Atzinums

Vēršam uzmanību, ka informatīvā ziņojuma sadaļā “5.1. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība un priekšlikumi pārvaldības modeļa pilnveidei” jautājums par kapitālsabiedrību pārvaldības centralizācijas aspektiem ir analizējams daudz diferencētāk. Proti, prioritāri būtu jāvērtē to kapitālsabiedrību pārvaldības pilnveides iespējas, kuras ilgstoši nestrādā ar peļņu, neizpilda stratēģiskos mērķus un ilgstoši vai vairākkārt nesasniedz tām noteiktos būtiskos rādītājus noteiktajā periodā. Īpaši svarīgi, lai projekta virzītāja piedāvātā reforma un tajā paredzētas pārmaiņas nepazeminātu to kapitālsabiedrību efektivitāti, kvalitāti un darbības rezultātus, kuras jau šobrīd darbojas ar peļņu, izpilda tām noteiktos stratēģiskos uzdevumus un sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā un publiskās vērtības radīšanā. Uzskatām, ka esošā kapitālsabiedrību pārvaldības sistēma Latvijā nav uzskatāma par decentralizētu – tā jau ir daļēji centralizēta, ievērojot, ka kapitālsabiedrību pārvaldības ietvaru jau šobrīd koordinējoši pārrauga Valsts kanceleja - centrālā valsts pārvaldes iestāde, kas ir tieši pakļauta Ministru prezidentam. Līdz ar to pirms jebkādu pārvaldības reformu tālākas virzības informatīvajā ziņojumā nepieciešams skaidri izvērtēt centralizācijas pievienoto vērtību, riskus un ietekmi uz atšķirīgo kapitālsabiedrību darbības veidiem un to rezultātiem. 

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma sadaļā “4. Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību sākotnējo publisko piedāvājumu” ietverto informāciju par AS Latvenergo” beigu daļā, aiz vārdiem “[…] Tādējādi, tālākai uzņēmuma attīstībai būs nepieciešams pielietot jaunu piemērotu kapitāla piesaistes modeli. […]” ietvert šādu informāciju: “Piemēram, 2025.gada 23.maijā AS "Latvenergo” kārtējā akcionāru sapulce pieņēma lēmumu par parāda vērtspapīru (obligāciju) emisiju programmas veidā publiskā piedāvājumā. […]”.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma sadaļas “5.1. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība un priekšlikumi pārvaldības modeļa pilnveidei” Tabulā Nr.2 “Pārskats par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību brīvajiem līdzekļiem” ietverto informāciju, norādot, par kādu periodu ir norādīti dati par kapitālsabiedrību brīvajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu konsekventu pieeju informācijas atspoguļošanā par katru kapitālsabiedrību. Pašlaik nav iespējams apstiprināt datu pareizību, nezinot, par kādu periodu dati tiek norādīti šajā tabulā. Piemēram, dati par Latvenergo un Altum atšķiras no kapitālsabiedrību revidēto un apstiprināto 2024.gada pārskatu datiem.
Vēršam uzmanību, ka kapitālsabiedrību gada pārskatos naudas pozīciju uzskaite var atšķirties – tā var tikt uzrādīta gan kā “Nauda bankā”, gan kā “Nauda un tās ekvivalenti”, un papildus var ietvert arī termiņnoguldījumus. Ņemot vērā minēto, salīdzinošai analīzei un vienotas informācijas atspoguļošanai tabulā Nr.2 ir būtiski piemērot vienotu pieeju, skaidri definējot, kāda pozīcija no kapitālsabiedrības gada pārskata tiks izmantota kā salīdzināmais rādītājs visām kapitālsabiedrībām.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā “5.1. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība un priekšlikumi pārvaldības modeļa pilnveidei” (31.lpp.) ietverts uzskaitījums ar, Finanšu ministrijas ieskatā, dažādām šobrīd novērojamām kapitālsabiedrību pārvaldības decentralizētā modeļa nepilnībām, tostarp, pirmajā punktā minēta nepilnība “1) Nepietiekama valsts kapitāla resursu pārvaldība no stratēģiskā un finanšu vadības aspekta, kā rezultātā tiek kavēta valsts stratēģisko mērķu īstenošana un arī tiek uzlikts slogs valsts budžetam. Savukārt, uzņēmumos nereti  pietrūkst resursu nepieciešamo investīciju veikšanai (piemēram, gaisa satiksmes nozarē). Kopumā iztrūkst stratēģisks valsts līmeņa skatījums, kā arī valsts resursu pārvaldība un finanšu resursu vadība starp nozarēm un kapitālsabiedrībām, investīciju lēmumus pieņemot Ministru Kabineta līmenī”.
Iebilstam un norādām, ka informatīvo ziņojumu nepieciešams papildināt ar argumentētiem piemēriem, tai skaitā, – kuriem uzņēmumiem trūkst finansējums, kuri uzņēmumi rada slogu valsts budžetam, kuri uzņēmumi neizpilda stratēģiskos mērķus. Vienlaikus informatīvo ziņojumu nepieciešams papildināt ar piemēriem, kuros uzņēmumos trūkst profesionāla pieeja un novērojama nepietiekama valsts kapitāla resursu pārvaldība – kas to neizpilda un attiecībā uz kurām kapitālsabiedrībām!
Tāpat nepilnību uzskaitījuma trešajā punktā Finanšu ministrija norāda nepilnību “3) Nepietiekama uzņēmumu pelnītspēja , daudzas kapitālsabiedrības strādā ar zaudējumiem”. Informatīvajā ziņojumā nepieciešams iekļaut piemērus vai pilnīgu uzskaitījumu tām kapitālsabiedrībām, kas strādā ar zaudējumiem.

