Atzinums

Labklājības ministrija kopumā atbalsta Veselības ministriijas ieceri meklēt risinājumus SAS mazināšanai un paplašināt sabiedrības skrīningu, tomēr iebilst pret plānā tik skaidri noteikto 2. Rīcības virziena pasākumu Nr. 2.1.3. ”Papildināt obligātās veselības pārbaudes laikā nosakāmo izmeklējumu klāstu”, paredzot veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”, ar kuriem laboratorisko izmeklējumu sarakstā papildus iekļautu glikozes līmeņa, kopējā holesterīna un ABLH un triglicerīdu noteikšanu tukšā dūšā.”

Labklājības ministrijas ieskatā minēto izmeklējumu iekļaušana primāri ir jāvērtē ikgadējās profilakses apskates ietvarā. Attiecīgi uzskatām, ka Rīcības plānam būtu jāietver izvērtējuma veikšana (kā pasākums) attiecībā uz sabiedrības skrīninga paplašināšanu SAS agrīnai diagnostikai, kura rezultāts būtu izvērtējums. Savukārt vērtēšanas procesā kā viens no vērtējamajiem jautājumiem varētu būt nodarbināto obligātās veselības pārbaudes laikā veicamie laboratoriskie izmeklējumi nodarbinātajiem.

Attiecīgi labākais risinājums ir meklējums un jānodrošina padziļinātu diskusiju ceļā ar visām iesaistītajām pusēm (ģimenes ārstiem, arodslimību ārstiem, darba devējiem), un vērtējot gan iespējamo risinājumu ieguvumus, gan iespējamību, gan praktisku organizāciju, gan arī paredzamās izmaksas.

Piemēram, obligātās veselības pārbaudes gadījumā jāņem vērā, ka pārbaudes organizēšana ir darba devēja ziņā (tā var būt izbraukuma pārbaude vai nodarbinātais var doties uz pārbaudi darba laikā vai pēc darba, bet glikozes tests būtu jāveic tukšā dūšā) un darba devējs sedz ar veselības pārbaudi saistītās izmaksas. 

Papildus lūdzam Rīcības plānā precizēt situācijas aprakstu par minēto Igaunijas piemēru (19. un 20.lpp), jo aprakstā minētā informācija nav atrodama atsauces tīmekļa vietnē, kā arī rodas šaubas par Igaunijas piemēra precīzu atainojumu. 

 

-

Aicinām novērts tehnisku neprecizitāti 18. lapā rindkopas aprakstā par 8. attēlā atspoguļotajiem 2023. gada datiem: “Tas tika veikts 16235 cilvēkiem, no kuriem 7,33% pacientu risks nomirt no fatāla kardiovaskulāra notikuma bija 10%, bet 15,25% - 15,25 %”, aizstājot pēdējo skaitli ar “5-9%”.

-

Aicinām pārskatīt Rīcības plānā darbības rezultātu redakcionālo formulējumu, nosakot to kā rezultātu, nevis procesu, piemēram, 2.1.4.1. “Ieviest valsts apmaksātu lipoproteīna (a) noteikšanu pacientiem no 40-75 gadiem vienreiz mūžā”, 2.4.7. “Papildināt valsts apmaksāto pakalpojumu grozu ar sirds palīgcirkulācijas ierīcēm pēc sarežģītām sirds operācijām vai hronisku sirds saslimšanu dekompensācijas gadījumos” vai 2.5.2. “Izvērtēt savlaicīgas rehabilitācijas pieejamību pacientiem ar iedzimtām SAS”.

-