Atzinums

Projektā nav pieļaujams noteikt ar administratīvo atbildību saistītus ierobežojumus (proti, tiesības saņemt kompensāciju). Likumā esošais pilnvarojums nepiešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt kompensācijas piešķiršanas nosacījumus (kritērijus), kā arī šāds ierobežojums neatbilst Administratīvās atbildības likumam.

1. Pastāv atsevišķi jautājumi, kuri vienmēr ir jāizlemj pašam likumdevējam. Turklāt pat tad, ja Ministru kabinets varētu noteikt ierobežojumus privātpersonām, pilnvarojuma saturs to šajā gadījumā nepieļauj. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sankciju noteikšana par noziedzīgu nodarījumu ir saistīta ar demokrātijas un tiesiskuma izpratni valstī, tādējādi sankciju noteikšana kā politisks jautājums ir likumdevēja kompetencē (Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. punkts; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punkts). Minētais attiecināms arī uz administratīvo atbildību un citām krimināltiesiska (sodoša) rakstura sankcijām. Sodam ir jābalstās uz parlamenta (formālā likumdevēja) pieņemtu likumu vai parlamentam vismaz jābūt galvenajam un galīgajam likumdevējam (nulla poena sine lege parlamentaria; sk. Gröning L. Nulla Poena Sine Lege Parlamentaria? Democratic Legitimacy and European Penal Law. In: Legislation in Context: Essays in Legisprudence. Edited by Luc J. Wintgens. Hampshire: Ashgate, 2007, p. 185). Tas nozīmē, ka vienīgi parlaments var noteikt administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus (Latvijā vēsturiski to var arī pašvaldība kā tieši demokrātiski leģitimēta institūcija, balstoties uz precīzu parlamenta pilnvarojumu). Minētais attiecas arī uz jautājumiem, kas tieši saistīti ar sodu un tā tiesiskajām sekām. Pretējā gadījumā šādā veidā izpildvara varētu būtiski izmainīt likumdevēja īstenoto politiku.
Dažkārt administratīvās sodāmības tiesiskās sekas iziet ārpus formālajām administratīvo pārkāpumu tiesībām. Likumdevējs atsevišķās jomās ir noteicis (papildu) ierobežojumus administratīvi sodītajām personām (Smiltēna A. 4. nodaļa. Administratīvā soda piemērošana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 141. lpp.). Taču būtībā šādiem ierobežojumiem ir papildsodam raksturīga ietekme. Vienīgi privātpersonām tiesību ierobežojumi netiek formāli piemēroti kā Administratīvās atbildības likumā minētie papildsodi, bet noteikti citi tiesību ierobežojumi attiecīgās nozares likumā. Tomēr Ministru kabinetam jebkurā gadījumā nav tiesību noteikt šādus ierobežojumus, pretējā gadījumā izpildvara varētu būtiski ietekmēt administratīvās sodāmības tiesiskās sekas. Saeimai kā formālajam likumdevējam nav tiesību arī pilnvarot Ministru kabinetu regulēt šādus jautājumus. Tā ir ekskluzīva likumdevēja kompetence.
Ievērojot minēto, projektā nav ietverami kompensācijas piešķiršanas kritēriji, kas saistīti ar administratīvo atbildību vai citām krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvām sankcijām.

2. Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. 
Skaidrojam, ka prasība pēc noteikumu galveno satura virzienu norādīšanas nozīmē Saeimas obligātu saturisko virsvadību. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets var tikai konkretizēt (detalizēt) Saeimas pieņemto likumu, pie tam šī konkretizējuma virzienam jau jābūt noteiktam Saeimas likuma pilnvarojumā. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanā. Bez tam Ministru kabinetam, īstenojot šo pilnvarojumu, protams, jāņem vērā arī visa likuma mērķis, jēga, sistēma, kā arī tiesību sistēma kopumā (Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008-2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 185.-186. lpp.). 
Jābūt skaidram pilnvarojuma mērķim, tā saturam un apjomam. Ar pilnvarojuma mērķi saprot to, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt attiecīgo jautājumu (Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 19. punkts). Pilnvarojuma saturs atklāj tā būtību un jēgu (Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punkts). Likumdevēja dotajam pilnvarojumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam (Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punkts; Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005‑03‑0306 10. punkts). Savukārt pilnvarojuma apjoms nozīmē to jautājumu loku, kurus institūcija, īstenojot likumdevēja doto pilnvarojumu, ir tiesīga noregulēt (Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.4. punkts).
Satversmes tiesa ir atzinusi: ja likumdevēja dotajā pilnvarojumā lietots vārds "kārtība", tas nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu. Tādēļ Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti, pamatojoties uz šādi formulētu pilnvarojumu, nevar būt iekļautas materiālo tiesību normas, kas veidotu jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu). Pat pieņemot skaidrojumu, ka pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Latvijas Republikas Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojuma neparedzētas tiesiskās attiecības (Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. §), tas nav attiecināms uz krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvajām sankcijām vai to piemērošanas tiesiskajām sekām.

