Atzinums

Likumprojekts (grozījumi)
 Papildināt likuma 11. pantu ar četrpadsmito, piecpadsmito un sešpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(14) Attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikas reģistrētam uzņēmumam, kas ir preču vai pakalpojumu saņēmējs, samaksāšanai (rēķinu) noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu.

(15) Šā panta četrpadsmitajā daļā minētie uzņēmumi vienojas par strukturēta elektroniskā rēķina Ministru kabinetā noteiktajiem piegādes kanāliem. Ministru kabinets nosaka strukturēta elektroniskā rēķina aprites kārtību.

(16) Atkāpties no šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktās prasības par strukturēta elektroniskā rēķina noformēšanu var:

1) uzņēmumi par darījumiem, kad samaksu apliecina ar darījumus apliecinošu dokumentu veidu, kas sagatavojams saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību;

2) uzņēmumi par darījumiem, kad samaksu apliecina ar attaisnojuma dokumentu (rēķinu), kas sagatavots un ģenerēts Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmā;

3) valsts drošības iestādes par iestādes elektroniskajā apritē sagatavoto attaisnojuma dokumentu.”.

Priekšlikums

Izslēgt vārdu “samaksāšanai” jo likumā  nav tāda termina “attaisnojuma dokuments samaksāšanai” vai sniegt skaidrojumu  ko nozīmē “attaisnojuma dokuments samaksāšanai”.

Vēršam uzmanību, ka MK noteikumos ir jāsaglabā izvēles iespējas starp dažādiem piegādes kanāliem, ņemot vērā šādus apsvērumus:
1) ir būtiski saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu pašu izstrādātās e-rēķinu apmaiņas sistēmas, kuru izveidošanā tie ir ieguldījuši lielus resursus un kuras jau šobrīd veiksmīgi darbojas. Daudzos uzņēmumos (jo īpaši lielajos un ar ārvalstu kapitālu) esošie datu apmaiņas kanāli jau šobrīd veic tiešsaistes datu apmaiņu mašīnlasāmos formātos, tai skaitā strukturētā rēķina formātā. Šīm sistēmām ir pietiekami plaša funkcionalitāte, tās ir ērti integrējamas citās uzskaites sistēmās un spēj nodrošināt e-rēķinu apmaiņu ar starptautiskajiem partneriem. Caur šiem kanāliem var pilnvērtīgi apmainīties ar datiem - tos var ieimportēt uzskaites sistēmās gan kā rēķinus, gan kā pavadzīmes, gan vienkārši kā finanšu grāmatojumus. Tajos ir iespējams klientiem nosūtīt iebildumus par izrakstīto dokumentu, saglabāt dokumentus cilvēklasāmā formātā u.tml. Šāda veida funkcionalitāti valsts oficiālā e-adrese šobrīd nevar piedāvāt.
2) valsts oficiālā e-adrese, kas ir viens no e-rēķinu piegādes kanāliem, tiks aizvien plašāk izmantota. Jo īpaši to izmantos mazie uzņēmēji, pašnodarbinātie u.tml. Tomēr tai jau šobrīd piemīt vairāki trūkumi, kas nav ilgstoši atrisināti:
* e-adresei nav pietiekamas kapacitātes, tā bieži nestrādā / vai strādā lēni, ir neērti konfigurējama, tādējādi kavējot un apgrūtinot arī uzņēmēju saimniecisko darbību.
* e-adrese bieži vien tiek pārpildīta ar VID vēstulēm, kuras dublējas ar EDS, tās saturs bieži vien ir lietotājiem grūti pārskatāms un izsekojams;
* e-adrese apstrādā tikai rēķinus, bet neapstrādā pavadzīmes. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem, kas izmantos e-adresi datu apmaiņai, obligātā kārtā būs jāsagatavo divi dokumenti: viens – pavadzīme preču uzskaites apstiprināšanai un otrs – atsevišķs rēķins grāmatvedībai. Katrs no šiem dokumentiem jānodod pa atšķirīgiem datu apmaiņas kanāliem. Tas nozīmē palielinātu administratīvo un arī finansiālu slogu, gatavojot divus dokumentus un uzturot divus datu apmaiņas kanālus;
* iepriekš ir bijusi izveidota Valsts kases darba grupa, kuras mērķis bija ieviest dažādus e-rēķinu uzlabojumus, taču pašreiz šīs grupas darbība ir apstājusies un nav atjaunota.

LRGA rosina, lai sadarbībā ar jomas profesionāļiem tiktu pilnveidota valsts oficiālās e-adreses funkcionalitāte, kā rezultātā tā būtu pēc iespējas ērtāka lietotājiem, kuri to izmantos e-rēķinu apmaiņai.
LRGA lūdz sniegt informāciju, kad Valsts kase atsāks darba grupas organizēšanu e-rēķinu uzlabošanai.

Anotācija (ex-ante)
1.6. Cita informācija

Priekšlikums
LRGA vērš uzmanību uz to, ka profesionāļi, kuri piedalījās Valsts kases e-rēķinu ieviešanas darba grupā  2020.gadā jau bija izstrādājuši vadlīnijas, kurās 2021.gadā tika veikti atsevišķi precizējumi. Tāpēc uzskatām, ka VID nebūtu atkārtoti jāizstrādā jaunas vadlīnijas, kas nozīmētu lieku resursu patēriņu un nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu.