Atzinums

Lūdzam precizēt noteikumu 1.2.apakšpunktu un pārējo noteikumu tekstu, ņemot vērā to, ka attiecībā uz valsts budžeta iestādēm Likums par budžetu un finanšu vadību vairs neparedz Ministru kabinetam pilnvarojumu izdod noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu vai noteikt to apstiprināšanas kārtību. Savukārt maksas pakalpojumu izcenojumu apstiprināšanas kārtība attiecināma vairs tikai uz valsts aģentūrām.
Noteikumu 1.punkts precizējams atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100.punktam.

1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku;
1.2. valsts aģentūru sniegto maksas pakalpojumu, nodrošinot valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu, izcenojumu noteikšanas metodiku un izcenojumu apstiprināšanas kārtību.

 

Lūdzam ņemt vērā iebildumu pie noteikumu 1.punkta un 4.nodaļas un, ja vēl aktuāli, vērtēt, vai piesaistīt šo pienākumu publikācijai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (skat., šo noteikumu 16.¹punktu un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7.panta pirmo un otro daļu). Taču pirms tam nepieciešams saprast, uz kuriem tiesību subjektiem tas attiecas:
a) vai publicēšanas pienākums attiecas uz ieņēmumu un izdevumu plānošanu un uzskaiti, kas attiecināma uz valsts budžeta iestādēm,
b) vai izcenojumu noteikšanas metodiku, kas attiecināma uz valsts budžeta iestādēm un valsts aģentūrām,
c) vai izcenojumu apstiprināšanas kārtību, kas attiecināma tikai uz valsts aģentūrām.
Tāpat iespējams šis regulējums vairs nav nepieciešams, jo ir Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 400 "Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla noteikumi".
Lūdzam vērtēt šos aspektus un, ja nepieciešams, precizēt projektu.

-

Lūdzam svītrot otro un trešo teikumu, jo iekšējo kārtību noteic iekšējos normatīvajos aktos un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmā daļa noteic, tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.

-

Ņemot vērā iebildumu pie noteikumu 1.punkta, lūdzam tā kontekstā pārskatīt  visu nodaļas regulējumu, lai tas atbilstu deleģējumam (attiecinot tikai uz valsts aģentūrām (tā to paredz likums)). 
Vēršam uzmanību, ka Publisko aģentūru likuma 5.panta pirmās daļas 2.teikums paredz, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts aģentūras sniegto pakalpojumu cenrādi nosaka maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus, ja citos likumos nav noteikts citādi. Tādējādi šie jautājumi attiecībā uz valsts aģentūrām noteikumos nav jārisina. 
Lai līdzīgi kā valsts aģentūrām valsts budžeta iestādes vispārīgajā administratīvajā aktā par maksas pakalpojuma cenrāža apstiprināšanu varētu noteikt arī maksāšanas kārtību, atvieglojumus, to piemērošanas nosacījumus un citus īpašos nosacījumus, iespējams ir nepieciešams līdzīgs likuma pilnvarojums (piem., Likumā par budžetu un finanšu vadību 5.panta divpadsmitajā daļā) vai arī tas viss ir ietveras administratīvajā aktā (pēc analoģijas noteikumu 17.punktā paredzētajam) un to detalizētāk skaidrojot metodiskajos materiālos.
Atvieglojumu jautājums attiecībā uz valsts budžeta iestādēm daļēji jau tiek risināts ar "metodiku" (14.punkts) un atvieglojumu noteikšanu tās ietvaros vēl varētu pamatot ar tiesiskās vienlīdzības principa piemērošanu (attaisnotā atšķirīgā attieksme). Taču atvieglojumu piemērošanas nosacījumus (piem., kāda statusa pierādīšana (apliecības uzrādīšana)) ar metodikas regulējumu tāpat kā "citus īpašos nosacījumus" nevarētu noteikt.
Neatrisināts paliek arī maksāšanas kārtības jautājums, par kuru jāsaprot, kāpēc nepietiek ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos  Nr. 972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu" (turpmāk - MK not. Nr.972) noteikto, proti, kāds regulējums iztrūkst vai iespējams iestādes pārāk kazuistiski vēlas regulēt šo jautājumu. Iespējams apsverams risinājums būtu, kā šo noteikumu izdošanas pamatu norādīt MK not. Nr.972 tiesisko pamatu Likuma par budžetu un finanšu vadību 25.panta 1.¹ daļu un attiecīgo pilnvarojumu. 
 

