Atzinums

Cilvēkkapitāla analīze pilnīgi neanalizē vislielāko problēmu Latvijas darba tirgū - vecuma diskrimināciju. Ja 55-64 gadu vecumā ir vairāk ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, nekā citās strādājošo vecuma grupās kopā, t.i. 68,6 tūkstoši, tad jāsaprot, ka šajā skaitlī ir ļoti daudz personu, kas vēlas atgriezties darba tirgū, bet to nevar izdarīt vecuma diskriminācijas dēļ. Problēma ar pirmspensijas vecuma bezdarbu Latvijā ir katastrofāla. Un tas ir milzīgs papildus darbaspēka resurss, kuru iesaistot ekonomikā, nav vajadzīga ārējā migrācija ar līdzi nākošajām ppotenciāli ārkārtīgi smagajām drošības problēmām.

Pie šāda pirmspensijas vecuma bezdarba līmeņa vispār nav pamata runāt par darbaspēka trūkumu.

Ja darba devēji nevēlas pieņemt darbā 55+ personas, tad ir nepieciešama analīze, un rīcība - piemēram, šajā vecuma grupā samazinot darba devēja apmaksājamo slimības dienu skaitu līdz 3, lai gan vispirms būtu jāsaprot, vai biežāka slimošana vispār ir tik būtiska problēma. Ir jāraksturo pārkvalifikācijas un izglītības pasākumi šajā vecuma grupā, ņemot vērā, ka šīs personas jauniegūtās zināšanas izmantos salīdzinoši īsāku laiku, vienlaikus tām ir ļoti plaša un vērtīga pieredze.
 

-

Integrācijas pasākumi darba tirgū diemžēl atspoguļo tās pašas vecās pieejas, kas nav efektīvas - skat https://lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-pieauguso-izglitiba-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-un-atbilst-darba-tirgus-vajadzibam

Cerēt, ka kursi mācību centrā par 80 EUR uz cilvēku uzlabos konkurētspēju darba tirgū, nav pamata.

Pieaugušo integrācijai darba tirgū nepieciešama integrēta medicīniski-sociālpedagoģiska pieeja. Pirmkārt, ir jāsaprot, vai bezdarbniekam nav veselības problēmas, un ja tādas ir, tās ir jāārstē, piemēram, muskuloskeletālās saslimšanas. Otrkārt, ir jāveido sociālpedagoģiskas stratēģijas - izzinot iemeslus, kāpēc neatgriežas darba tirgū. Pieaugušo apmācība ir specifiska nozare, kam vajadzīgi atbilstoši speciālisti. Ir nepieciešamas prakses vietas.

-

Cilvēkkapitāla sadaļā nav analizēta vislielākā problēma Latvijā saistībā ar nodarbinātību - cikliskā un nepilnā nodarbinātība. STEM un IT jomās bieži ir projektos bāzēts darbs, tas ir ciklisks. Būtībā tas rada nevajadzīgu pārslodzi sociālās nodrošināšanas sistēmām, jo darbam projektā itin bieži seko regulārs bezdarba periods. Pētniecībā problēma ir nepilnā nodarbinātība - ekosistēmas masa nav tik liela, lai pētniekiem nodrošinātu pilnu slodzi.

Tas arī skaidro, kāpēc darbs piem. publiskā sektorā ar sociāli-humanitāro izglītību, taču pilnas slodzes un uz nenoteiktu laiku, vai vismaz garu termiņu, ir pievilcīgāks, nekā darbs STEM profesijās vai IT, vai P&A, pat ja šim darbam ar normālo darba laiku un nenoteiktu vai adekvātu termiņu atlīdzība ir salīdzinoši zemāka, nekā tehnoloģiju nozares projektos uz īsu termiņu.

"Seklās ekosistēmas" problēma nav tikusi analizēta
 

-

Ziņojuma 3.1 punkts par zemas kvalifikācijas darbaspēka piesaisti ir pretrunā pārējam ziņojumam, kur izvērsti tiek aplūkots investīciju trūkums. Ja jau tik lielā apmērā vajadzīgs papildus darbaspēks, tad acīmredzot investīciju trūkums nevar pastāvēt. Ja šis darbaspēks vajadzīgs publiski finansētu projektu īstenošanai, vispirms jāveic šādu projektu riska analīze, vai šādi projekti vispār ir realizējami un vajadzīgi.

-

1. Patlaban informatīvā ziņojuma “Par prioritāriem rīcības virzieniem nacionālās industriālās politikas īstenošanai" (turpmāk – informatīvais ziņojums) 3.2. apakšadaļa “Pasākumi iedzīvotāju iesaistei mūžizglītībā un izglītības kvalitātes paaugstināšanai” dublē Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projekta attiecīgās sadaļas saturu. Ievērojot to, ka Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija paredz noteikt horizontālus cilvēkkapitāla attīstības politikas virzienus, aicinām izvērtēt iespēju šajā informatīvajā ziņojumā noteikt specifiskas cilvēkkapitāla attīstības prioritātes vai prioritārās nozares cilvēkkapitāla attīstībai industriālās politikas īstenošanai.