3. Sodāmība  ir tiesiskās sekas, ko personai rada tās atzīšana par vainojamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un administratīvā soda piemērošanā. Sodāmības jēdziens plašākā nozīmē aptver arī citas juridiskas sekas, kas citstarp var izpausties kā tiesību ierobežojums. Valsts var noteikt tiesību ierobežojumus, lai cita starpā veicinātu piemērotā soda izpildes samaksu. Tāpēc tiesību normā ir iespējams paredzēt, ka valsts liedz kādu pakalpojumu tādēļ, ka persona nav izpildījusi piemēroto naudas sodu. Administratīvās atbildības likuma 2. panta sestā daļa noteic, ka nozaru likumos var noteikt arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda izpildes.
Minētajā tiesību normā vārds "likumi" ir lietots šaurā nozīmē, proti, iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvā soda neizpildes gadījumā nevar noteikt Ministru kabineta noteikumos. Tāpat šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes tam, vai sods ir jau piemērots (projektā neatbilstoši lietots vārds "uzlikts"), bet nozīme ir tam, vai persona jau izvairās no soda izpildes, t. i., vismaz ir jau beidzies soda brīvprātīgas izpildes termiņš.
Attiecīgi jautājums par šādiem ierobežojumiem ir jāizlemj likumdevējam.

Ievērojot visu iepriekš minēto, lūdzam svītrot projekta 8.1. apakšpunktu.

 

 

Lūdzam svītrot projekta 12.2.apakšpunktu.
Norādām, ka projekta 12.2.apakšpunkts veido pretrunu ar Administratīvā procesa likuma 56.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta, ja iestāde nodrošina, ka fiziskās personas identitāte ir pārbaudīta saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskajai personai — nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs), prasījums; uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 3.panta pirmo daļu šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Proti, no Administratīvā procesa likuma regulējuma atšķirīgu regulējumu var noteikt tikai citā speciālajā likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos.

-

Lūdzam svītrot projekta 13.3.apakšpunktu.
Norādām, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta astoto daļu valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.
Tādējādi lūdzam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes robežu plānu iegūt no Valsts zemes dienesta, nevis pieprasīt iesniegt privātpersonai.

-

Sodu reģistra likuma 3. pants nosaka, ka Sodu reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija. Attiecīgi informācija par personas sodāmību un piemērotajiem administratīvajiem sodiem ir ierobežotas pieejamības. Tā kā noteikumu projektā nav pieļaujams noteikt ar administratīvo atbildību saistītus ierobežojumus, tad attiecīgi nav arī pamata Dabas aizsardzības pārvaldei apstrādāt informāciju no Sodu reģistra. Lūdzam dzēst noteikumu projekta 14. punktu.

-

Lūdzam svītrot projekta 20.punktu, kā arī vienlaikus lūdzam svītrot projekta 42.punkta otro teikumu.
Norādām, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 18.panta pirmo daļu administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.

-

Lūdzam precizēt projekta 36.punktā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu.
Norādām, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmo daļu, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Proti, lēmums par kompensācijas piešķiršanu ir jāpieņem mēneša laikā no projekta 12.punktā minētā pieteikuma saņemšanas dienas, garāku termiņu lēmuma pieņemšanai var noteikt tikai speciālajā likumā.

-

Tā kā lēmums par prettiesiski piešķirtās kompensācijas atgūšanu atbilst Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā daļā norādītajām administratīvā akta pazīmēm, lūdzam projektu papildināt ar norādi par minētā lēmuma par piešķirtās kompensācijas atgūšanu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

