Projekta ID
22-TA-3134Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
30.11.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Ekonomikas ministrija iebilst pret Informatīvajā ziņojumā “Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2023.-2025.gadam” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) izteikto priekšlikumu virzīt darbinieku prasījumu garantiju fonda (turpmāk – DPGF) naudas līdzekļus Maksātnespējas kontroles dienesta (turpmāk – MKD) darbinieku mēnešalgu un sociālo garantiju nodrošināšanai.
Saskaņā ar likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (turpmāk – Likums) 6. panta pirmo daļu, DPGF līdzekļus veido:
1) uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa;
2) dāvinājumi un ziedojumi;
3) administratoru atgūtās summas.
Likuma 7. panta pirmā daļa paredz, ka DPGF līdzekļi tiek izlietoti:
1) darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā;
2) administratora atlīdzības samaksai par darbinieku prasījumu iesniegšanu;
3) juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta segšanai, ja tiesa pilnīgi vai daļēji atbrīvo darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos.
Līdz ar to likums noteic, kādam mērķim tiek izlietoti DPGF līdzekļi. Tāpat - izvērtējot, likuma regulējumu kopumā, secināms, ka tas ir vērsts uz darbinieku tiesību aizsardzību, nevis MKD darbinieku mēnešalgu un sociālo garantiju nodrošināšanai.
Turklāt, atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumiem Nr. 757 “Maksātnespējas kontroles dienesta nolikums” MKD ir valsts iestāde, kas tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Proti, likumdevējs nav paredzējis valsts iestāžu darbību nodrošināt ar privātpersonu iemaksām. Vēl jo vairāk, ja minēto iemaksu mērķis ir pasargāt noteiktās grūtībās nonākušus tirgus dalībniekus.
Saskaņā ar likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (turpmāk – Likums) 6. panta pirmo daļu, DPGF līdzekļus veido:
1) uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa;
2) dāvinājumi un ziedojumi;
3) administratoru atgūtās summas.
Likuma 7. panta pirmā daļa paredz, ka DPGF līdzekļi tiek izlietoti:
1) darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā;
2) administratora atlīdzības samaksai par darbinieku prasījumu iesniegšanu;
3) juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta segšanai, ja tiesa pilnīgi vai daļēji atbrīvo darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos.
Līdz ar to likums noteic, kādam mērķim tiek izlietoti DPGF līdzekļi. Tāpat - izvērtējot, likuma regulējumu kopumā, secināms, ka tas ir vērsts uz darbinieku tiesību aizsardzību, nevis MKD darbinieku mēnešalgu un sociālo garantiju nodrošināšanai.
Turklāt, atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumiem Nr. 757 “Maksātnespējas kontroles dienesta nolikums” MKD ir valsts iestāde, kas tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Proti, likumdevējs nav paredzējis valsts iestāžu darbību nodrošināt ar privātpersonu iemaksām. Vēl jo vairāk, ja minēto iemaksu mērķis ir pasargāt noteiktās grūtībās nonākušus tirgus dalībniekus.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Pirms Informatīvais ziņojums ar tajā ietvertajām iniciatīvām tiek virzīts uz Ministru kabinetu, aicinām saorganizēt starpinstitūciju sanāksmi par visiem atvērtajiem un neskaidrajiem jautājumiem.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvajā ziņojumā noteikts, ka DPGF atlikum uz 2022. gada 30. jūniju ir 12 397 031 euro, kurus saskaņā ar Darbinieku likuma regulējumu ir iespējams izmantot nākamajos saimnieciskajos gados darbinieku prasījumu segšanai. Tāpat skaidrots, ka, plānojot darbinieku prasījumu segšanai nepieciešamo finansējumu 2023. – 2025. gadam, jāņem vērā vairāki faktori:
1) vai ar plānotajiem URVN ieņēmumiem var nosegt plānotos izdevumus,
2) vai veidosies drošības garants, kas varētu būt nepieciešams situācijā, ja maksātnespējīgs kļūst uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu (kuri var pretendēt uz līdzekļu izmaksu no DPGF),
3) ekonomiskā krīze.
Tādējādi pēc veiktajiem aprēķiniem optimāli nepieciešamais līdzekļu apmērs, kuru ir nepieciešams uzturēt DPGF, krīzes situācijai ir ne mazāk kā 5 922 316 euro. Izvērtējot DPGF atlikumā esošo finanšu līdzekļu apjomu, var secināt, ka tie ir pietiekami, lai segtu krīzes laika izdevumus, bet atlikums katru gadu palielinās un tiek uzkrāta arvien lielāka summa, kas netiek atgriezta ekonomikā.
Ņemot vērā esošo situāciju tirgū pēc Covid-19 pandēmijas ietekmes un situāciju saistībā ar kara darbībām Ukrainā, kas izraisījusi būtisku elektroenerģijas, gāzes, pārtikas un citu izejvielu cenu kāpumu, kā arī izvērtējot, ka DPGF uzkrājums ir izveidojies pietiekami liels, Ekonomikas ministrija ierosina pārskatīt maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem izmaksājamo prasījumu summu apmērus.
1) vai ar plānotajiem URVN ieņēmumiem var nosegt plānotos izdevumus,
2) vai veidosies drošības garants, kas varētu būt nepieciešams situācijā, ja maksātnespējīgs kļūst uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu (kuri var pretendēt uz līdzekļu izmaksu no DPGF),
3) ekonomiskā krīze.
Tādējādi pēc veiktajiem aprēķiniem optimāli nepieciešamais līdzekļu apmērs, kuru ir nepieciešams uzturēt DPGF, krīzes situācijai ir ne mazāk kā 5 922 316 euro. Izvērtējot DPGF atlikumā esošo finanšu līdzekļu apjomu, var secināt, ka tie ir pietiekami, lai segtu krīzes laika izdevumus, bet atlikums katru gadu palielinās un tiek uzkrāta arvien lielāka summa, kas netiek atgriezta ekonomikā.
Ņemot vērā esošo situāciju tirgū pēc Covid-19 pandēmijas ietekmes un situāciju saistībā ar kara darbībām Ukrainā, kas izraisījusi būtisku elektroenerģijas, gāzes, pārtikas un citu izejvielu cenu kāpumu, kā arī izvērtējot, ka DPGF uzkrājums ir izveidojies pietiekami liels, Ekonomikas ministrija ierosina pārskatīt maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem izmaksājamo prasījumu summu apmērus.
Piedāvātā redakcija
-