Projekta ID
25-TA-1093Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija"
Atzinums iesniegts
31.03.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
11.2 Lai reģistrētos, šo noteikumu 11.1 punktā minētais nodokļa maksātājs iesniedz dienestā iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:
Iebildums
Biedrības “LATVIJAS APRITES SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”, turpmāk – LASUA, biedri (ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas, turpmāk – RAS, apsaimniekotāji) ir iepazinušies ar precizēto tiesību akta projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” (Projekta ID Nr. 25-TA-1093), turpmāk – Projekts, un sniedz šādu atzinumu/viedokli par Projektu.
[1] Ar Projektu citastarp ir paredzēts grozīt Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”, turpmāk – Noteikumi, 11.2 punktu, kas nosaka nodokļa maksātājam, kas pats veic pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, turpmāk – Saules paneļi, atkritumu apsaimniekošanu, iesniedzamos dokumentus, lai tas tiktu reģistrēts Valsts vides dienesta reģistrā.
LASUA ieskatā Noteikumu 11.2 punkts ir papildināms ar 11.22.8. apakšpunktu, paredzot, ka nodokļa maksātājam, kas pats veic pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, ir jāiesniedz finanšu nodrošinājuma dokuments atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli un finanšu nodrošinājuma piemērošanu.
Finanšu nodrošinājuma institūtam ir būtiska nozīme atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo tas kalpo kā instruments gan vides aizsardzības, gan valsts fiskālo interešu garantēšanai. Šis institūts jau šobrīd ir nostiprināts Dabas resursu nodokļa likumā un Ministru kabineta 2009. gada 19. maija noteikumos Nr. 450 “Kārtība, kādā piemēro finanšu nodrošinājumu, slēdz un izbeidz tekstilizstrādājumu, nolietotu transportlīdzekļu, iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu”.
Vienlaikus Noteikumi paredz iespēju nodokļa maksātājiem pašiem organizēt Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas, tomēr šādiem nodokļu maksātājiem nav paredzēts pienākums nodrošināt/iesniegt finanšu nodrošinājuma esamību, lai gan RAS šāda prasība ir obligāta.
Gan RAS, gan nodokļa maksātāji, kuri izvēlas individuāli organizēt Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, pēc būtības veic identisku funkciju – nodrošina videi kaitīgu preču atkritumu savākšanu, pārstrādi un reģenerāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Neraugoties uz šo funkcionālo identitāti, normatīvais regulējums paredz atšķirīgus pienākumus attiecībā uz finanšu risku nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka tirgū tiek radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo vienai subjektu grupai ir jāuzņemas papildu finansiālās garantijas, kamēr citai – nē, lai gan abu darbības pēc būtības ir vienādas. Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana ir būtiska efektīvas un ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībai. Ja daļai tirgus dalībnieku netiek piemērotas līdzvērtīgas prasības, pastāv risks, ka veidosies nepamatotas konkurences priekšrocības, kas var deformēt tirgu un mazināt motivāciju ievērot vides aizsardzības standartus. Līdz ar to finanšu nodrošinājuma prasību neattiecināšana uz visiem attiecīgajiem subjektiem nav uzskatāma par sistēmiski pamatotu risinājumu.
Finanšu nodrošinājuma institūta būtība ir cieši saistīta ar risku pārvaldību. Tas kalpo kā garantija, ka gadījumā, ja atkritumu apsaimniekošanas pienākumi netiek izpildīti vai tiek izpildīti nepilnīgi, valsts rīcībā būs mehānisms, ar kura palīdzību segt radušos zaudējumus vai piedzīt nesamaksāto nodokli. Saules paneļu atkritumu apsaimniekošana ir īpaši nozīmīga šajā kontekstā, jo šie atkritumi satur dažādas materiālu frakcijas, tostarp stiklu, metālus un noteiktos gadījumos arī potenciāli bīstamas vielas. Nepienācīga vai normatīviem aktiem neatbilstoša šo atkritumu apsaimniekošana var radīt ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz vidi, kā arī radīt būtisku risku attiecībā uz finansiālu slogu valstij.
Ja finanšu nodrošinājuma pienākums netiek attiecināts uz nodokļa maksātājiem, kuri paši organizē Saules paneļu apsaimniekošanu, pastāv reāls risks, ka gadījumos, kad šie subjekti nepilda savus pienākumus vai pārtrauc darbību, valsts nespēs efektīvi piedzīt radušos zaudējumus. Šādā situācijā izmaksas var tikt pārliktas uz sabiedrību kopumā vai citiem tirgus dalībniekiem, kas savukārt ir pretrunā ar principu “piesārņotājs maksā”. Turklāt šāda regulējuma nepilnība rada arī konkurences izkropļojumus, jo subjekti, kuriem nav jānodrošina finanšu garantijas, iegūst nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar tiem, kuri darbojas RAS.
Arī no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2012/19/ES (2012. gada 4. jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem pēc būtības izriet, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīvi mehānismi, kas garantē atkritumu apsaimniekošanas finansēšanu, tostarp gadījumos, kad ražotājs vai apsaimniekotājs vairs nepastāv. LASUA ieskatā finanšu nodrošinājums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem šīs prasības izpildei.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka pastāv objektīva nepieciešamība Noteikumos paredzēt, ka arī nodokļa maksātājiem, kuri paši organizē Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, ir pienākums iesniegt dokumentu, kas apliecina, ka nodokļu maksātājam ir spēkā esošs finanšu nodrošinājums. Tādējādi tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem tirgus dalībniekiem, tiktu mazināti fiskālie un vides riski, kā arī tiktu stiprināta kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ilgtspēja.
Ievērojot iepriekš minēto, LASUA ierosina ar Projektu grozīt Notiekumu 11.2 punktu, papildinot to ar 11.22.8. apakšpunktu, kas noteiktu, ka nodokļa maksātājam, kas pats veic pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, ir pienākums iesniegt Valsts vides dienestā finanšu nodrošinājuma dokumentu.
[1] Ar Projektu citastarp ir paredzēts grozīt Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”, turpmāk – Noteikumi, 11.2 punktu, kas nosaka nodokļa maksātājam, kas pats veic pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, turpmāk – Saules paneļi, atkritumu apsaimniekošanu, iesniedzamos dokumentus, lai tas tiktu reģistrēts Valsts vides dienesta reģistrā.
LASUA ieskatā Noteikumu 11.2 punkts ir papildināms ar 11.22.8. apakšpunktu, paredzot, ka nodokļa maksātājam, kas pats veic pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, ir jāiesniedz finanšu nodrošinājuma dokuments atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli un finanšu nodrošinājuma piemērošanu.
Finanšu nodrošinājuma institūtam ir būtiska nozīme atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo tas kalpo kā instruments gan vides aizsardzības, gan valsts fiskālo interešu garantēšanai. Šis institūts jau šobrīd ir nostiprināts Dabas resursu nodokļa likumā un Ministru kabineta 2009. gada 19. maija noteikumos Nr. 450 “Kārtība, kādā piemēro finanšu nodrošinājumu, slēdz un izbeidz tekstilizstrādājumu, nolietotu transportlīdzekļu, iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu”.
Vienlaikus Noteikumi paredz iespēju nodokļa maksātājiem pašiem organizēt Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas, tomēr šādiem nodokļu maksātājiem nav paredzēts pienākums nodrošināt/iesniegt finanšu nodrošinājuma esamību, lai gan RAS šāda prasība ir obligāta.
Gan RAS, gan nodokļa maksātāji, kuri izvēlas individuāli organizēt Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, pēc būtības veic identisku funkciju – nodrošina videi kaitīgu preču atkritumu savākšanu, pārstrādi un reģenerāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Neraugoties uz šo funkcionālo identitāti, normatīvais regulējums paredz atšķirīgus pienākumus attiecībā uz finanšu risku nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka tirgū tiek radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo vienai subjektu grupai ir jāuzņemas papildu finansiālās garantijas, kamēr citai – nē, lai gan abu darbības pēc būtības ir vienādas. Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana ir būtiska efektīvas un ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībai. Ja daļai tirgus dalībnieku netiek piemērotas līdzvērtīgas prasības, pastāv risks, ka veidosies nepamatotas konkurences priekšrocības, kas var deformēt tirgu un mazināt motivāciju ievērot vides aizsardzības standartus. Līdz ar to finanšu nodrošinājuma prasību neattiecināšana uz visiem attiecīgajiem subjektiem nav uzskatāma par sistēmiski pamatotu risinājumu.