-

Tā kā lēmums par kompensācijas atmaksu atbilst Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā daļā norādītajām administratīvā akta pazīmēm, lūdzam projektu papildināt ar norādi par minētā lēmuma par kompensācijas atmaksu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam aizpildīt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar atbilstošu informāciju par Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanu projektā. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši anotācijas 5.1. apakšsadaļā sniegtajiem skaidrojumiem
Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - regula 2022/2472) ieviesta projekta 2., 4., 9. un 10. punktā. Attiecīgi lūdzam to atspoguļot arī anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā, veicot pilnīgu projekta atbilstības Eiropas Savienības tiesību aktiem izvērtējumu.
Tāpat, atbilstoši projekta redakcijai, ar tā 37. punktu un 40.2.apakšpunktu projektā tiek ieviestas regulas 2022/2472 prasības, paredzot atsauces uz regulu. Skaidrojam, ka arī atsauču uz regulu un/vai tās vienībām ietveršana normatīvajos aktos pēc būtības ir regulas prasību ieviešana, jo tādējādi tiek nodrošināta regulas prasību praktiskā piemērošana. Ņemot vērā minēto, aicinām aizpildīt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai projekts tiešām ievieš tikai regulas 2022/2472 29. pantu, un nodrošināt, ka ieviešana atspoguļota pilnībā. Vēršam uzmanību, piemēram, uz regulas 2022/2472 13. pantu un projekta 44. punktu. Proti no regulas 2022/2472 13. panta izriet dalībvalsts pienākums uzskaiti ar informāciju un apliecinošajiem dokumentiem, kas vajadzīgi, lai konstatētu, vai visi šajā regulā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, glabāt 10 gadus, sākot no dienas, kad piešķirts ad hoc atbalsts vai kad piešķirts pēdējais atbalsts atbalsta shēmas satvarā. Savukārt projekta 44. punkts paredz, ka Dabas aizsardzības pārvalde visu ar kompensācijas piešķiršanu saistīto dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad iesniedzējam piešķirta pēdējā kompensācija, un pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma to iesniedz Eiropas Komisijā.
Skaidrojot Eiropas Savienības tiesību normu ieviešanu, lūdzam izvērtēt un skaidrot arī projekta 4. punktu un tā atbilstību regulas 2022/2472 29. pantam. Proti, no regulas 2022/2472 29. panta 8. punkta izriet, ka atbalsts nepārsniedz 100 procentus, bet projekta 4. punktā noteikti 80 procenti.

-

Lūdzam precizēt projekta nosaukumu, jo tas neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 90., 91. un 92. punktam, kas noteic, ka noteikumu projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un noteikumu saturam, vārdus “kārtība”, “noteikumi” v.tml. rakstot kā nosaukuma pēdējo vārdu un ka nosaukumu ar vārdiem “Noteikumi par” iesāk tikai retos izņēmuma gadījumos.

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punktam, kas noteic, ka projekta pirmajā punktā raksta (pārraksta) likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, lūdzam izvērtēt un precizēt vai skaidrot projekta 1. punktu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4. panta 6. punktā paredzētajam Ministru kabineta pilnvarojumam, tas nosaka kārtību tikai attiecībā uz zemes lietotājiem, ne īpašniekiem.

-

Norādām, ka projektā lietotais apzīmējums “būtisks” ir subjektīvs un tā korekta izpratne ir nozīmīga visām iesaistītajām pusēm, tāpat tai ir tieša ietekme uz kompensāciju aprēķinu. Lai nodrošinātu vienotu izpratni, iesakām izvērst skaidrojumus anotācijas 1.3. apakšsadaļā radot vienotu "būtisku postījumu" izpratni vai to, piemēram, kā vērtējams vai postījums uzskatāms par būtisku u.tml. Nepieciešamības gadījumā iesakām precizēt arī projektu.

-

Iesakām pārskatīt saikļa "un" lietojumu projekta 5.2.2. apakšpunkta redakcijā, izvērtējot, vai nav nepieciešama saikļa "un" aizstāšana ar saikli "vai". Norādām, ka saiklis „un” ir kumulatīvs nosacījums, kura lietošanas gadījumā ir jāiestājas visiem projektā minētajiem priekšnosacījumiem. Savukārt saiklis „vai” ir alternatīvs nosacījums, kura lietošana nosaka tikai viena priekšnosacījuma iestāšanās nepieciešamību. Proti, no pašreizējās redakcijas saprotams, ka zaudējumus nosaka, ja nodarīto zaudējumu apmērs lopkopības un biškopības nozarē, nevis vienā vai otrā no tām, pārsniedz 175 euro.

-

Iesakām pārskatīt projekta 9.3. apakšpunktu kontekstā ar 10.5. apakšpunktā noteikto. Proti, atbilstoši projekta 10.5. apakšpunktam uz repelentu, kā aizsardzības pasākuma izmantošanu, ievērojama prasība "ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.", savukārt uz repelentu izmantošanu augļkopībā (9.3. apakšpunkts) šāda prasība nav noteikta.

