Atzinums

Ņemot vērā to, ka noteikumu projektā tiek uzskaitīti visi gadījumi, tad attiecībā uz bezmantinieku mantu un konfiscēto mantu tie būtu šādi:
Tādu bezmantinieku mantu, attiecībā uz kuru:
nav pieteiktas kreditoru pretenzijas mantojuma lietā;
neviena no pieteiktajām kreditoru pretenzijām nav atzītas par pamatotām;
vai par kuras nodošanu institūcijas rīcībā zvērināts tiesu izpildītājs tā darbību ar bezmantinieku mantu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir paziņojis.
2. Tādu konfiscēto noziedzīgi iegūto mantu, kuras konfiskācijas izpilde saskaņā ar Kriminālprocesa likumu nav piekritīga zvērinātam tiesu izpildītājam vai kuru zvērināts tiesu izpildītājs Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā noteiktajos gadījumos nodevis Valsts ieņēmumu dienestam.
3. Tādu konfiscēto mantu, kuru zvērināts tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos nodevis Valsts ieņēmumu dienestam.
Ņemot vērā minēto, lūgums attiecīgi precizēt noteikumu projekta 5.punktu ar attiecīgo informāciju.

-

Lūdzam Ministru kabineta noteikumu 5. punktu skaidrot anotācijā, norādot, ka tas attiecas uz gadījumiem, kad pēc juridiskas personas izslēgšanas no Uzņēmuma reģistra vestajiem reģistriem pāri paliek valstij piekritīga manta, piemēram, gadījumā, kad kapitālsabiedrības likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra (Komerclikuma 317. panta otrā un trešā daļa) un līdzīgā gadījumā kooperatīvo sabiedrību gadījumā (Kooperatīvo sabiedrību likuma 71. panta otrā un trešā daļa), papildus arī aprakstot punkta beigās iekavās iekļauto gadījumu.

-

Ministru kabineta noteikumu 5. punkts paredz institūciju rīcību ar bezīpašnieka mantu, kas palikusi pēc juridiskas personas izslēgšanas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, papildus iekļaujot norādi iekavās uz gadījumu, kas sašaurina šī punkta attiecināmību uz citiem gadījumiem, kuros zvērināti tiesu izpildītāji neiesaistās. Lūdzam precizēt noteikumu 5. punktu tā, lai punkta beigās iekļautās iekavas nesašaurinātu to gadījumu loku, uz kuru šis punkts būtu attiecināms, un tādējādi nodrošinot, ka tas attiecas uz gadījumiem, kad sabiedrības likvidācija nenotiek un tās manta, kas palikusi pēc Uzņēmumu reģistra pieņemtā lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no Uzņēmuma reģistra vestā reģistra, ir piekritīga valstij un kur zvērināts tiesu izpildītājs nav ticis piesaistīts (piemēram, Komerclikuma 317. panta otrā un trešā daļa).

-

Lūdzam precizēt minēto noteikumu projekta apakšpunktu. Nepieciešams uzlabot šī brīža redakciju, jo nav saprotams mērķis normas konstrukcijai, proti, norāde uz nekustamo īpašumu, kas ietilpst nekustamajā īpašumā. Norādām, ka nekustamā īpašuma sastāvā var ietilpt, piemēram, zemes vienības vai būves, taču ne cits nekustamais īpašums. Ja šajā apakšpunktā plānots noteikt, ka Satiksmes ministrijai tiek nodots viss nekustamais īpašums, kas atzīts par bezīpašnieka lietu vai bezmantinieku mantu (un tādējādi tas ir piekritīgs valstij), neatkarīgi no tā, vai Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešama daļa no šī nekustamā īpašuma vai viss nekustamais īpašums, tad ierosinām tā arī normā norādīt (piemēram, tāpat kā tas formulēts Rail Baltica projekta īstenošanas likumā).

