Atzinums

1.iebildums
CSP iebilst sadaļas “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” 5. punktam, jo nav ņemta vērā energoefektivitātes datu iegūšanas nepieciešamība, tādēļ nepieciešams 5. punkta tekstu izteikt šādā redakcijā: Kolonā “Pasākumu īstenošanai veicamā darbība” izteikt šādā redakcijā: Izstrādāt metodoloģijas AE ražošanas un izmantošanas datu un energoefektivitātes pasākumu statistikas datu vākšanu, apstrādi un apkopošanu.
Ņemot vērā to, ka energofektivitātes datus pamatā vāc BVKB, kolonā “Izpildītāji” BVKB.
Kolonā termiņi: 2026. gads, lai nodrošinātu atbilstošu metodoloģiju izstrādi un iegūtu kvalitatīvus datus.  
2. iebildums
Iebilstam 62. lpp. 2. rindkopas tekstam un lūdzam tā pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:
Metodoloģiju izstrāde statistikas datu vākšanai, apstrādei un apkopošanai ir nepieciešama, lai Latvijas energobilancē precīzāk ietvertu transportā patērēto elektroenerģijas apjomu, siltumsūkņu izmantošanu, saules enerģijas tehnoloģiju izmantošanu privātās mājsaimniecībās un komersantos, kā arī lai detalizēti izstrādātu  …
Teksta otrajā daļa nepieciešams precizēt:
sektoriālā energointensite – nav saprotama to nozīme NEKP2 kontekstā
vārdus “Enerģētiskā nabadzība” izteikt kā “Mājsaimniecību enerģētiskā nabadzība”;
veikto energoefektivitātes pasākumu komersantu datos – nav saprotama to nozīme;
varētu iegūt un apkopot P&I dimensijas datus – nav saprotama to nozīme.
 

1.Kolonā “Pasākumu īstenošanai veicamā darbība”-Izstrādāt metodoloģijas AE ražošanas un izmantošanas datu un energoefektivitātes pasākumu statistikas datu vākšanu, apstrādi un apkopošanu.
kolonā termiņi  "2026""
kolonā izpildītāji "BVKB"
2. 62.lpp 2.rindkopa "Metodoloģiju izstrāde statistikas datu vākšanai, apstrādei un apkopošanai ir nepieciešama, lai Latvijas energobilancē precīzāk ietvertu transportā patērēto elektroenerģijas apjomu, siltumsūkņu izmantošanu, saules enerģijas tehnoloģiju izmantošanu privātās mājsaimniecībās un komersantos, kā arī lai detalizēti izstrādātu.."

Atbilstoši CSP priekšlikumam precizēt 61. lp. 5. uzdevumu šādā redakcijā Izstrādāt vadlīnijas AE ražošanas un izmantošanas datu un energoefektivitātes pasākumu statistikas datu vākšanu, apstrādi un apkopošanu. Pie izpildītājiem papildināt at BVKB un noteikt termiņu 2026. gadu. 
Paskaidrojumu 62. lp. izteikt šādā redakcijā:
Metodoloģiju izstrāde statistikas datu vākšanai, apstrādei un apkopošanai  ir nepieciešama, lai Latvijas energobilancē precīzāk ietvertu transportā patērēto elektroenerģijas apjomu, siltumsūkņu izmantošanu, saules enerģijas tehnoloģiju izmantošanu privātās mājsaimniecībās un komersantos, kā arī lai detalizēti izstrādātu sektorālās energointensitātes, mājsaimniecību enerģētiskās nabadzības, veikto energoefektivitātes pasākumu komersantos datos un lai varētu iegūt un apkopot P&I dimensijas datus.
 

-

Ņemot vērā ļoti augstās izmaksas ēku energoefektivitātes uzlabošanai, nepieciešams meklēt risinājumus risinājumu efektivizēšanai. Kā viens no iespējamiem risinājumiem ir rūpnieciski ražoti ēku fasāžu energoefektivitātes risinājumi. Tāpēc lūdzam izvērtēt iespēju papildināt ar pasākumu - Izveidot atbalsta programmu rūpnieciski ražotu ēku fasāžu un citu rūpnieciski ražoto konstrukciju plašākai izmantošanai energoefektivitātes uzlabošanas projektos. 

-

Lūdzam izvērtēt, vai piedāvātie nodokļu risinājumi, jo īpaši attiecībā par PVN ir iekļaujami šajā stadijā. To efekti nebūs viennozīmīgi un būtu jāveic detalizētāka ietekmes analīze, līdz ar to priekšlikums izvēlēties mazāk precīzus formulējumus. 

