Projekta ID
21-TA-352Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Apdrošinātāju asociācija"
Atzinums iesniegts
09.05.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Minētais regulējums iekļauts pamatojoties uz Likuma par zemes dzīlēm 12.2 panta trešo daļu, kas paredz, ka
(3) Lai nodrošinātu derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju un smagu negadījumu seku novēršanu, zemes dzīļu izmantotājs pirms licences saņemšanas kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc Valsts vides dienesta pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība. Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā zemes dzīļu izmantotājs iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu vai tā pagarinājumu;
2) finanšu nodrošinājuma apmēra aprēķināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu.
Pārejās noteikumu 27.punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decembrim izdod šā likuma 12.1 panta otrajā, piektajā un sestajā daļā, kā arī 12.2 panta otrajā un trešajā daļā minētos noteikumus.
Līdz ar to, no likuma 12.2 panta trešās daļas un pārejas noteikumu 27.punkta izriet, ka Ministru kabinets ir deleģēts izdot noteikumus par Valsts vides dienestam iesniedzamo pirmā pieprasījuma galvojuma apdrošināšanu, nevis civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, turklāt šajos noteikumos jānosaka apakšpunktos minētie nosacījumi.
Jautājums par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu risināms citos Ministru kabineta noteikumos, t.i., noteikumos, kas tiek izdoti par konkrētu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu. Tas izriet no Likuma 12.2.panta otrās daļas , kas nosaka, ka par iegūto kristāliskā pamatklintāja iežu apjomu zemes dzīļu izmantotājs informē zemes īpašnieku un samaksā viņam atlīdzību. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zemes īpašnieks tiek informēts, kā arī to, kā tiek aprēķināta un zemes īpašniekam izmaksāta atlīdzība par iegūto derīgo izrakteņu apjomu un pārejas noteikumu 27.punkta. Minēto apliecina arī anotācijā minētais skaidrojums, ka zemes īpašnieks par viņa īpašuma iekļaušanu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala sastāvā un par paredzamo īpašuma tiesību aprobežojuma saturu tiks informēts jau brīdī, kad tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi par konkrēto valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu, un viņam būs iespēja izteikt savu viedokli un sniegt priekšlikumus. [..] Konkrētā valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanas noteikumos (piemēram, Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 524 “Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” izmantošanas noteikumi”) tiek atrunātas arī speciālas prasības attiecībā uz zemes dzīļu izpēti, teritorijas izmantošanu un aizliegumiem, kas zemes dzīļu izmantotājam jāņem vērā. Valsts likumos un Ministru kabineta noteikumos un vietējā pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka nosacījumus, kur drīkst veikt derīgo izrakteņu meklēšanas, ģeoloģiskās izpētes un ieguves darbus. Izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanu, tajos, līdzīgi kā Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 524 “Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” izmantošanas noteikumi”, jāparedz, ka, lai saņemtu licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskai izpētei, jānodrošina darbu veikšanas civiltiesiskā apdrošināšana. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu atlīdzību izmaksu zemes izmantošanas laikā nodarīto zaudējumu gadījumā zemes īpašniekam.
(3) Lai nodrošinātu derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju un smagu negadījumu seku novēršanu, zemes dzīļu izmantotājs pirms licences saņemšanas kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc Valsts vides dienesta pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība. Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā zemes dzīļu izmantotājs iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu vai tā pagarinājumu;
2) finanšu nodrošinājuma apmēra aprēķināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu.
Pārejās noteikumu 27.punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decembrim izdod šā likuma 12.1 panta otrajā, piektajā un sestajā daļā, kā arī 12.2 panta otrajā un trešajā daļā minētos noteikumus.
Līdz ar to, no likuma 12.2 panta trešās daļas un pārejas noteikumu 27.punkta izriet, ka Ministru kabinets ir deleģēts izdot noteikumus par Valsts vides dienestam iesniedzamo pirmā pieprasījuma galvojuma apdrošināšanu, nevis civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, turklāt šajos noteikumos jānosaka apakšpunktos minētie nosacījumi.