Finanšu nodrošinājuma institūta būtība ir cieši saistīta ar risku pārvaldību. Tas kalpo kā garantija, ka gadījumā, ja atkritumu apsaimniekošanas pienākumi netiek izpildīti vai tiek izpildīti nepilnīgi, valsts rīcībā būs mehānisms, ar kura palīdzību segt radušos zaudējumus vai piedzīt nesamaksāto nodokli. Saules paneļu atkritumu apsaimniekošana ir īpaši nozīmīga šajā kontekstā, jo šie atkritumi satur dažādas materiālu frakcijas, tostarp stiklu, metālus un noteiktos gadījumos arī potenciāli bīstamas vielas. Nepienācīga vai normatīviem aktiem neatbilstoša šo atkritumu apsaimniekošana var radīt ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz vidi, kā arī radīt būtisku risku attiecībā uz finansiālu slogu valstij.
Ja finanšu nodrošinājuma pienākums netiek attiecināts uz nodokļa maksātājiem, kuri paši organizē Saules paneļu apsaimniekošanu, pastāv reāls risks, ka gadījumos, kad šie subjekti nepilda savus pienākumus vai pārtrauc darbību, valsts nespēs efektīvi piedzīt radušos zaudējumus. Šādā situācijā izmaksas var tikt pārliktas uz sabiedrību kopumā vai citiem tirgus dalībniekiem, kas savukārt ir pretrunā ar principu “piesārņotājs maksā”. Turklāt šāda regulējuma nepilnība rada arī konkurences izkropļojumus, jo subjekti, kuriem nav jānodrošina finanšu garantijas, iegūst nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar tiem, kuri darbojas RAS.
Arī no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2012/19/ES (2012. gada 4. jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem pēc būtības izriet, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīvi mehānismi, kas garantē atkritumu apsaimniekošanas finansēšanu, tostarp gadījumos, kad ražotājs vai apsaimniekotājs vairs nepastāv. LASUA ieskatā finanšu nodrošinājums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem šīs prasības izpildei.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka pastāv objektīva nepieciešamība Noteikumos paredzēt, ka arī nodokļa maksātājiem, kuri paši organizē Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, ir pienākums iesniegt dokumentu, kas apliecina, ka nodokļu maksātājam ir spēkā esošs finanšu nodrošinājums. Tādējādi tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem tirgus dalībniekiem, tiktu mazināti fiskālie un vides riski, kā arī tiktu stiprināta kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ilgtspēja.
Ievērojot iepriekš minēto, LASUA ierosina ar Projektu grozīt Notiekumu 11.2 punktu, papildinot to ar 11.22.8. apakšpunktu, kas noteiktu, ka nodokļa maksātājam, kas pats veic pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, ir pienākums iesniegt Valsts vides dienestā finanšu nodrošinājuma dokumentu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai pārstrādes un reģenerācijas apjomi
Iebildums
[2] Projekta izziņā ir norādīts, ka LASUA lūgums Klimata un enerģētikas ministrijai vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu pārskatīt Regulā 2023/1542 norādītos pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājus, nav ņemts vērā. LASUA izprot, ka Regulas 2023/1542 pašreizējā redakcija neparedz dalībvalstīm rīcības brīvību attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājiem, bet LASUA atkārtoti vēlas norādīt uz šī problēmjautājuma būtiskumu, kuru ir nepieciešams risināt, pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvijas Republika nespēs sasniegt Regulā 2023/1542 norādītos mērķus no RAS neatkarīgu iemeslu dēļ.
Ievērojot iepriekš minēto, LASUA lūdz Klimata un enerģētikas ministriju mēģināt rast iespēju vērsties Eiropas Komisijā vai kādā citā veidā nodrošināt to, lai Regulā 2023/1542 norādītie pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītāji tiktu pārskatīti (samazināti).
Ievērojot iepriekš minēto, LASUA lūdz Klimata un enerģētikas ministriju mēģināt rast iespēju vērsties Eiropas Komisijā vai kādā citā veidā nodrošināt to, lai Regulā 2023/1542 norādītie pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītāji tiktu pārskatīti (samazināti).
Piedāvātā redakcija
-