Atzinums

Datu valsts inspekcija ir iepazinusies ar VM sagatavoto informatīvo ziņojumu. Izprotot informatīvajā ziņojumā izklāstītās problēmas aktualitāti un nozīmi, lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar norādi, ka pirms tajā paredzēto ziņošanas, uzskaites vai citu personas datu apstrādes risinājumu ieviešanas ir jāizvērtē to nepieciešamība un samērīgums, jānodrošina atbilstošs tiesiskais pamats un jāievēro visas piemērojamās personas datu aizsardzības prasības, tostarp, jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību. 
Priekšlikums ir pamatots ar  iespējamiem personas datu aizsardzības riskiem un apstrādes nosacījumiem, saistībā ar  ziņojumā iekļautajiem pasākumiem un iniciatīvām: 
1) informatīvais ziņojums paredz veidot vienotu un standartizētu ziņošanas sistēmu, kurā tiks fiksēts cietušais, iesaistītās personas, sekas cietušajam un pierādījumi. Vēršam uzmanību, ka informācija par seksuālu vardarbību, cietušā gūtajām traumām (sekām) un uzbrucēja (pacienta) psihiskās veselības stāvokli vai diagnozēm ir klasificējama kā īpašu kategoriju personas dati Datu regulas 9. panta 1. punkta izpratnē. Šādu datu apstrāde ir aizliegta, ja nepastāv kāds no Datu regulas 9. panta 2. punkta izņēmumiem. Lai ārstniecības iestādes kā pārziņi drīkstētu apstrādāt šādus datus ziņošanas sistēmas ietvaros, ir nepieciešams skaidrs tiesiskais pamats (piemēram, Regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz darbiniekiem vai g) apakšpunkts – būtiskas sabiedrības intereses). Tomēr, lai šos pamatus piemērotu, nacionālajos tiesību aktos ir jābūt noteiktām ārstniecības iestāžu tiesībām apstrādāt šāda veida datus, vienlaikus paredzot specifiskas garantijas datu subjektu tiesību aizsardzībai;
2) viens no ziņošanas sistēmas elementiem ir konfidencialitāte un datu aizsardzība. Norādām, ka ievērojot Datu regulas 5. panta minimizēšanas, integritātes un konfidencialitātes, kā arī glabāšanas ierobežojuma principus piekļuvei šādai informācijai ir jābūt tikai speciāli pilnvarotām personām un tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams to tiešo darba pienākumu veikšanai. Tāpat šo datu glabāšanas termiņam ir jābūt samērīgam ar apstrādes nolūku, paredzot datu dzēšanu pēc minētā nolūka sasniegšanas;
3) no informatīvā ziņojuma sniegtās informācijas un 1. tabulas satura izriet, ka tiek plānots veidot incidentu uzskaites sistēmu, kas ietver "vardarbīgo personu reģistru un tā izmantošanu vardarbības gadījumu profilaksē". Lai gan no ziņojuma izriet, ka centralizēta reģistra izveide šobrīd ir atlikta finansējuma trūkuma dēļ, tomēr vēršam uzmanību, ka jebkādai sistemātiskai informācijas uzkrāšanai par personu veiktajiem tiesību pārkāpumiem vai sodāmības datiem ir jāatbilst Datu regulas 10. panta regulējumam. Šādu datu apstrādi drīkst veikt tikai oficiālu iestāžu uzraudzībā vai tad, ja to skaidri atļauj nacionālie tiesību akti. Bez nepārprotama likuma pilnvarojuma atsevišķu iestāžu veidoti "vardarbīgo personu" saraksti ir prettiesiski un rada būtisku stigmatizācijas risku gan ārstniecības personām, gan pacientiem. Ja nākotnē tiek plānota šādas sistēmas izveide, aicinām tajā uzkrāt tikai pilnībā anonimizētus statistikas datus tendenču analīzei, nevis personas datus;
4) ņemot vērā, ka viens no informatīvā ziņojuma plānotajiem pasākumiem paredz praktisku vadlīniju izstrādi par ziņošanu un rīcību ārējas un iekšējas vardarbības gadījumā, aicinām šajās vadlīnijās integrēt atsevišķu sadaļu par personas datu aizsardzības aspektiem, kā arī lūdzam veikt Datu regulas 35. pantā paredzēto Novērtējumu par ietekmi uz personas datu aizsardzību (NIDA), izvērtējot kā piedāvātie rīcības mehānismi ietekmēs personas datu aizsardzību.


 

-