Jautājums par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu risināms citos Ministru kabineta noteikumos, t.i., noteikumos, kas tiek izdoti par konkrētu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu. Tas izriet no Likuma 12.2.panta otrās daļas , kas nosaka, ka par iegūto kristāliskā pamatklintāja iežu apjomu zemes dzīļu izmantotājs informē zemes īpašnieku un samaksā viņam atlīdzību. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zemes īpašnieks tiek informēts, kā arī to, kā tiek aprēķināta un zemes īpašniekam izmaksāta atlīdzība par iegūto derīgo izrakteņu apjomu un pārejas noteikumu 27.punkta. Minēto apliecina arī anotācijā minētais skaidrojums, ka zemes īpašnieks par viņa īpašuma iekļaušanu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala sastāvā un par paredzamo īpašuma tiesību aprobežojuma saturu tiks informēts jau brīdī, kad tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi par konkrēto valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu, un viņam būs iespēja izteikt savu viedokli un sniegt priekšlikumus. [..] Konkrētā valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanas noteikumos (piemēram, Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 524 “Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” izmantošanas noteikumi”) tiek atrunātas arī speciālas prasības attiecībā uz zemes dzīļu izpēti, teritorijas izmantošanu un aizliegumiem, kas zemes dzīļu izmantotājam jāņem vērā. Valsts likumos un Ministru kabineta noteikumos un vietējā pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka nosacījumus, kur drīkst veikt derīgo izrakteņu meklēšanas, ģeoloģiskās izpētes un ieguves darbus. Izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanu, tajos, līdzīgi kā Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 524 “Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” izmantošanas noteikumi”, jāparedz, ka, lai saņemtu licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskai izpētei, jānodrošina darbu veikšanas civiltiesiskā apdrošināšana. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu atlīdzību izmaksu zemes izmantošanas laikā nodarīto zaudējumu gadījumā zemes īpašniekam.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Minētais regulējums iekļauts pamatojoties uz Likuma par zemes dzīlēm 12.2 panta trešo daļu, kas paredz, ka
(3) Lai nodrošinātu derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju un smagu negadījumu seku novēršanu, zemes dzīļu izmantotājs pirms licences saņemšanas kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc Valsts vides dienesta pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība. Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā zemes dzīļu izmantotājs iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu vai tā pagarinājumu;
2) finanšu nodrošinājuma apmēra aprēķināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu.
Pārejās noteikumu 27.punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decembrim izdod šā likuma 12.1 panta otrajā, piektajā un sestajā daļā, kā arī 12.2 panta otrajā un trešajā daļā minētos noteikumus.
Līdz ar to, no likuma 12.2 panta trešās daļas un pārejas noteikumu 27.punkta izriet, ka Ministru kabinets ir deleģēts izdot noteikumus par Valsts vides dienestam iesniedzamo pirmā pieprasījuma galvojuma apdrošināšanu, nevis civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, turklāt šajos noteikumos jānosaka apakšpunktos minētie nosacījumi.