-

Norādām, ka nepieciešams sniegt pamatojumu apgalvojumam, kas ietverts informatīvā ziņojuma sadaļā “5.1. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība un priekšlikumi pārvaldības modeļa pilnveidei” (32.lpp.) un secina, ka “[…] Ņemot vērā, ka komerciālas valsts kapitālsabiedrības  darbojas konkurences apstākļos un tām nav specifisku valsts noteiktu nefinanšu mērķu vai arī tie ir nenozīmīgi pret kapitālsabiedrības kopējo darbības apjomu, centralizācijas rezultātā, nodrošinot profesionālu un efektīvu pārvaldību, varētu panākt, ka šo kapitālsabiedrību vērtība un valsts budžeta iemaksājamās dividendes no peļņas tiek mērķtiecīgi kāpinātas.” Proti, kas tieši, Finanšu ministrijas vērtējumā, apliecina, ka centralizēta pārvaldība sniegtu pozitīvu ietekmi uz kapitālsabiedrību vērtību un dividenžu apjomu?
Ievērojot iepriekš minēto, informatīvais ziņojums papildināms ar atsaucēm uz attiecīgiem datiem, pētījumiem, izvērtējumiem vai piemēriem, kas pamato šādu secinājumu. Vēršam uzmanību, ka jebkura plānota reforma var būt sekmīga, ja ir veikta vispusīga izvērtēšana, tostarp izvērtēti riski, kādu pozitīvu rezultātu katras kapitālsabiedrības darbībā reformas rezultātā vēlamies panākt, kādi ieguvumi utml. Ņemot vērā minēto, iebilstam par centralizēta modeļa ieviešanu, jo tas nav pamatots, vispusīgi izvērtēts un uz konkrētiem datiem balstīts.

-

Nepieciešams papildināt informatīvā ziņojuma sadaļā “5.3. Akciju atsavināšanas ierobežojumi” ietverto informāciju, precizējot, ka Enerģētikas likuma 20.¹ panta ceturtajā daļā ierobežojums ietverts arī par AS “Augstsprieguma tīkls” akciju un tai piederošo elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras objektu atsavināšanu vai izmantošanu kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai.
 