-

Lūdzam izvērtēt, vai šobrīd ir iekļaujams uzdevums "Noteikt pienākumu konkrētām iekārtām uzstādīt oglekļa uztveršanas iekārtas. Jāņem vērā, ka to paredzēts attiecināt uz lielām iekārtām, kas jau ir ETS sistēmā un šāds papildus pienākums varētu būt nesamērīgs. Tāpat arī nav atrisināts jautājums par oglekļa dioksīda noglabāšanu, bet tālākas izmantošanas izmaksas var būt ievērojamas. Tāpēc sākotnēji būtu nepieciešams izstrādāt konceptuālu risinājumu oglekļa dioksīda uztveršanai, noglabāšanai vai izmantošanai. 

-

Attiecībā par pasākumu - "Noteikt ikgadēju 3% AE īpatsvara pienākums dabasgāzes tirgotājiem" - ierosinām nenorādīt konkrētu % rādītāju, jo šim rādītājam būtu jābūt samērojamam ar piedāvājumu un pakāpeniski augošam, proti, sākotnēji tas varētu būt mazāks, vēlāk lielāks, bet šobrīd nav veikts precīzs izvērtējums. 

-

Sadaļā pie aprites ekonomikas papildināt - Izstrādāt vietējas izcelsmes Ilgtspējīgu produktu attīstības un aprites 
atbalsta programmu komersantiem, jaunu ilgtspējīgu, bioloģiski noārdāmu un oglekļietilpīgu produktu izstrāde no Latvijai raksturīgiem resursiem – biomasa, organiskas izcelsmes minerālprodukti ar garākiem CO2 dzīves cikliem.

