savukārt darbspējas vecuma grupu ienākumi vidēji ir 4.kvintiles ienākumu robežās. Ņemot vērā, ka bērni paši nepelna un parasti ir darbspējas vecuma personu apgādībā, precīzāk būtu norādīt, ka mājsaimniecību ar bērniem ienākumi lielākoties koncentrējās līdz 3.ienākumu kvintilei.
Vienlaikus jānorāda, ka šī rindkopa ietver Projektam ļoti svarīgu informāciju – tā skaidri norāda uz sociālajām grupām, kuru vidējie ienākumi ir zemāki.

LDDK iebilst pret Projektā ietverto informāciju, ka “(..) kopumā, ja atbalsts tiek orientēts uz mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir 1.-3.kvintiles robežās (līdz 508,57 eiro mēnesī), tam kvalificēsies 938,7 tūkstoši personu (puse no Latvijas iedzīvotājiem), tostarp 210,7 tūkst. bērnu, 476,7 tūkst. darbspējas vecuma personu un 251,3 tūkst. pensijas vecuma personu.
Pamatojums
Ne visas 1.-3.kvintiles robežās  esošās mājsaimniecības mājokļu apsildei izmanto centralizētās siltumapgādes un gāzes apgādes pakalpojumus. Projektā nav norādes, ka ārpus esošās mājokļu pabalstu sistēmas ir paredzēts sniegt atbalstu mājsaimniecībām, kuras mājokļu apsildei neizmanto centralizētās siltumapgādes vai gāzes apgādes pakalpojumus.

LDDK iebilst pret Projekta sadaļā “Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām” ietverto informāciju LM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Sadaļā ietvertā informācija par to, cik vienības un kāda veida komplektus saņēmušas mājsaimniecības neattiecas uz Projektu. Vienīgā informācija, kas varētu tikt iekļauta Projektā ir atbalsta saņēmēju skaits sadalījumā pa sociālajām grupām.

Par sadaļu “Aizsargātais lietotājs”
Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums ir ļoti labs, uz noteiktām sociālajām grupām mērķēts atbalsts. Būtu vēlams vai nu šī vai cita projekta ietvaros papildināt šo grupu ar viena vecāka ģimenēm, savukārt personām ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni, paaugstināt atbalsta lielumu.
 
Par sadaļu “Valsts sociālie pabalsti noteiktām sociālajām grupām”
LDDK iebilst pret nosacījuma, ka atbalsts tika sniegts ikvienam pie mērķa grupas piederošam neatkarīgi no viņa paša vai mājsaimniecības kopējiem ienākumiem ietveršanu pozīcijā “Trūkumi”. Tas, ka piešķirot sociālos pabalstus pēc noteiktas sociālās grupas pazīmes, netiek ņemti vērā ienākumi, ir vispāratzīta sistēma, kas balstās kādā īpašā pazīmē. Piemēram, personai ar invaliditāti pazīme ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums, pensijas vecuma personai ir ar vecumu saistīts sagaidāms darbspēju ierobežojums, vecākiem tie ir papildu izdevumi, kas saistīti ar bērnu uzturēšanu u.c.. Turklāt, ja kāda no šīm pazīmēm kādai personai / mājsaimniecībai piemīt, tad tā piemīt neatkarīgi no ienākuma līmeņa. Savukārt atbalsts tiek sniegts handikapējot konkrēto pazīmi.
Par sadaļu “Atbalsts OIK, elektroenerģijas, siltumenerģijas, dabasgāzes pakalpojuma maksas samazinājumam”
LDDK iebilst pret Secinājuma apakšsadaļas pirmo rindkopu  LM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
Šajā sadaļā minēts, ka augstākiem nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskiem ir pakļauti pensijas vecuma iedzīvotāji un personas ar invaliditāti. Jānorāda, ka augstiem nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskiem ir pakļautas arī mājsaimniecības ar bērniem, un jo īpaši viena vecāka un daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes ar bērniem, kurās apgādnieks vai apgādnieki ir personas ar invaliditāti u.c.

