Atzinums

              Biedrība “Zaļā brīvība” (turpmāk- biedrība) ir iepazinusies ar Zemkopības ministrijas sagatavoto Rīcības plānu Latvijas lauksaimniecības izaugsmei 2026.–2036. gadam (turpmāk – Plāns). Biedrība neatbalsta tālāku Plāna virzīšanu bez būtiskiem uzlabojumiem un papildinājumiem, it īpaši attiecībā uz vides un klimata mērķiem, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu, bioloģiskās un ekstensīvas lauksaimniecības lomu un iezīmēto publiskā finansējuma nesaisti ar Latvijas ilgtspēju un sabiedrības ilgtermiņa interešu īstenošanu.  Biedrība pievienojas LDF, VARAM un Vides konsultatīvās padomes (skat. Teiču dabas fonda atzinumu) viedokļos paustajiem iebildumiem, papildus uzsverot, ka:

Plānā iezīmētā aktīvā lauksaimnieka kritēriju pastiprināšana, KLP ienākumu atbalstu sasaistot ar faktiskajiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības un nosakot minimālo ieņēmumu slieksni uz hektāru, kā arī atbalsta “vides saimniecībām par ieguldījumu vides mērķu sasniegšanā un zemes un ainavas uzturēšanā” izņemšana no KLP finansējuma faktiski ir pretrunā ar KLP mērķiem, kuros vides un klimata aspekti tiek uztverti kā noturīgas lauksaimniecības neatņemama sastāvdaļa un ieņem centrālu lomu. Pašreizējā 2023.-2027. plānošanas periodā trīs no desmit specifiskajiem mērkiem ir veltīti videi – klimata pārmaiņu mazināšanai, vides aizsardzībai (tīram ūdenim, gaisam un augsnei), kā arī ainavai un biodaudzveidības saglabāšanai.  Arī attiecībā uz nākamo periodu tiek sagaidīts, ka vides, dabas aizsardzības un klimata mērķi ieņems būtisku lomu.  Šī rīcība būtu arī pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. pantu, kas nosaka, ka “nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību.”

Plāns secinājumos un rekomendācijās būtiski pārvērtē “vides saimniecību” negatīvo ekonomisko ietekmi, kaut gan Plāna 3. tabulā redzams, ka tās, lai arī daudzskaitlīgas, apsaimnieko tikai 9 % no Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tiešo maksājumu un agrovides atbalstā saņem tikai 7 % no  kopējā finansējuma. Plāns vispār nav novērtējis, saimniecību, kuras ekstensīvi apsaimnieko dabas vērtības, lielo ieguldījumu ekosistēmu noturībā, kas nodrošina tīru ūdeni, gaisu, oglekļa piesaisti un uzkrāšanu, plūdu risku mazināšanu, apputeksnēšanu un citus ekosistēmu pakalpojumus, kas kopumā ir kritiski svarīgi ilgtspējīgai lauksaimniecībai un Latvijas iedzīvotāju labklājībai.

Plānam nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6.3. pantam, jo iecerētās izmaiņas riskē atstāt būtiski negatīvu ietekmi uz aizsargājamām sugām un biotopiem Natura 2000 teritorijās un ārpus tām.
 

-