-

Plāna projektā vairākās vietās norādīts "uzdevums Izstrādāt rīcības plānu ūdeņraža infrastruktūras izveidei un tirgus nosacījumiem", Uzskatām, ka šīs uzdevums būtu pārformulējams  - "Izstrādāt izstrādāt Ūdeņraža ceļakarti un stratēģiju, kā arī atbalsta programmu  zaļā ūdeņraža un no tā iegūtu savienojumu ražošanai eksportam un vietējam patēriņam, kā arī ūdeņraža infrastruktūras izveidei". Vienlaikus pasākums "Noteikt pienākumu nepastāvīgās  elektroenerģijas ražošanas stacijām ar kopējo jaudu > 50MW obligāti nodrošināt akumulācijas vai balansēšanas risinājumus, tai skaitā, ūdeņraža ražošanas iekārtas,"  mūsuprāt, nav pietiekami izvērtēts, lai šādu varētu jau iekļaut plāna projektā, tāpēc aicinām vārdu "Noteikt" aizstāt ar "izvērtēt". Lūdzam arī izvērtēt satiksmes infrastruktūras rādītājus, proti 2 ūdeņraža uzpildes stacijas var būt nepietiekami. Pievienojam arī Ūdeņraža alianses iesniegtu informāciju, kuru iespējams izmantot NEKP precizēšanai: 
"Latvijai ir lieliski priekšnosacījumi lai enerģētikas sektors kļūtu pilnībā klimatneitrāls. Vēsturiski jau puse no valsts elektroenerģijas ģenerācijas jaudām jau ir “zaļa” pateicoties Daugavas hidroelektrostaciju kaskādei. Esošais jūras teritoriālais plānojums ļauj attīstīt atkrastes vēja parkus ar jaudu ap 4.5 GW. Pēc vēja nozares aplēsēm Latvijas atkrastes zonā būtu iespējams uzstādīt 14.5 līdz 15.5 GW atkrastes vēja parku jaudas. Pieslēgumam pārvades tīklam ir pieteiktas arī ievērojamas AER ģenerācijas jaudas sauszemē. Š.g. jūlijā tie bija ap 7 GW vēja un saules parku. Jā visi vai daļa šo projektu tiktu realizēti, to ģenerētā elektroenerģija daudzkārt pārsniegtu Latvijas patēriņa nepieciešamības (ap 7 TWh/gadā), ļautu sekmīgi aizstāt esošo importu un būtiski samazināt fosilās elektroenerģijas īpatsvaru vai pat to pilnībā aizstāt.
Atjaunīgo energoresursu enerģijas ģenerācijai ir nepastāvīga daba, tās nereti ir vai nu par daudz vai nepietiekami. Šo izaicinājumu veiksmīgi risina modernās Power-to-X (PtX) tehnoloģijas, kuru amatā ir ūdeņraža elektrolīze ar kuras palīdzību tiek saražots t.s. “zaļai” jeb klimatneitrāls ūdeņradis un ir iespējama arī tālāka sintēzes degvielu ražošana, tādu kā zaļais amonjaks, e-metanols, sintētiskā dabasgāze, ilgtspējīgā aviācijas degviela u.c.. Šos enerģijas nesējus var uzkrāt, uzglabāt un izmantot gan elektroenerģijas / siltuma ģenerācijai, gan kā zaļās transporta degvielas, ķīmiskās rūpniecības izejvielas. Tas nodrošina tā saukto laikā novirzītā vērtības (time shift value) efektu atjaunīgajai enerģijai.
Ūdeņradis un e-degvielas var kļūt par vērtīgu eksporta preci Latvijai ar labiem realizācijas tirgiem Eiropā un var palīdzēt realizēt ES mērķus kuri ir izteikti Green Deal, Fit-for-55 un jo īpaši RePower EU, kur viens no mērķiem ir 10 milj. tonnu klimatneitrālā ūdeņraža vietējās ražošanas jaudu sasniegšana Eiropā 2030.gadā.
Ūdeņraža un e-degvielu ražošanas attīstība palīdzētu pilnvērtīgāk attīstīt AER (saules un vēja enerģija) jaudas kuru attīstība bez lielas jaudas patēriņa ko nodrošina PtX tehnoloģijas ir apdraudēta dēļ t.s. cenu kanibalizācijas, kura ātri padara AER attīstību ekonomiski nepamatotu. Tā radītu iespēju Latvijai īsos termiņos sasniegt un pārsniegt klimata mērķus, samazināt SEG emisijas citos, (bez enerģētikas) tautsaimniecības sektoros un uzlabot ekonomikas konkurētspēju reģionā, piesaistot investīcijas ražošanas sektoros kuriem ir būtiski klimatneitrāli primārās enerģijas un transporta risinājumi un kur progresējoša pieprasījuma rašanos veicina tādas ES iniciatīvas kā FuelEU Maritme, ReFuelEU, AFIR.
Latvijas ostas spētu veiksmīgi iekļauties šo plānu realizācijā transformējoties par Zaļās enerģijas centriem caur kuriem būtu realizējams kā ūdeņraža un sintētisko degvielu eksports, tā arī to ražošanas attīstība ostu industriālajos klasteros, kā arī citu ar šo nozari saistīto industriju attīstība ostu servisa areālos.
Lai iespēkotu šo attīstības perspektīvu Latvijā būtu nepieciešams optimālos termiņos izstrādāt Ūdeņraža ceļakarti un stratēģiju. Tā kalpotu kā labvēlīgs signāls gan iekšējo, gan ārvalstu investīciju piesaistei PtX projektu attīstībai.
Starp prioritārajiem soļiem būtu uzskaitāmi:
Priekšizpētes veikšana tehno-ekonomisko un socio-ekonomisko pamatojuma definēšanai ceļakartes scenārijiem.
Nacionālās sintētisko degvielu industrijas atbalsta attīstības programma.
Investīciju prioritārā piesaiste transporta infrastruktūras attīstībai ūdeņradim un tā derivatīviem no decentralizētās ģenerācijas (tuvu AERiem) lokācijā uz uzkrāšanas, patēriņa un eksporta centriem.
Ūdeņraža pilotprojektu un t.s ūdeņraža ieleju (ekosistēmu) attīstības veicināšana stimulējot vietējā noieta veidošanu ar piemēram inovatīvā / zaļā iepirkuma mehānismiem, kā arī ES Modernizācijas fonda, ANM fonda, u.c. sniegtās iespējas.
Inovatīvo tehnoloģiju un risinājumu ieviešanas stimulēšana kura ir iespējama ar ES atbalsta fondiem (Horizon Europe, Innovation Fund), piemēram kompensējot daļu izdevumu kas saistīti ar fondu pieteikuma sagatavošanu.
Biogēnās izcelsmes (t.s. “tumši zaļā” jeb klimatnegatīvā) ūdeņraža ražošanas atbalsta pasākumu attīstība kas stimulētu Latvijas plaši pieejamās biomasas valorizāciju augstākas pievienotas vērtības produktos, sinerģiski papildinot biogāzes attīstības iespējas un radot pamatu t.s. “balto biotehnoloģiju” attīstībai nākotnē.
Sadarbības veicināšana un atbalsts valstiskā līmenī ar zaļās enerģijas nesēju perspektīvajiem importa centriem (Vācija, Beniluksa valstis).
Atbalsts virzībai uz IPCEI (Important Projects of Common European Interest) projektiem, EU Hydrogen Bank tendera projektiem un EGHAC (Euroean Green Hydrogen Accleration Center) atbalstītiem projektiem.
Latvijas transporta attīstības pamatnostādņu pārskatīšana iekļaujot ambiciozākus dekarbonizācijas mērķus ar plašāku ūdeņraža un e-degvielu atbalsta mērķiem līdz ar bateriju tehnoloģijām."

