Atzinums

Kā izriet no Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatas, var grozīt arī Ministru kabineta noteikumu pielikumu redakciju (sk. 88.lpp.). No noteikumu grozījumu anotācijas LLPA nav skaidrs, kādēļ Ministru kabineta noteikumu Nr.240 1.pielikumu nevar izteikt 1.1 pielikuma redakcijā. Tas izslēgtu nepieciešamību arī dzēst 1.pielikumu un papildināt ar 1.1 pielikumu. 1.1 pielikums būtu iekļaujams tikai tajā gadījumā, ja tas regulētu noteikumos Nr.240 jaunu situāciju. Savukārt esošie pielikumi ir dzēšami, ja tie vairs nav nepieciešami.
 

-

Kā izriet no Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatas, var grozīt arī Ministru kabineta noteikumu pielikumu redakciju (sk. 88.lpp.). No noteikumu grozījumu anotācijas LLPA nav skaidrs, kādēļ Ministru kabineta noteikumu Nr.240 3.pielikumu nevar izteikt 4.pielikuma redakcijā. Tas izslēgtu nepieciešamību dzēst 3.pielikumu un papildināt ar 4.pielikumu.

Tas attiecīgi ietekmē visas tiesību normas, kurās 4.pielikums tiek pieminēts, aizstājot 3.pielikumu, proti, grozījumu 7. un 65.punktu, un dzēsts 3.pielikums (grozījumu 70.punkts).
 

-

No grozījumu anotācijas izriet, ka šobrīd spēkā esošā redakcija “inženiertehniskās apgādes nodrošinājumu” tiek izteikta šādā redakcijā, jo būvniecības jomā tiek lietots termins “inženiertīkli”. Taču jānorāda, ka termins “inženiertehniskās apgādes tīkli” tiek lietots ne tikai šajā tiesību normā, bet arī citas noteikumu Nr.240 tiesību normās, kurās šis termins netiek grozīts. Tādējādi tiek veicināts, ka viena normatīvā akta ietvaros tiek izmantoti dažādi termini viena objekta apzīmēšanai.
 

-

Noteikumu grozījumu anotācijā nav paskaidrots, kādēļ būtu jāsvītro noteikumu Nr.240 133.¹ punkts, kurš paredz, ka šo noteikumu 133. punktā minētajos gadījumos jāsaņem visu to zemes īpašnieku rakstveida saskaņojums, uz kuru īpašumiem vai virs kuru īpašumiem būvi iecerēts izvietot.

Noteikumu Nr.240 132.punkta mērķis ir noteikt minimālo būves attālumu no zemesgabala robežas, kuru var neievērot, ja ir saņemta blakus esošā zemesgabala īpašnieka piekrišana. Kā izriet no 13.10.2020. grozījumu anotācijas, ar noteikumu Nr.240 133.punktu tika noteikti gadījumi, uz kuriem nav attiecināma prasība par būves izvietošanu vienā zemes vienībā. Taču noteikumu Nr.240 mērķis nav pieļaut, ka noteikumu 133.punktā minētās būves tiek būvētas svešā zemesgabalā bez īpašnieku piekrišanas. To liedz Latvijas Republikas Satversmes 105.pants un Civillikuma 1036.pants. Tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir pieļaujama īpašuma tiesību aizskaršana.

Katra tiesību norma tiek iekļauta ar konkrētu sasniedzamo mērķi. Ja to nevar sasniegt vai to sasniedz citādi, tiesību norma ir svītrojama. Tāpēc, ja likumdevēja ieskatā noteikumu Nr.240 133.1punkts nav vajadzīgs, jo zemesgabalu īpašnieku tiesības tiek aizsargātas ar citiem normatīvajiem aktiem, pamatojumam jābūt atspoguļotam noteikumu grozījumu anotācijā.
 

-

MK noteikumu Nr.240 136.punkts paredz, ka pieļaujamos minimālos attālumus starp būvēm nosaka, ievērojot ugunsdrošības prasības, kā arī: 136.1. ņemot vērā normatīvo aktu prasības insolācijas jomā; 136.2. nodrošinot netraucētas piekļūšanas iespējas operatīvo dienestu transpor­tam, tai skaitā ugunsdzēsības tehnikai; 136.3. ievērojot attālumu līdz autoceļiem un dzelzceļiem un citiem objektiem, ņemot vērā aizsargjoslas regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Taču grozījumu anotācijā nav iekļauts problēmas apraksts, praksē piemērojot šo tiesību normu. Līdz ar to LLPA nav skaidrs, kādēļ likumdevējs ir izlēmis šo tiesību normu dzēst.
 

-

No minētās tiesību normas secināms, ka ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām būtu jānorāda arī detālplānojumā, pat ja tās ir norādītas lokālplānojumā. Ja tāds nav normas mērķis, iesākām aizvietot saikli “un” ar saikli “vai”.
 

-

LLPA ieskatā minētās tiesību normas redakcija būtu uzlabojama, pielāgojot citām noteikumu Nr.240 10.1.apakšnodaļas “Autonovietnes” tiesību normām, piemēram, 203.punktu. Iesakām izteikt to šādā redakcijā:
"204. Ja pie publiskās ēkas paredzēts veidot vairāk nekā 10 autostāvvietu, paredz vismaz vienu speciālu ne mazāk kā 3,5 m platu autostāvvietu no katrām 20 autostāvvietām. Ja pie publiskās ēkas paredzēts mazāk par 10 autostāvvietām, paredz vismaz vienu speciālu ne mazāk kā 3,5 m platu autostāvvietu."
 

-

Kā norādīts Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā, Noteikumu noslēguma jautājumos parasti raksta secīgi: 1) norādi, kuri Ministru kabineta noteikumi tiek atzīti par spēku zaudējušiem; 2) atsevišķu punktu spēkā stāšanās laiku, ja tas atšķiras no visu noteikumu spēkā stāšanās laika; 3) noteikumu vai to atsevišķu punktu piemērošanas kārtību; 4) norādi uz institūciju, kas līdz noteikumu izpildei paredzētās institūcijas izveidošanai nodrošinās noteikumos noteikto funkciju izpildi; 5) noteikumu spēkā stāšanās dienu, ja tā atšķiras no vispārējās kārtības; 6) laiku, līdz kuram noteikumi vai atsevišķas tā normas ir spēkā, ja noteikumi vai atsevišķas normas ir pieņemtas uz noteiktu laiku.

Pēc LLPA domām, noteikumu 246.punkts neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem punktiem, t.sk. tas neregulē noteikumu vai to atsevišķu punktu piemērošanas kārtību. LLPA ieskatā šo situāciju var paskaidrot noteikumu grozījumu anotācijā problēmas aprakstā, kas skar noteikumu Nr.240 2.26.apakšpunkta redakciju.

Būtu jāizvairās no nevajadzīgu tiesību normu iekļaušanu Noslēguma jautājumos.
 

-

LLPA ieskatā minēto prasību var iekļaut noteikumu Nr.240 186.punktā, izsakot to šādā redakcijā:
“186. Veidojot jaunas dabas takas vai pārbūvējot esošās dabas takas, vietās, kur dabas takai ir bīstams slīpums, krauja vai nogāze vai tā tieši ved uz ūdensobjektu vai stāvu krauju, paredz drošas margas vai aizsargbarjeras ne mazāk kā 0,90 m augstumā.”

Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumam tiesību normai ir tūlītējs spēks. Tādējādi noteikumu Nr.240 186.punktam jaunajā redakcijā būs tūlītējs spēks, un tas attieksies tikai uz tiem gadījumiem, kad tiks būvēta jauna dabas taka vai arī pārbūvēta esošā dabas taka. No minētās tiesību normas nevar secināt, ka, pamatojoties uz to, visas esošās dabas takas būtu obligāti jāpārbūvē, lai ievērotu likumdevēja prasību par drošām margām vai aizsargbarjerām.

Būtu jāizvairās no nevajadzīgu tiesību normu iekļaušanu Noslēguma jautājumos.
 

-

Par: 
68. Svītrot 1. pielikumu.
69. Papildināt ar 1.1 pielikumu (1. pielikums).
70. Svītrot 3. pielikumu.
71. Papildināt ar 4. pielikumu (2. pielikums).


Ņemot vērā iepriekš pausto, izvērtēt nepieciešamību svītrot esošos pielikumus un radīt jaunus pielikumus svītroto pielikumu redakcijā (ar nelieliem grozījumiem). Tas nav nepieciešams.
 

-