Par sadaļu “2.2.Datu pieejamība”
LDDK ieskatā sadaļa ir jāpapildina ar informāciju par ēnu ekonomikas un “aplokšņu algu” īpatsvaru, kas ir viens no būtiskiem ierobežojumiem automātiskai atbalsta piešķiršanai, vadoties pēc ziņām datu bāzēs.

Par sadaļā “3.1.1. MĀJOKĻA PABALSTS” ietverto nosacījumu:
“Lai saņemtu mājokļa pabalstu, vienai no mājsaimniecības personām jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā un jāiesniedz (..) darba devēja izziņu par darba samaksu par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā.
LDDK ieskatā  šāda prasība nav pamatota, jo darba ņēmēja lūgums pēc šādas izziņas sniedz darba devējam tādu informāciju par darbinieka mājsaimniecību, kādai nevajadzētu būt darba devēja rīcībā.  Dati par personas gūtajiem ienākumiem ir VID datu bāzē. Jautājums par datu nobīdi laikā ir jārisina ar nosacījumu, ka pati persona pabalsta pieprasīšanas brīdī deklarē savus ienākumus.   

Par sadaļu “3.1.2. ATBALSTS PERSONU GRUPĀM”
LDDK iebilst pret šo sadaļu kopumā
Pamatojums
Šajā sadaļā minēts, ka atbalsts tiek orientēts uz divām iedzīvotāju grupām – senioriem un personām ar invaliditāti, ņemot šo grupu relatīvi zemos ienākumus, salīdzinot ar pārējo iedzīvotāju ienākumiem, kā rezultātā šīm grupām ir palielināts nabadzības risks. Jānorāda, ka relatīvi zemi ienākumi uz mājsaimniecības locekli ir arī ģimenēm ar bērniem, un jo īpaši viena vecāka un daudzbērnu ģimenēm, kā arī ģimenēm ar bērniem, kurās apgādnieks vai apgādnieki ir personas ar invaliditāti, turklāt, šajās mājsaimniecībās nabadzības risks ir ievērojami augstāks, nekā personām ar invaliditāti, kurām nav apgādībā esošu bērnu.
Sadaļā ir jābūt arī atbalsta instrumentiem mājsaimniecībām, kurās ir apgādībā esoši bērni.

Par apakšsadaļu “Ātrāka pensiju indeksācija”
LDDK iebilst pret šo apakšsadaļu LM piedāvātajā redakcijā. 
Pamatojums
Šajā sadaļā ātrāka pensiju indeksācija ir minēta kā atbalsta instruments, lai mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz valsts pensiju apmēriem. Jānorāda, ka inflācijas negatīvo ietekmi uz valsts pensiju apmēriem mazina ar ikgadēju pensiju indeksāciju. Savukārt, ja indeksācija tiek veikta agrāk un tā tiek uzskaitīta šī dokumenta ietvaros, tad ir jānorāda uz tās absolūti ietekmi atkarībā no pensijas lieluma. Un proti, šis instruments personām ar lielāku pensijas apmēru sniedz lielāku atbalstu, nekā personām ar mazāku pensijas apmēru. Piemēram, personām, kurām pensijas apmērs ir 535 euro vai vairāk, tiek sniegts 2,8 reizes lielāku atbalsts, nekā minimālās pensijas saņēmējiem. Šāda pieeja, kad vienas sociālās grupas ietvaros lielāku ienākumu saņēmējiem tiek sniegts lielāks atbalsts, nekā mazāku ienākumu saņēmējiem, ir absolūtu pretrunā ar atbalsts mērķētību, kas Projektā ir jānorāda.

