Atzinums

Ievērojot projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīto informāciju, izteikt projekta 5.2.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
“5.2.3. personas deklarētā, reģistrētā vai norādītā  dzīvesvietas adrese;”.

5.2.3. personas deklarētā, reģistrētā vai norādītā  dzīvesvietas adrese;

Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. sadaļā ir minēts, ka jaunajā Reģistra sistēmā ikvienai personai, kura pēc savas iniciatīvas vēlēsies reģistrēties Reģistrā un  ievadīs datus un iniciēs datu pieprasīšanu no Fizisko personu reģistra par sevi vai trešo personu, atbilstoši personas datu aizsardzības prasībām, būs jāapliecina, ka persona piekrīt tās datu reģistrācijai un apstrādei. Tāpat tiks paredzēta iespēja, ka persona, par kuru dati ir ievadīti Reģistrā, var saņemt informāciju par datu ievadītāju. Iespēja ievadīt datus Reģistrā par trešajām personām tiek saglabāta, lai organizētu grupu ceļojumu gadījumā brauciena organizatoram vai personai no grupas tiek dotas tiesības reģistrēt visus ceļotājus, tādējādi izvairoties, ka katram ceļotājam individuāli jāreģistrē savs ceļojums. Jebkuru jautājumu vai pretenziju gadījumā par ceļotāja datu ievadi Reģistrā, ko veikusi trešā persona, šai trešajai personai ir jāspēj pierādīt, ka ir saņemta personas piekrišana datu ievadei. Tāpat persona jebkurā brīdī Reģistrā ievadītos datus līdz to anonimizēšanai varēs dzēst, tādējādi kontrolējot savu datu izmantojamību. Personas ievadītie dati Reģistrā tiks izmantoti tikai tad, ja būs iestājusies ārkārtēja situācija, kad būs nepieciešams sniegt konsulāro palīdzību. Vienlaikus projekta 7. punktā ir noteikts, ka personai, Reģistrā ievadot noteikumu 5.1.1.-5.1.3. apakšpunktā norādītos datus par noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajām personām, no Fizisko personu reģistra tiek automātiski izgūti 5.2. apakšpunktā minētie dati, kas ir pieejami Reģistra pārvaldniekiem - Ārlietu ministrijai.
Ievērojot iepriekš minēto, ir precizējams projekts un tā anotācija, nosakot, ka pakalpojuma pildīšanas brīdī pakalpojuma pildītājam tiek atrādīti Fizisko personu reģistra dati par trešo personu.
 

-

Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. sadaļā ir minēts, ka, lai ceļotājiem Reģistrā būtu jāievada mazāk informācijas, daļa datu Reģistrā tiks pieprasīti - no Fizisko personu reģistra, izmantojot datu agregatora risinājumu (DAGR).”. Projekta 5.2.5. apakšpunkts paredz, ka no Fizisko personu reģistra tiek izgūtas ziņas par personas bērniem. Tā kā DAGR pirmajā posmā nebūs pieejamas ziņas no Fizisko personu reģistra par personai reģistrētajiem nepilngadīgajiem bērniem, informējam, ka API Pārvaldniekā publicētajāPilsonības un migrācijas lietu pārvaldes servisā API-IEM_PMLP-FprisAPI ir metode Query\GetPersonRelatedPersons, ar kuru ir iespējams izgūt datus par personas nepilngadīgajiem bērniem, attiecībā uz kuriem vecākam ir aizgādības tiesības, kā arī datus par aizbildnībā vai aizgādnībā esošajām personām.
Ievērojot iepriekš minēto, ir precizējams projekts un tā anotācija, nosakot atsevišķus risinājuma veidus Fizisko personu reģistra datu izgūšanai, kā arī termiņus katra risinājuma ieviešanai.
 

-

Atkārtoti aicinām izvērtēt nepieciešamību noteikt, ka ziņas par personas deklarēto dzīvesvietas adresi ir ielasāmas automātiski Konsulārajā reģistrā visos gadījumos. 

Proti, noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. sadaļā minēts, ka "deklarētās dzīvesvietas adreses dati tiek izmantoti, lai sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību, kurā persona deklarējusi savu dzīvesvietas adresi, risinātu jautājumu par praktisku un finansiālu atbalstu personai ārkārtējā situācijā ārvalstī atbilstoši Sociālo pakalpojumu sociālās palīdzības likumā un pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam.". Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka persona sniedz ziņas tostarp par kontaktpersonu, ar kuru sazināties, lai organizētu nepieciešamo konsulāro palīdzību. Tāpat noteikumu projekts paredz, ka ziņu ievade Konsulārajā reģistrā ir brīvprātīga.

Atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantam tostarp dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Ievērojot minēto, izvērtējama nepieciešamība visos gadījumos vēl pirms radusies nepieciešamība izmantot ziņas par personas deklarēto dzīvesvietas adresi apstrādāt attiecīgo informāciju, to automātiski ielasot no Fizisko personu reģistra un glabājot Konsulārajā reģistrā. Attiecīgi var pastāvēt gadījumi, kad ziņas par personas deklarēto dzīvesvietas adresi nebūtu nepieciešams apstrādāt, ja ir iespējams sazināties ar kontaktpersonu, kuru persona ir norādījusi Konsulārajā reģistrā, un organizēt konsulāro palīdzību ar minētās personas starpniecību. Savukārt, rodoties nepieciešamībai apstrādāt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietas adresi (piemēram, norādītā kontaktpersona nav sasniedzama), attiecīgās ziņas var izgūt no Fizisko personu reģistra.

Izziņā par priekšlikumu minēts, ka visos gadījumos ir nepieciešams, lai ziņas par personas deklarētās dzīvesvietas adresi jau būtu Ārlietu ministrijas rīcībā. Vienlaikus iztrūkst skaidrojums par attiecīgo nepieciešamību, ievērojot, ka Ārlietu ministrijai tiešsaistes režīmā ir iespējams attiecīgas ziņas izgūt no Fizisko personu reģistra tajos gadījumos, kad nepastāv citu, mazāk ierobežojošu līdzekļu, kā sasniegt attiecīgo mērķi vienlīdz kvalitatīvi. Proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Regula 2016/679) 5. pants nosaka fizisko personu datu apstrādes principus, tostarp mērķa un datu minimizēšanas principus. No minētā izriet, ka apstrādei pakļaujami tikai tie dati, kas mērķa sasniegšanai ir nepieciešami minimālā apmērā.

Attiecīgi, ja krīzes situācijā pastāv iespēja sniegt palīdzību personai ar norādītās kontaktpersonas palīdzību, var nepastāvēt nepieciešamība izmantot ziņas par personas deklarētās dzīvesvietas adresi. Attiecīgos gadījumos ziņu apstrāde par personas deklarēto dzīvesvietu nebūtu pamatota.

Vēršama uzmanība, ka atbilstoši Regulas 2016/679 4. panta 2. punktam "datu apstrāde" ietver arī datu izgūšanu un glabāšanu. Minētās regulas 5. pantā ietvertie datu apstrādes principi ir attiecināmi uz ikvienu datu apstrādes darbību.

-