-

Informatīvā ziņojuma sadaļās “5.1. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība un priekšlikumi pārvaldības modeļa pilnveidei”, “5.2. Valsts komerciālo kapitālsabiedrību mazākuma daļas atsavināšana” un “5.3. Akciju atsavināšanas ierobežojumi” aktualizēts jautājums par Valsts kancelejas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kas paredz pilnveidojumus regulējumā par valsts līdzdalības pārvērtēšanu arī attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kam noteikts daļu atsavināšanas aizliegums.
Ekonomikas ministrija iebilst un kategoriski neatbalsta tādu valsts kapitālsabiedrību kapitāldaļu atsavināšanu, kurām ir spēkā normatīvajos aktos noteikts daļu atsavināšanas aizliegums, tostarp arī mazākuma daļas (piemēram, ne mazāk kā 10%) atsavināšanu publiskā piedāvājumā. Šāda pieeja, pat paredzot formālu valsts vairākuma saglabāšanu (piemēram, 75% + 1 akcija), nav atbalstāma, jo tā var būtiski vājināt valsts efektīvu kontroli pār stratēģiski nozīmīgām kapitālsabiedrībām un neatbilst sabiedrības interesēm ilgtermiņā.
Attiecībā uz AS “Latvenergo” nepieciešams ņemt vērā, ka:
(1) AS “Latvenergo” ir viens no galvenajiem valsts enerģētikas drošības balstiem, kas pārvalda būtisku enerģētikas infrastruktūru un nodrošina elektroenerģijas ražošanu, sadali un piegādi. Valsts pilnīga kontrole pār šo uzņēmumu ir būtisks priekšnoteikums krīžu vadībā, enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un klimata mērķu īstenošanā, tai skaitā pārejā uz atjaunīgajiem energoresursiem.
(2) AS “Latvenergo” ir viena no pelnošākajām valsts kapitālsabiedrībām, kas nodrošina regulāras un būtiskas dividenžu iemaksas valsts budžetā. Mazākuma daļu atsavināšana samazinātu nākotnes ieņēmumus valstij, bet neradītu būtisku papildu finansiālu labumu.
(3) Uzņēmuma attīstībai nepieciešamais finansējums tiek segts no pašu līdzekļiem un aizņēmumiem no finanšu institūcijām, kā arī ar parāda vērtspapīru emisijām, tādēļ investoru piesaiste, kotējot akcijas biržā, nav pamatota ar kapitāla nepieejamību. Piemēram, 2025.gada maijā AS “Latvenergo” akcionāru sapulce apstiprināja jaunu obligāciju emisijas programmu, balstoties uz līdzšinējo veiksmīgo pieredzi. Tāpat kā iepriekšējo AS “Latvenergo” obligāciju piedāvājuma programmu ietvaros emitētās obligācijas, arī jaunās obligācijas nav paredzēts konvertēt par akcijām, kas nozīmē, ka AS “Latvenergo” saglabā valstij pilnībā piederoša uzņēmuma statusu. AS “Latvenergo” diversificē finansējuma avotus, tai skaitā sadarbojoties ar komercbankām un starptautiskām finanšu institūcijām, un tam ir investīciju līmeņa kredītreitings (Moody’s Baa2, stabils).
(4) Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem – Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. panta pirmajai daļai un Enerģētikas likuma 20.1 panta pirmajai daļai – AS “Latvenergo” nav privatizējama, un tās akcijas ir valsts īpašums. Šie aizliegumi pamatoti izriet no sabiedrības interešu un stratēģisko valsts funkciju aizsardzības. To atcelšana tikai investoru piesaistes nolūkā nav samērīga.
Attiecībā uz AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (ALTUM) jāņem vērā, ka, ievērojot Attīstības finanšu institūcijas likumā noteikto, Ekonomikas ministrija uzskata, ka ALTUM nav privatizējama un tās kapitāldaļu atsavināšana nav pieļaujama. ALTUM ir valsts izveidota attīstības finanšu institūcija ar noteiktu darbības mērķi – nodrošināt atbalstu ekonomikas attīstībai, risinot tirgus nepilnības konkrētu attīstības programmu finansēšanai. ALTUM peļņa nav izmaksājama dividendēs, bet saskaņā ar likuma 15.pantu un 16.pantu novirzāma rezerves kapitālam, savukārt likuma 4.panta ceturtā daļa aizliedz ALTUM akciju ieķīlāšanu vai citādu apgrūtināšanu. Šie ierobežojumi nepārprotami apliecina, ka ALTUM funkcijas nav savienojamas ar kapitāldaļu atsavināšanu vai privatizāciju.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija stingri iestājas par to, ka jānodrošina pilnvērtīga valsts kontrole pār stratēģiski nozīmīgām kapitālsabiedrībām, un nav atbalstāmi priekšlikumi, kas paredz šo uzņēmumu mazākuma daļu atsavināšanu publiskajā piedāvājumā.

-

Par citu nozares organizāciju iesaisti ziņojuma skaņošanas procesā
Ņemot vērā Informatīvajā ziņojumā izteikto priekšlikumu saikni ar investoru (tajā skaitā ārvalstu) piesaisti un tautsaimniecības attīstību kopumā, lūdzam minēto ziņojumu atzinuma sniegšanai nodot arī Ārvalstu investoru padomei Latvijā (FICIL) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK)

-

Par kopsavilkumu par informatīvajā ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem
Lūdzam iekļaut Ekonomikas ministriju kā līdzatbildīgo iestādi 7., 10. un 13. priekšlikuma izpildē.

-

Par ziņojuma 3.9. sadaļu (Sākotnējais reģistrs)
Ņemot vērā, ka no sadaļas apraksta nav skaidra tālākā plānotā rīcība ar identificētajiem finanšu līdzekļiem, lūdzam papildināt priekšlikumu ar papildus uzdevumu – sagatavot ziņojumu par turpmāko rīcību ar iegūtajiem līdzekļiem.

-

Par ziņojuma 3.9. sadaļu (Sākotnējais reģistrs)
No sadaļas apraksta nav skaidrs, kā tiks risināta situācija attiecībā uz tām personām, kas neizmantos pārejas periodu. Tā kā ar plānoto regulējumu tikts skartas personas tiesības uz īpašumu, jābūt skaidram mērķim, kādēļ tas tiek darīts. Sadaļā norādītais fakts, ka minētā nauda ir ārpus ekonomiskās apgrozības pats par sevi nav pietiekams pamats, lai valsts pārņemtu šos līdzekļus. Ņemot vērā minētos apsvērumus, lūdzam papildināt sadaļas aprakstu, tajā skaitā norādot uz iespējamiem riskiem saistībā ar personas tiesību uz īpašumu aizskārumu.
 

-

Par ziņojuma 3.6. sadaļu (Investoru pārstāvja (trustee) koncepta ieviešana obligāciju emisijas gadījumā)
Lai ikvienam būtu skaidra un saprotama esošā situācija un izteiktā priekšlikuma jēga un būtība, lūdzam papildināt sadaļu ar informāciju par to, kā Latvijā šobrīd tiesiski regulēts šis jautājums (vai pastāv kādi ierobežojumi, kā atšķiras no regulējuma citur Eiropas Savienībā), kā arī ar labās prakses piemēriem no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

-

Rosinām minēto sadaļu no ziņojuma svītrot, jo tā neatbilst izvirzītajam ziņojuma mērķim (t.i., sniegt informāciju par iepriekš izvirzīto kapitāla tirgus attīstības mērķu sasniegšanu un statusa informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību virzību sākotnējam publiskam piedāvājumam, kā arī sniegt citus priekšlikumus, kas veicinātu kapitāla tirgus attīstību un virzību uz iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšanu).

-

Par ziņojuma 3.3.sadaļu (Uzņēmumu vadības izglītošana par efektīvu uzņēmumu struktūru, kas nepieciešama investīciju finansēšanai ar kapitāla tirgus instrumentiem)
Sadaļā norādīts, ka jaunas juridiskās personas radīšana, uzņēmumam attīstot jaunu darbības virzienu, nav uzskatāma par vēlamu uzņēmējdarbības praksi, vienlaikus nesniedzot pamatotus datus, kas apliecina šādu apgalvojumu. Lūdzam papildināt sadaļu ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Lūdzam protokollēmumu papildināt ar jaunu punktu, kas nosaka, ka, atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta pirmajai daļai un Enerģētikas likuma 20.¹panta pirmajai daļai, AS “Latvenergo” akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt, un AS “Latvenergo” akcijas ir valsts īpašums.
 

x. Noteikt, ka atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta pirmajai daļai un Enerģētikas likuma 20.¹panta pirmajai daļai akciju sabiedrības “Latvenergo” akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt, un AS “Latvenergo” akcijas ir valsts īpašums.