Par apakšsadaļu “Pabalsti senioriem un personām ar invaliditāti”
LDDK iebilst pret šo apakšsadaļu LM piedāvātajā redakcijā. 
Pamatojums
Ir jāņem vērā, ka relatīvi zemāki ienākumi uz mājsaimniecības locekli ir ne tikai pensijas vecuma iedzīvotājiem un personām ar invaliditāti. Jānorāda, ka zemāki ienākumi riskiem ir pakļautas arī mājsaimniecības ar bērniem, un jo īpaši viena vecāka un daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes ar bērniem, kurās apgādnieks vai apgādnieki ir personas ar invaliditāti,-.
Priekšlikums paredz 2022. gadā un arī turpmāk ik gadu izmaksāt vienreizēju atbalsts 200 euro apmērā ar ienākuma testu tām personām, kuras ir Latvijas Republikā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja.
LDDK ieskatā šī dokumenta pamatuzdevums ir risināt nepieciešamā atbalsta problemātiku 2022./23. gada apkures sezonai. Izvērtējot priekšlikumu no šīs apkures sezonas skatpunkta, ir jānorāda, ka tas paredz vienādu atbalstu personai ar 150 euro pensiju un personai ar 308 euro pensiju. Abas šīs pensijas ir uzskatāmas par nelielām, tomēr pirmā patiesībā ir maza, it īpaši, ja vērtējam no šajā dokumentā minētās atbalstāmā ienākumu līmeņa 508 euro mēnesī.  Ļoti iespējams, ka labāks risinājums būtu minimālās pensijas bāzes paaugstināšana apkures sezonas laikā.
Attiecībā uz nākamo apkures sezonu jānorāda, ka energoresursu sadārdzinājums jau būs ietverts patēriņu cenu indeksā, kas savukārt atspoguļosies 2023. un nākamo gadu pensiju indeksācijā. Ja gadījumā vēl būs nepieciešami kaut kādi īpaši atbalsta pasākumi, tad tie būs nākamo valdību kompetencē. Šim pasākumam provizoriski nepieciešamos līdzekļus (71 milj.euro), iespējams, būtiskāk ir ieguldīt veselības aprūpes pieejamības pasākumos u.c. Turklāt, jānorāda, ka pensijas saņēmēji šobrīd dalās divās grupās – personas, kuras pensionējās līdz 2011.gadam ieskaitot, un personas, kuras pensionējās sākot ar 2012.gadu. Pirmā grupa saņem piemaksu par stāžu līdz 1996.gadam, savukārt otrā grupa – nesaņem. Tā pēc būtības ir atšķirīga attieksme pēc dzimšanas gada pazīmes, ko ir atzinusi arī Satversmes tiesa. Līdz šim katru gadu atšķirīgās attieksmes novēršanas neiespējamība ir pamatota ar līdzekļu nepietiekamību. Jānorāda, ka atšķirīgās attieksmes novēršanai ir nepieciešams ievērojami mazāks līdzekļu apjoms, tādēļ, iespējams, būtu jāsāk ar to.
Par sadaļu “3.1.3. AUTOMĀTISKS MAKSĀJUMS MĀJSAIMNIECĪBAI”
LDDK vērš uzmanību uz to, ka šāds modelis no vienas puses ir labs risinājums apstākļos, kad valsts rīcībā ir ticami dati par personu ienākumiem, ko, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru, nevar teikt par mūsu valsti šajā laika posmā. Līdz ar to var veidoties situācijas, ka “aplokšņu algu” saņēmēji ne tikvien nesamaksā visus nodokļus, bet vēl saņem atbalstu no citiem nodokļu maksātājiem.
Nosakot ienākumu līmeni, līdz kuram mājsaimniecība kvalificējas atbalstam – līdz 743 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 520 euro  nav skaidrs, kā var pastāvēt minimālās pensijas bāze 136 euro apmērā, kā var pastāvēt sociālā nodrošinājuma pabalsts 109 euro apmērā u.c. Ja ir mērķis virzīties ienākumvērtētā atbalsta sistēmas virzienā, tad ir jānosaka samērīgi atbalsta sliekšņi.
Apakšsadaļā “Trūkumi” kā būtiska pozīcija ir jānorāda ar “aplokšņu algu” sektoru saistītais pārfinansēšanas risks.