Jautājums par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu risināms citos Ministru kabineta noteikumos, t.i., noteikumos, kas tiek izdoti par konkrētu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu. Tas izriet no Likuma 12.2.panta otrās daļas , kas nosaka, ka par iegūto kristāliskā pamatklintāja iežu apjomu zemes dzīļu izmantotājs informē zemes īpašnieku un samaksā viņam atlīdzību. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zemes īpašnieks tiek informēts, kā arī to, kā tiek aprēķināta un zemes īpašniekam izmaksāta atlīdzība par iegūto derīgo izrakteņu apjomu un pārejas noteikumu 27.punkta. Minēto apliecina arī anotācijā minētais skaidrojums, ka zemes īpašnieks par viņa īpašuma iekļaušanu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala sastāvā un par paredzamo īpašuma tiesību aprobežojuma saturu tiks informēts jau brīdī, kad tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi par konkrēto valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu, un viņam būs iespēja izteikt savu viedokli un sniegt priekšlikumus. [..] Konkrētā valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanas noteikumos (piemēram, Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 524 “Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” izmantošanas noteikumi”) tiek atrunātas arī speciālas prasības attiecībā uz zemes dzīļu izpēti, teritorijas izmantošanu un aizliegumiem, kas zemes dzīļu izmantotājam jāņem vērā. Valsts likumos un Ministru kabineta noteikumos un vietējā pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka nosacījumus, kur drīkst veikt derīgo izrakteņu meklēšanas, ģeoloģiskās izpētes un ieguves darbus. Izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanu, tajos, līdzīgi kā Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 524 “Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” izmantošanas noteikumi”, jāparedz, ka, lai saņemtu licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskai izpētei, jānodrošina darbu veikšanas civiltiesiskā apdrošināšana. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu atlīdzību izmaksu zemes izmantošanas laikā nodarīto zaudējumu gadījumā zemes īpašniekam.
(3) Lai nodrošinātu derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju un smagu negadījumu seku novēršanu, zemes dzīļu izmantotājs pirms licences saņemšanas kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc Valsts vides dienesta pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība. Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā zemes dzīļu izmantotājs iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu vai tā pagarinājumu;
2) finanšu nodrošinājuma apmēra aprēķināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu.
Pārejās noteikumu 27.punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decembrim izdod šā likuma 12.1 panta otrajā, piektajā un sestajā daļā, kā arī 12.2 panta otrajā un trešajā daļā minētos noteikumus.
Līdz ar to, no likuma 12.2 panta trešās daļas un pārejas noteikumu 27.punkta izriet, ka Ministru kabinets ir deleģēts izdot noteikumus par Valsts vides dienestam iesniedzamo pirmā pieprasījuma galvojuma apdrošināšanu, nevis civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, turklāt šajos noteikumos jānosaka apakšpunktos minētie nosacījumi.
Jautājums par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu risināms citos Ministru kabineta noteikumos, t.i., noteikumos, kas tiek izdoti par konkrētu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu. Tas izriet no Likuma 12.2.panta otrās daļas , kas nosaka, ka par iegūto kristāliskā pamatklintāja iežu apjomu zemes dzīļu izmantotājs informē zemes īpašnieku un samaksā viņam atlīdzību. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zemes īpašnieks tiek informēts, kā arī to, kā tiek aprēķināta un zemes īpašniekam izmaksāta atlīdzība par iegūto derīgo izrakteņu apjomu un pārejas noteikumu 27.punkta. Minēto apliecina arī anotācijā minētais skaidrojums, ka zemes īpašnieks par viņa īpašuma iekļaušanu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala sastāvā un par paredzamo īpašuma tiesību aprobežojuma saturu tiks informēts jau brīdī, kad tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi par konkrēto valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu, un viņam būs iespēja izteikt savu viedokli un sniegt priekšlikumus. [..] Konkrētā valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanas noteikumos (piemēram, Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 524 “Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” izmantošanas noteikumi”) tiek atrunātas arī speciālas prasības attiecībā uz zemes dzīļu izpēti, teritorijas izmantošanu un aizliegumiem, kas zemes dzīļu izmantotājam jāņem vērā. Valsts likumos un Ministru kabineta noteikumos un vietējā pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka nosacījumus, kur drīkst veikt derīgo izrakteņu meklēšanas, ģeoloģiskās izpētes un ieguves darbus. Izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanu, tajos, līdzīgi kā Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 524 “Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” izmantošanas noteikumi”, jāparedz, ka, lai saņemtu licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskai izpētei, jānodrošina darbu veikšanas civiltiesiskā apdrošināšana. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu atlīdzību izmaksu zemes izmantošanas laikā nodarīto zaudējumu gadījumā zemes īpašniekam.
Piedāvātā redakcija
-