Neatbalstām un lūdzam svītrot Ministru kabineta protokollēmuma 2.punktu (“2. Atbalstīt informatīvā ziņojuma kopsavilkumā ietvertos priekšlikumus”), jo šāds Ministru kabineta protokollēmuma punkta formulējums ir pārāk vispārīgs un nesniedz pietiekamu skaidrību par atbalstāmo priekšlikumu konkrēto saturu, institucionālo atbildību un termiņiem. Vienlaicīga un neizšķirta šo priekšlikumu atbalstīšana var radīt interpretācijas neskaidrības turpmākajā ieviešanas procesā, tostarp attiecībā uz politisko un administratīvo atbildību.

-

Neatbalstām informatīvā ziņojuma sadaļā “5.4. Citi jautājumi” (38.–39.lpp.) iekļauto priekšlikumu 2.punktā, kas ietverts arī Ministru kabineta protokollēmuma projekta 4.punktā, un lūdzam šo punktu svītrot gan informatīvajā ziņojumā, gan Ministru kabineta protokollēmuma projektā.
Ekonomikas ministrijas vērtējumā minētie punkti (informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta protokollēmuma projektā) attiecas uz Valsts kancelejas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (turpmāk – likumprojekts), kas tiek izskatīts atsevišķā likumdošanas procesā, ārpus šī informatīvā ziņojuma tvēruma. Šie jautājumi par iespējamu valsts līdzdalības pārvērtēšanu arī attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kam noteikts daļu atsavināšanas aizliegums, mazākuma daļu atsavināšanu, īstenojot sākotnējo publisko piedāvājumu, ir skatāmi likumprojekta izstrādes un saskaņošanas gaitā, tostarp izvērtējot atsevišķu kapitālsabiedrību statusu, funkcijas un normatīvos ierobežojumus. Šo jautājumu priekšlaicīga iekļaušana informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta protokollēmumā nav pamatota un rada priekšlaicīgus un politiski neizvērtētus signālus par iespējamu valsts līdzdalības maiņu stratēģiski svarīgos uzņēmumos, kuru privatizācija vai atsavināšana nav pieļaujama.

-

Neatbalstām informatīvā ziņojuma sadaļā “5.4. Citi jautājumi” (38.–39.lpp.) iekļauto priekšlikumu 3.punktā, kas ietverts arī Ministru kabineta protokollēmuma projekta 5.punktā, un lūdzam šo punktu svītrot gan informatīvajā ziņojumā, gan Ministru kabineta protokollēmuma projektā.
Ekonomikas ministrijas vērtējumā minētie punkti (informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta protokollēmuma projektā) attiecas uz Valsts kancelejas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (turpmāk – likumprojekts), kas tiek izskatīts atsevišķā likumdošanas procesā, ārpus šī informatīvā ziņojuma tvēruma. Šie jautājumi par iespējamu valsts līdzdalības pārvērtēšanu arī attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kam noteikts daļu atsavināšanas aizliegums, mazākuma daļu atsavināšanu, īstenojot sākotnējo publisko piedāvājumu, ir skatāmi likumprojekta izstrādes un saskaņošanas gaitā, tostarp izvērtējot atsevišķu kapitālsabiedrību statusu, funkcijas un normatīvos ierobežojumus. Šo jautājumu priekšlaicīga iekļaušana informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta protokollēmumā nav pamatota un rada priekšlaicīgus un politiski neizvērtētus signālus par iespējamu valsts līdzdalības maiņu stratēģiski svarīgos uzņēmumos, kuru privatizācija vai atsavināšana nav pieļaujama.

-

Par ziņojuma 3.4. sadaļu (Plašāka starptautisko grāmatvedības standartu izmantošana)
Ņemot vērā, ka ziņojums ir oficiāls dokuments, lūdzam svītrot sadaļā lietotos vārdus “vēl varam papildināt”.
 

-