9.1. ja nekustamais īpašums nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai - Satiksmes ministrijai, ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, pamatojoties uz Rail Baltica projekta īstenošanas likumu un Satiksmes ministrijas iesniegto sarakstu;

Anotācijā norādīts: "Pašvaldībām, saskaņā ar Pašvaldību likuma 73. panta piekto daļu sākot ar 2023. gada 1. janvāri, piekrīt dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam kā bezmantinieka manta vai atbilstoši Civillikuma 930. pantā noteiktajam kā bezīpašnieka lieta. Tādējādi tiesību akta projektā tiek noteikta rīcība tikai ar konfiscētajām dzīvojamām mājām, dzīvokļu īpašumiem, kopīpašuma daļām valsts un pašvaldības kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās un dzīvokļu īpašumos, kopīpašuma daļām valsts, pašvaldības un privātpersonas, kā arī valsts un privātpersonas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās un dzīvokļu īpašumos, ko paredzēts nodot pašvaldībai." Vienlaikus secināms, ka šajā noteikumu apakšpunktā ir arī regulējums par būvju, kas atrodas uz pašvaldības īpašumā esošas zemes, nodošanu pašvaldībām, līdz ar to lūdzam anotācijā ietvert skaidrojumu arī par šo noteikumu projekta 9.3. apakšpunktā ietverto regulējumu (vai tas izriet no regulējuma citā normatīvā aktā vai no deleģējuma Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.¹ pantā). Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai nebūtu lietderīgi un iespējami iekļaut līdzīgu regulējumu arī par pašvaldībai piekritīgām zemēm (ne tikai pašvaldību īpašumā esošām).

-

Ministru kabineta noteikumu 24. punktā ir aprakstītas personas, kurām netiek realizēta valstij piekritīgā manta. Lūdzam 24. punkta beigu iekavu sākuma daļā iekļaut norādi uz "tai skaitā arī, ja kapitālsabiedrības dalībniekam vai akcionāram,...", tādējādi iekļaujot skaidrāku norādi, uz ko punktā minētais attiecas. Lūdzam no 24. punktā iekļautajām iekavām izņemt norādi uz personālsabiedrības valdi un padomi, jo personālsabiedrību gadījumā visi sabiedrības biedri piedalās tās lietvedība un atsevišķu valdi, padomi neveido.

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt, vai regulējums par inženierbūvēm būtu ietverams noteikumu projekta nodaļā par kustamu mantu, jo inženierbūves saskaņā ar būvniecības regulējumu arī ir būves - nekustams īpašums. Tāpat arī lūdzam anotācijā skaidrot pamatu tam, lai inženierbūves atzītu par nododamām pašvaldībām (regulējums citā normatīvajā aktā vai deleģējums, kas izriet no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.¹ panta?)  - līdzīgi kā tas skaidrots attiecībā uz pašvaldībām piekrītošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļa īpašumiem vai to domājamām daļām.

-

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kompetentām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Projekta 29. punktu nepieciešams precizēt, tā otrajā teikumā aizstājot vārdus “atbildīgā iestāde” ar projekta 1.1. apakšpunktā pieņemto saīsinājumu “institūcija”. Tādējādi projekta 29. punkta pirmajā un otrajā teikumā tiesiskais regulējums būs nepārprotams. Līdzīgi nepieciešams precizēt projekta 31.5. apakšpunktu.

-

Projekta 36. punktu nepieciešams precizēt atbilstoši valstī pieņemtajai valsts pārvaldes un tiesību sistēmai. Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests kā iestāde nav tiesīga izdot saistošus rīkojumus citu iestāžu rīcībai. Tiesiskais regulējums jāveido tādējādi, ka dažādām skaidras vai bezskaidras naudas finanšu līdzekļu glabātāja iestādēm ar ārējo normatīvo aktu (projektu) tiek noteikts pienākums ieskaitīt valstij piekritīgos finanšu līdzekļus valsts budžetā pēc lēmuma saņemšanas vai atbilstošas informācijas saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta. Vienlaikus piedāvājam izvērtēt vārda “iestāde” vai “institūcija” izmantošanas atbilstību šajā punktā.

-

Ņemot vērā to, ka praksē konstatēti gadījumi, kad bezmantinieku manta par tādu ir atzīta uz tiesas sprieduma pamata, lūgums papildināt noteikumu projektu, lai tajā ietvertais regulējums būtu attiecināms arī uz bezmantinieku mantu, kura par tādu atzīta uz tiesas sprieduma pamata, proti, lai tiktu sasniegts mērķis un par bezmantinieku mantu atzītā manta varētu atgriezties civiltiesiskajā apritē. Papildus informējam, ka attiecīgs regulējums ir iekļauts arī Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu"", kas pašreiz ir izstrādes procesā un nodots sabiedrības līdzdalībai.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka praksē izpildu lietas ievešana veicama uz VID lūguma pamata, lūdzam aizstāt darbības vārdu "iniciē" ar darbības vārdu "lūdz".

-

Projekta 38. punktu nepieciešams svītrot, jo precīzi šādu regulējumu paredz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 14. punkts un Ministru kabineta noteikumos nav pieļaujama likuma normu dublēšana. Turklāt 2025. gada 1. janvārī, kad atbilstoši projekta 40. punktā noteiktajam stāsies spēkā projektā paredzētie noteikumi, šāda norma par rīcību 2024. gadā nebūs aktuāla (piemērojama).

-

Ņemot vērā to, ka praksē konstatēti gadījumi, kad bezmantinieku manta par tādu ir atzīta uz tiesas sprieduma pamata, lūgums papildināt noteikumu projektu un antoācijas risinājuma aprkasta 7.punktu, lai tajā ietvertais regulējums būtu attiecināms arī uz bezmantinieku mantu, kura par tādu atzīta uz tiesas sprieduma pamata, proti, lai tiktu sasniegts mērķis un par bezmantinieku mantu atzītā manta varētu atgriezties civiltiesiskajā apritē. Papildus informējam, ka attiecīgs regulējums ir iekļauts arī Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu"", kas pašreiz ir izstrādes procesā un nodots sabiedrības līdzdalībai.

-

Ierosinām pārskatīt noteikumu projektu un izlabot tajā ieviesušās pārrakstīšanās un interpunkcijas kļūdas, lai uzlabotu projekta saprotamību un uztveramību (skat., piemēram, noteikumu projekta 3.1., 3.2., apakšpunktu, 8. punktu u.c.).

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kādēļ šajā apakšpunktā nav minēts 9.3. apakšpunkts.

-

Lūdzam skaidrot anotācijā projekta 14. punktā minēto terminu "apgrūtinājumi", jo Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" 2. un 3. pielikumā uzskaitīti apgrūtinājumi – teritorija, kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi, šie apgrūtinājumi pastāv uz likuma pamata. Ja projekta normā ietverti citi apgrūtinājumi, tad to nepieciešams skaidrot anotācijā.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību 24. punkta beigās iekļaut tekstu, kas ir iekavās, un izskatīt iespēju šo teksta daļu pārnest uz anotāciju, tādējādi anotācijā skaidrojot noteikumos iekļauto norādi uz personu, kurai tieši vai netieši piemērojas sankcijas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma izpratnē.

-

Saskaņā ar noteikumu projekta 13.punktu paredzēts, ka izdevumus, kas veidojas no brīža, kad nekustamais īpašums piekrīt valstij, līdz brīdim, kad tas tiek nodots bez maksas, sedz valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņēmējs atbilstoši šo noteikumu 9. punktā noteiktajai piekritībai.
Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojuma Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu”” 4.punktu noteikts, ka risinājumu paredzēts īstenot ar grozījumiem Notariāta likumā un jaunajiem MK noteikumiem, lūdzam apsvērt iespēju papildināt anotāciju ar informāciju, vai attiecīgais noteikumu projekta punkts ir attiecināms uz minēto uzdevumu, proti, vai dotais uzdevums risināt šo jautājumu arī šajos noteikumos tiek izpildīts. Vienlaikus informējam, ka Tieslietu ministrija doto uzdevumu problēmas risinājuma kompetences ietvaros ir iekļāvusi likumprojektā "Grozījumi Notariāta likumā", ko tuvākajā laikā plānots izsūtīt institūcijām atkārtotai saskaņošanai.

-