-

Lūgums ziņojuma sadaļas "3.6. Pētniecība, inovācija un konkurētspēja" apakšsadaļā "II Sasniedzamie mērķi", mērķi "Kopējie ieguldījumi P&I (% no IKP)" pārsaukt par "Ieguldījumi P&I (% no IKP)" un kā 2030. gada sasniedzamo vērtību norādīt >2.

-

Lūgums ziņojuma sadaļas "3.6. Pētniecība, inovācija un konkurētspēja" apakšsadaļā "II Sasniedzamie mērķi", mērķim "Eiropas Inovāciju pārskats (pozīcija pārskatā)" noņemt treknrakstu.

-

Lūgums ziņojuma sadaļas "3.6. Pētniecība, inovācija un konkurētspēja" apakšsadaļā "II Sasniedzamie mērķi", mērķi "globālās konkurētspējas indekss (vieta pasaulē)" pārsaukt par rādītāju "Globālais inovāciju indekss (vieta pasaulē)" un kā mērķa vērtību 2030. gadam norādīt "30".

Informējam, ka Globālo konkurētspējas indeksu pārtrauca publicēt 2020. gadā.

-

Lūgums ziņojuma sadaļā "2.1.5. DIMENSIJA V: PĒTNIECĪBAS, INOVĀCIJU UN KONKURĒTSPĒJAS MĒRĶI" tabulas rādītāju "Privātā sektora ieguldījumi P&I (% no kopējiem ieguldījumiem P&A)"  pārsaukt par "Privātā sektora ieguldījumi P&I (% no ieguldījumiem P&I)" un kā 2021. gada faktisko vērtību norādīt 33.

-

Lūgums ziņojuma sadaļas "2.1.5. DIMENSIJA V: PĒTNIECĪBAS, INOVĀCIJU UN KONKURĒTSPĒJAS MĒRĶI" tabulas rādītāju "Kopējie ieguldījumi P&I (% no IKP)" pārsaukt par "Ieguldījumi P&I (% no IKP)" un kā 2021. gada faktisko vērtību norādīt 0,74.

-

Lūgums labot sadaļas "2.1.5. DIMENSIJA V: PĒTNIECĪBAS, INOVĀCIJU UN KONKURĒTSPĒJAS MĒRĶI" tabulas rādītāja "Eiropas Inovāciju pārskats (pozīcija pārskatā)" 2021. gada faktisko vērtību uz "25".

-

Lūgums sadaļas "2.1.5. DIMENSIJA V: PĒTNIECĪBAS, INOVĀCIJU UN KONKURĒTSPĒJAS MĒRĶI" tabulās rādītāju "globālās konkurētspējas indekss (vieta pasaulē)" pārsaukt par rādītāju "Globālais inovāciju indekss (vieta pasaulē)", attiecīgi saglabājot 2021. gada faktisko "38" un kā mērķa vērtību 2030. gadam norādīt "30".

Informējam, ka Globālo konkurētspējas indeksu pārtrauca publicēt 2020. gadā.

-

Lūgums informatīvā ziņojuma sadaļas "4. Aktualizētajā Plānā iekļaujamie 2030. gada mērķi" 1. tabulas rādītājā "Ieguldījumi P&I (% no IKP)":
1) kā 2021. gada faktisko vērtību norādīt 0,74;
2) kā 2030. gada aktualizētā plāna mērķi norādīt >2.

-

Papildināt protokollēmumu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

Klimata un enerģētikas ministrijai pirms plāna iesniegšanas Eiropas komisijā prezentēt plāna projektu sociālajiem partneriem un uzņēmēju organizācijām, kā arī noteiktu tālākās sadarbības formātus. 

Papildināt protokollēmumu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām veikt Nacionālā enerģētikas un klimata plāna bāzes scenārija (scenārijs ar esošiem pasākumiem) un mērķa scenārija (scenārijs, kas sasniedz noteiktos mērķus), nepieciešamos papildus pasākumus mērķa scenārija ieviešanai un novērtēt papildus pasākumu izmaksas un sociāli ekonomiskās ietekmes.