Atzinums

Kultūras ministrija uztur 2023.gada 9.maijā un 2023.gada 19.maijā starpinstitūciju sanāksmē uzturēto iebildumu, jo Anotācijā nav sniegta pamatota informācija, atbilstoši sanāksmē lemtajam, kāpēc sadarbības partneru uzskaitījumā netiks iekļauts jeb tiek izslēgts Latvijas Nacionālai kultūras centrs, kas ir nozaru ekspertu padomes koordinējošā institūcija līdzvērtīgi Latvijas Darba devēju konfederācijai un Biedrībai "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome". Kultūras ministrija, līdzvērtīgi Izglītības un zinātnes ministrijai, 2021.gada 28.oktobrī  izdevusi iekšējos noteikumus Nr. 2.5-4-22 "Kārtība, kādā Kultūras ministrijas padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādes veic metodiskos uzdevumus" uz kuru pamata Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar profesionālajām vidējās izglītības iestādēm izveidojis mākslas, mūzikas un skatuves mākslas nozares profesionālo izglītības iestāžu virsvadības, līdzdalības un sadarbības metodiskā atbalsta nodrošināšanas sadalījumu profesionālajās vidējās izglītības iestādēs iegūstamajās profesionālajās kvalifikācijās (turpmāk – metodiskās virsvadības sadalījums) un mākslas, mūzikas un skatuves mākslas nozares reģiona profesionālās ievirzes izglītības iestāžu sadalījumu atbilstoši to īstenotajām izglītības programmu jomām. Metodiskās virsvadības sadalījumā iekļautas arī Izglītības un zinātnes ministrijas padotības izglītības iestādes un pašvaldību dibinātās izglītības iestādes. Turklāt arī Valsts Kontrole revīzijā Nr.2.4.1-6/2019 “Profesionālās vidējās izglītības sistēmas attīstība Latvijā” Kultūras ministrijai uzdevusi pakāpeniski pilnveidot nozaru kvalifikācijas struktūru kultūras un radošo industriju nozarei - profesionālajām kvalifikācijām  atbilstoši izglītības tematiskai jomai “Mākslas” (māksla un dizains, mūzika, deja), saskaņojot Kultūrizglītības padomē, pakāpeniski pārskatīt un nepieciešamības gadījumā aktualizēt, vai izstrādāt kultūras un radošo industriju profesiju standartus vai profesionālās kvalifikācijas prasības atbilstoši papildinātajai kultūras un radošo industriju nozares kvalifikācijas struktūrai, kā arī Latvijas Nacionālam kultūras centram, kā atbildīgai iestādei metodiskā darba koordinēšanā dizaina un radošo industriju jomā, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju precizēt izglītības iestāžu atbildību  metodiskā centra pienākumu veikšanai. 

Kultūras ministrijas padotības profesionālās vidējās izglītības iestādes, īsteno ne tikai mākslu jomas profesionālās izglītības programmas, bet arī starpnozaru.

Vienlaikus atzīmējams, ka starpinstitūciju sanāksmē netika apspriests un panākta vienošanās par izziņā norādīto "IZM pārziņā ir arī specifiskā atbalsta 4.2.2.3.pasākums “Pedagogu metodiskā atbalsta centra izveide profesijas attīstībai un prestiža uzlabošanai” un tajā plānotās atbalstāmās darbības ir atbilstošākas šo vajadzību īstenošanai, ir panākta vienošanas par LNKC iesaisti 4.2.2.3.pasākuma projektā, nevis 4.2.2.9.pasākuma 1.kārtas projekta īstenošanā. 
Skatīt MK noteikumu projekta 11.punktu."  

Latvijas Nacionālo kultūras centru  šo noteikumu 18.1., 18.3. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

Anotācijas 1.3. "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" sadaļas "Risinājuma apraksts" apraksta daļas 4.punktā norādīts "Īstenojot augstākminētās atbalstāmās darbības, labuma guvēji būs visas profesionālās izglītības iestādes, arī citu ministriju dibinātās profesionālās izglītības iestādes un privātās profesionālās izglītības iestādes, visas Nozaru ekspertu padomes un nozares pārstāvošās institūcijas, tai skaitā, Latvijas Nacionālais kultūras centrs kā Kultūrizglītības padomes dibinātājs, pēc nepieciešamības piemērojot izstrādātos sadarbības mehānismus un procedūras, piedaloties mērķkomunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumos. ". Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 12.panta devīto daļu Kultūrizglītības padome veic kultūras nozares un radošo industriju jomas nozares ekspertu padomes funkcijas. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē ir saskaņots Kultūrizglītības padomes nolikums un personālsastāvs. Saskaņā ar Kultūras ministrijas 2022.gada 20.jūnija nolikuma Nr.2.5-4-15 "Kultūrizglītības padomes nolikums" 1.punktā noteikto - Kultūrizglītības padome  ir  Kultūras ministrijas konsultatīva institūcija un kultūras nozares un radošo industriju nozares ekspertu padome. Savukārt  Latvijas Nacionālais kultūras centrs veic Kultūrizglītības padomes darba koordināciju un komunikāciju, līdzvērtīgi Latvijas Darba devēju konfederācijai un Biedrībai "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome".

Īstenojot augstākminētās atbalstāmās darbības, labuma guvēji būs visas profesionālās izglītības iestādes, arī citu ministriju dibinātās profesionālās izglītības iestādes un privātās profesionālās izglītības iestādes, visas Nozaru ekspertu padomes un nozares pārstāvošās institūcijas, tai skaitā, Latvijas Nacionālais kultūras centrs kā Kultūrizglītības padomes koordinācijas institūcija, pēc nepieciešamības piemērojot izstrādātos sadarbības mehānismus un procedūras, piedaloties mērķkomunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumos.