Atzinums

Aktuālajā Anotācijas versijā noslēguma rindkopā skaidrots, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akta prasību ieviešanu” (25-TA-1323) (turpmāk - informatīvais ziņojums) un tā protokollēmumu visas ministrijas savas kompetences ietvaros nodrošina prasību izpildi, kā arī citēts protokollēmuma 4. punkts, proti: "Krīzes vadības centrs (Valsts kanceleja), sadarbībā ar nozaru ministrijām, līdz 2026. gada 29. maijam, izstrādā vadlīnijas, kuras noteiks kārtību, kādā norisināsies informācijas apmaiņa nacionālā līmenī, atbilstoši Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības aktam."
 
Vēršam uzmanību, ka starpinstitūciju saskaņošanā minētais informatīvais ziņojums un tā protokollēmums (25-TA-1323) nav saskaņots, t.sk. nav panākta vienošanās ar institūcijām tieši par atbildību sadalījumu starp institūcijām. Ievērojot iepriekšminēto, anotācija jāaktualizē atbilstoši minētā informatīvā ziņojuma turpmākajam virzības procesam.

-

Valsts kanceleja uztur iebildumu par nepieciešamību veikt administratīvo izmaksu un atbilstības prasību izvērtēšanu, kā arī monetāra aprēķina veikšanu.

Norādām, ka saskaņā ar vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteikto, gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams noteikt subjektu skaitu, lai veiktu aprēķinu, ir pieļaujams, ka aprēķina parametrā “n” subjektu skaits netiek norādīts, tā vietā, aprēķinot administratīvās izmaksas vienam tiesību akta subjektam (“N” vērtība = 1). Norādām arī, ka aprēķina veikšanai nav nepieciešams atklāt kritiskās infrastruktūras subjektu sarakstu, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumu Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts” ir konfidenciāla informācija.

Vēršam uzmanību, ka administratīvās izmaksas ir tādas izmaksas, ko rada informācijas sniegšanas pienākumi un to izpilde. Attiecīgi izstrādājot tiesību aktu, ir nepieciešams identificēt tās tiesību normas, kas satur informācijas sniegšanas pienākumu, jāizanalizē vai tās satur potenciālas administratīvas izmaksas naudas un laika izteiksmē un jāveic aprēķins par izmaksām, ko rada tiesību aktā iekļautās informācijas sniegšanas prasība, izmantojot paplašināto standarta izmaksu modeli. Administratīvais slogs attiecas gan uz fiziskām un juridiskām personām, gan uz valsts un pašvaldību iestādēm, ja tiesību akts uzliek tām informācijas sniegšanas darbības, kas nav uzskatāmas par valsts maksas pakalpojumu nodrošināšanas daļu.

Šo noteikumu projekta ietvaros Valsts kancelejas ieskatā informācijas sniegšanas pienākums ir iestrādāts un būtu vērtējams šādos punktos: 2.sadaļas 6., 7., 9., 10., punkts; 3.sadaļas 14., 16., 17., punkts un 18.3 apakšpunkts; 4. sadaļas 28. 34. punkts un 55.6. apakšpunkts; 5. sadaļas 56., 58., 59., 60., 62.punkts.

Savukārt atbilstības prasības ir nosacījumi, kas jāizpilda personai vai iestādei, lai tā drīkstētu uzsākt vai turpināt konkrētu darbību vai pakalpojumu sniegšanu. Atbilstības prasības var radīt administratīvo slogu, ja to izpildei nepieciešams sagatavot dokumentus vai sniegt informāciju.

Valsts kancelejas ieskatā atbilstības prasības būtu vērtējamas šo noteikumu projekta: 4. sadaļas 20., 29., 31., 33., 34, 35., 36., 44. punktā un 55.5 apakšpunktā; 5.sadaļas 57. punktā.

Vēršam uzmanību, ka administratīvo un atbilstības izmaksu novērtējums juridiskām un fiziskām personām aizpildāms anotācijas 2. sadaļā, bet valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm 7. sadaļā.

-

Krīzes vadības centrs pievienojas Veselības ministrijas iebildumam pie 1.pielikuma 6.1.apakšpunkta un aicina atkārtoti to izvērtēt pēc būtības - iespējams, ka šajos MK noteikumos jāatrunā, ka attiecībā uz slimnīcām kā kritiskās infrastruktūras objektiem un kritisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo infrastruktūras nodrošinājumu jāizstrādā atsevišķa kārtība, kas atbilstu veselības aprūpes jomas specifikai.

-