Par sadaļu “Elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācija mājsaimniecībām”

Attiecībā uz elektroenerģijas izmaksu kompensāciju, LDDK ieskatā ir nepieciešams papildināt aizsargātā lietotāja instrumentu (MK 2021.gada 1.jūnija noteikumi Nr. 345) ar vienu jaunu pozīciju – viena vecāka ģimenes. Savukārt mājsaimniecībām, kurās personai ar invaliditāti ir apgādībā esoši bērni, ir jāpalielina atbalsta intensitāte. Attiecībā uz pārējām sociālajām grupām, ņemot vērā elektroenerģijas relatīvi nelielo īpatsvaru mājsaimniecību izdevumos, LDDK ieskatā nav nepieciešams veidot papildus atbalsta mehānismus. Būtiskas problēmas  saistībā ar elektroenerģijas izmaksu pieaugumu var būt tikai mājsaimniecībām, kurās elektroenerģiju izmanto apsildei bez siltumsūkņa tehnoloģijas. Bet šis jautājums nav risināms ar vispārēju elektroenerģijas tarifu samazināšanu ar subsīdiju palīdzību. Šīm mājsaimniecībām ir jāveido īpašs atbalsta instruments.

Priekšlikumi:
Ņemot vērā, ka nevaram savietot datu bāzes un sniegt mājsaimniecībām precīzi dozētu atbalstu, kā arī izslēgt aplokšņu algu saņēmēju pastiprinātu subsidēšanu, tad risinājumi varētu būt mērķētība pēc sociālās grupas pazīmes un mājokļu pabalsta sistēmas paplašināšana.
Pārņemt daļu no pagājušā gada modeļa, kas paredzēja tiešos maksājumus atsevišķiem mājsaimniecību tipiem, piešķirot fiksētus pabalstus: piemēram, senioriem, personām ar invaliditāti, sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un bērniem (šī grupa pati nepelna un palielina objektīvi nepieciešamo platību).
Papildus pensijas vecuma personām, kurām ir nelielas pensijas, kā arī invaliditātes pensiju saņēmējiem apkures sezonā papildus tiešajiem maksājumiem ir jānosaka augstāka minimālās pensijas bāze. 
Īpaši svarīgi būtu nodrošināt paaugstinātu pabalstu invalīdu apgādībā esošajiem bērniem un bērniem viena vecāka ģimenēs.
Darbspējas vecuma personām, kurām nav darbspējas ierobežojumu un nav apgādājamo personu, nav objektīva nepieciešamība pēc īpaša pabalsta (skat. grafiku ienākumi uz mājsaimniecības locekli atkarībā no apgādājamo skaita…). Ja kāda no darbspējas vecuma personām bez apgādājamajiem vai pensijas vecuma persona nevarēs samaksāt rēķinus, tad tas ir jārisina ar mājokļa pabalstu.
No pagājušā gada nevajadzētu atkārtot vispārējās elektroenerģijas tarifu subsīdijas. Attiecībā uz šo pozīciju ir jāpaplašina aizsargāto lietotāju grupa – jāietver personu ar invaliditāti apgādībā esošie bērni un viena vecāka ģimenes.  
No pagājušā gada nevajadzētu atkārtot vispārējās siltumenerģijas tarifu subsīdijas.  Izņēmums varētu būt ekstrēmi augstie tarifi – 130 euro un vairāk. Pārējos gadījumos valstij nevajadzētu iejaukties. Piemēram, Ķegumā jau 2008.gadā, kad pensijas, algas u.c. ienākumi bija ievērojami zemāki nekā šogad, tarifs bija 75 euro par MWh. Un neviens neteica, ka iedzīvotājiem ir jāmaksā kaut kāds cits lielums. Šobrīd attiecībā uz ienākumiem esam pavisam citā situācijā, līdz ar to arī robežtarifam ir jābūt atbilstīgi augstākam.
No pagājušā gada nevajadzētu atkārtot vispārējās gāzes tarifu subsīdijas.  Izņēmums varētu būt ekstrēmi augsti tarifi.
Ja subsidējam siltuma vai gāzes tarifus, tad ir jāsubsidē arī tie, kuri paši pērk kurināmo, jo tas arī ir stipri vien dārgāks. Pretējā gadījumā veidosies situācija, ka vieni nodokļu maksātāji subsidēs citu nodokļu maksātāju patēriņu, bet paši maksās pilnu cenu.
Centralizētajai siltumapgādei ir jānodrošina iespēja izmantot “izstiepto maksājumu” (sadala maksājumu 12 mēnešos, vienlaikus nodrošinot publiskā sektora aizdevumu piegādātājam apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanai).
Ilgtermiņā ir jārisina ēku siltumefektivitāte.

 

-