-

Aicinām izvērtēt, vai ir lietderīgi projekta 12.punkta ievaddaļā atsevišķi norādīt uz pilnvaroto personu, un, ja nepieciešams, aicinām precizēt minēto punktu.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 39.panta pirmo daļu pilnvarojums vest lietu dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot darbības, kuru izpildīšanai likums prasa īpašu pilnvarojumu. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro daļu pārstāvamajam ir saistošas visas procesuālās darbības, ko pārstāvis izpildījis viņam dotā pilnvarojuma ietvaros.
 

-

Iesakām pārskatīt projekta 16. un 17. punktu izvērtējot vai, līdzīgi kā spēkā esošajā regulējumā, arī plānotajā nav konkrēti nosakāms izveidojamo komisiju locekļu skaits. Proti, cik pārstāvji komisijā pārstāv katru institūciju. Tāpat, iesakām anotācijā skaidrot arī, piemēram, to, kā tiek izraudzīti institūciju pārstāvji darbam komisijā u.c. būtisku informāciju par komisiju, komisijas sastāvu un tās darbību, lai tiesību normu adresātam radītu pēc iespējas konkrētāku izpratni par to komisijām.

-

Iesakām pārskatīt projekta 21.2. apakšpunktu un 3. pielikuma 3.punktu, nepieciešamības gadījumā veicot precizējumus to salāgošanai. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši projekta 21.2. apakšpunktam nosaka postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu (sugu grupu vai nemedījamo dzīvnieku sugu grupu - putni), bet 3. pielikumā prasīts norādīt vienkārši "Postījumus nodarījušo īpaši aizsargājamo nemedījamo vai migrējošo dzīvnieku suga (sugu grupa)", neparedzot nemedījamo dzīvnieku sugu grupu - putni.

-

Lūdzam pārskatīt projekta 27.5. apakšpunktu, ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumi Nr. 134 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" ir zaudējuši spēku un atsauce domājams aktualizējama uz Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra noteikumiem Nr. 116 "Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība". Līdzīgi iesakām pārskatīt arī projekta 8.4. apakšpunktu.

27.5. pārbauda, vai lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, ir apzīmēti, un bišu saimes, kurām nodarīti postījumi, ir reģistrētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;

Iesakām izvērtēt projekta 39. punktu, ņemot vērā projekta 4. punktā un regulas 2022/2472 29. pantā noteikto. Proti, iesakām izvērtēt un nepārprotami norādīt uz to, vai apdrošināšanas atlīdzībām obligāti ir jābūt izmaksātām pirms kompensācijas u.tml., informāciju, kas svarīga tiesību normu praktiskai piemērošanai.  Piemēram, vai nav iespējama situācija, kurā kompensācija ir izmaksāta (nepārsniedz 80 procentus) un pēc kompensācijas izmaksas tiek konstatēts apdrošināšanas atlīdzības gadījums, bet kopējais kompensācijas un apdrošināšanas atlīdzības apmērs nepārsniedz 100 procentus, un kā būtu uztveramas šādas situācijas?
Gan attiecībā uz iepriekš minēto, gan kopumā, iesakām izvērst projekta skaidrojumus anotācijas 1.3. apakšsadaļā, nodrošinot tiesību normu adresātiem pilnīgu, precīzu un izvērstu projekta izpratni.  Vēršam uzmanību, ka pašreizējie skaidrojumi ir vispārīgi un pietiekami neatspoguļo no projekta izrietošo. Tāpat, formulējot skaidrojumus, iesakām tos nedublēt.
Nepieciešamības gadījumā, iesakām veikt arī nepieciešamos precizējumus projektā.

-

Iesakām precizēt projekta 2. pielikumā ietverto atsauci "atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas nosaka lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību" uz "atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas nosaka lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību", norādot precīzu normatīvā akta jomu.

-

Iesakām pārskatīt projekta 2. pielikumu, ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 13. septembra rīkojumu Nr. 743 "Par Lauksaimniecības datu centra likvidāciju". Vēršam uzmanību, ka 2. pielikuma nobeigumā tiek paredzēts apliecināt, ka lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, kā arī to novietne un ganāmpulks ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā, lai gan atbilstoši iepriekš minētajam rīkojumam Lauksaimniecības datu centrs ir likvidēts. Līdzīgi lūdzam pārskatīt arī 4.pielikumu.
 

-

Lūdzam atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 4. nodaļai, atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē.
Lūdzam ievērot juridiskās tehnikas prasības arī attiecībā uz to, ka nepieciešamības gadījumā saīsinājumu atrunā pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgā normatīvā akta nosaukums, tādā veidā izvairoties no vispārinātām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem, piemēram: Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ).

-