2. Lūdzam saturiski un leksiski precizēt informatīvā ziņojuma 3.2. apakšadaļas teikumu: “Izmaiņas formālā izglītībā atstāj relatīvi mazu ietekmi uz vidēja termiņa problēmām, tāpēc profesionālās kvalitātes uzlabošanai un darba tirgus disproporciju mazināšanai nozīmīga loma ir efektīvām pieaugušo apmācībām un tālākizglītībai.”, jo patlaban teikuma pirmās daļas saturs nav skaidrs (piem., kas ir “vidēja termiņa problēmas”, “profesionālā kvalitāte”), turklāt teikumā lietoti termini neatbilst Izglītības likuma terminoloģijai (piem., izmaiņas “formālajā” izglītībā nevis “formālā”, “pieaugušo izglītība” nevis “apmācība”).   

3. Lūdzam visā informatīvajā ziņojumā konsekventi lietot Izglītības likumā definēto terminoloģiju attiecībā uz izglītības nozares jēdzieniem, aizstājot “mācību programmas” un “apmācību programmas” ar “izglītības programmas”, “apmācības” ar “mācības” vai “izglītības”, “pieaugušo mūžizglītības jomā” ar “pieaugušo izglītības jomā”.

-

Darba tirgus analīze neiekļauj pašu būtiskāko - analīzi par to, kā Latvija var piesaistīt augstas kvalifikācijas darbaspēku. Diemžēl analīze koncentrējas uz zemas kvalifikācijas darbapsēka piesaistes jautājumiem.
Līdz ar to nav risināti jautājumi par veselības aprūpes kvalitāti, kas augsti kvalificētam ārvalstu personālam ir nepievilcīga, jo pakalpojumus publiski finansētā formā saņemt nav iespējams (gaidīšanas rindas, speciālistu nepieejamība), savukārt privātā apdrošināšana pamatā iegūstama caur darba devēju (kas varētu nebūt problēma šai grupai), taču nesedz lielos veselības riskus. Līdz ar to ir nepieciešami modeļi, kā šī personu grupa tiek iekļauta valsts apmaksātajā aprūpē neatliekamā pakalpojuma līmenī, savukārt par pilno aprūpi var iegādāties pilnvērtīgu polisi (kas diemžēl šobrīd tirgū praktiski nav pieejama).

-

Iztrūkst megatrendu analīze. Piemēram, sabiedrības novecošanās. Skaidrs, ka pieaugot sabiedrības vidējam vecuma rādītājam, pieprasījums pēc daudziem produktiem un pakalpojumiem neizbēgami samazinās, līdz ar to valsts/centrālo banku investīcijām būs lielāka nozīme, tās arī neradīs inflācijas draudus. Arī darba tirgus dinamizācija un pensijas vecuma palielināšana radīs kopumā periodus, kuros personai ir vajadzīgs atbalsts (stipendija, pabalsts - šī problēma, kas izriet no pensijas vecuma paaugstināšanas, Latvijā vispār nav aptverta). Līdz ar to klasiskā privātās neoklasiskās ekonomikas ietekme neizbēgami samazināsies. Ekstrēmā apmērā novecošanās sekas novēro Japānā, kur redzam deflācijas bedri.

-

Diemžēl iztrūkst vērtējums par finanšu nozares struktūru - vai Latvijā ir kaut viena industriālā banka, kopš savas filiāles/meitas kompānijas reorganizēja/slēdza Vereinsbank, Sampo bank, Societe Generale, Nordea.

Ja Latvijā dominējošā finanšu sektora spēlētāja forma ir high-street banka, tad nav lielas jēgas diskutēt par finanšu pieejamību industriālajai politikai, jo patērētāju (retail) bankas nefinansē to.

-

 Ja privātā sektora kreditēšana Latvijā būtu Igaunijas līmenī, tad ekonomikā papildus nonāktu ~ 2 mljrd. EUR finansējums, kas būtu ļoti būtisks faktors straujākai uzņēmumu attīstībai.

Teksts nav saprotams - domāts taču ir 2 mljrd EUR gadā?

Ziņojums diemžēl ļoti atšķaidītā veidā un nepilnīgi raksturo pašu lielāko hronisko problēmu, kuras dēļ nav iespējama industriālā attīstība Latvijā - finanšu sektora disfunkcionalitāti. Nav atspoguļota pat Saeimas komisijās regulāri diskutētā problēma par papildus procentu likmi Latvijā izsniegtajiem kredītiem, kas tiešā veidā implicē to, ka monetārā savienība - Eirozona - nefunkcionē adekvāti, jo monetārajā savienībā šādas papildus maržas par "valsts risku" principā nevar būt. Skat https://www.la.lv/saeimas-komisija-top-likums-kreditu-procentu-likmju-samazinasanai-bankas-draud-partraukt-kreditesanu

Ziņojumā nav vērtēti iedarbīgi mehānismi šīs problēmas risināšanai - pensiju fondu juridiska atdalīšana no bankām un korporatīvās pārvaldības efektivizācija finanšu institūcijās. Pēc Igaunijas piemēra, būtisku līdzekļu ieplūšanu ekonomikā nodrošināja iespēja izņemt 2. pensiju līmeņa naudu, kas varētu tikt sasaistīta ar investīciju lēmumiem - piem mājokļa iegāde, ārkārtīgi augsto procentu segšana par mājokli utt., bet arī maksa par medicīniskiem pakalpojumiem un izglītības pakalpojumiem, nebūt nav jāseko Igaunijas piemēram ar šī finansējuma izmaksāšanu (kas gan notika fondu tirgu augsta ienesīguma periodā un bija ļoti veiksmīgs pasākums daļu turētājiem).

-