-

Lūdzam minēto regulējumu svītrot, jo tas ir lieks un noteic iekšējo kārtību (16.1.app.) un veidojot atsauci dublē Ministru kabineta kārtības rulli (16.2.app.). 

-

Ja pēc regulējuma pārskatīšanas atbilstoši likuma pilnvarojumam šis būtu vēl aktuāli, vēršam uzmanību, ka precīzāk būtu paredzēt, ka maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu un paziņo saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 3. panta pirmās daļas 2.punktā, Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā un otrajā daļā un Paziņošanas likuma 11. panta pirmās daļas 1. punktā un otrajā daļā noteikto.
Savukārt informācijas papildu pieejamību (tā nav oficiāla paziņošana un nevajadzētu veidot papildu paziņošanas prasības nekā tās jau ir Paziņošanas likumā) var nodrošināt iestādes oficiālajā tīmekļvietnē un šajos noteikumos atrunāt 3.punktā vai kopā ar 3.punkta prasību. Jāņem vērā, ka pārpublicējot saistošu informāciju, nodrošina tās atbilstību oficiālajai publikācijai, kā arī norāda oficiālā izdevuma datumu un laidiena numuru, kurā publicēta šī informācija un pievienojama hipersaite uz oficiālo publikāciju un sistematizēto dokumentu tīmekļa vietnē www.likumi.lv.
Šeit minēto, var iedibināt arī bez šī regulējuma ietveršanas šajos noteikumos, bet veidojot labo praksi. Informācijas papildpieejamību var norādīt arī vispārīgajā administratīvajā aktā. 

-

1. Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta divpadsmitajā daļā noteikts, ka Valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, ja citos likumos nav noteikts citādi. Teorētiski, protams, ir iespējams, ka kādā speciālajā likumā deleģējums apstiprināt padotībā esošās iestādes cenrādi tiks noteikts šīs iestādes vadītājam, tomēr šāda prakse nebūtu atbalstāma (padotībā esošās iestādes cenrādi vajadzētu apstiprināt augstākai iestādei – ministrijai vai citas centrālās valsts iestādes vadītājam).
2. Ja projektā saglabā norādi uz padotībā esošo iestādi, tad atbilstoši prasībai normatīvā akta projekta tekstu rakstīt normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā vārdi "padotības iestāde" aizstājami ar vārdiem "padotībā esošā iestāde".
3. Izteikt vārdkopu "budžeta resora noteiktajā iekšējā kārtībā" šādā redakcijā: "budžeta resorā noteiktajā kārtībā. "Kārtība" nav iekšējā normatīvā akta vai cita dokumenta veids. Savukārt "resors" nav institūcija (iestāde) – tas nevar noteikt "kārtību". "Kārtību" (procedūru) nosaka resora kompetentā iestāde (amatpersona).
Tāpēc korekts formulējums būtu "budžeta resorā noteiktajā kārtībā".

16.1. ja cenrādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, iestāde sagatavoto cenrāža projektu virza attiecīgajā budžeta resorā noteiktajā kārtībā;

Svītrot vārdus "kas skar individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos", jo tie dublē Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā ietverto vispārīgā administratīvā akta definīciju. 

-

Aicinām paredzēt iespēju, ka maksas pakalpojumu cenrādi nav obligāti izstrādāt kā cenrāža pielikumu. It īpaši gadījumos, kad apstiprināma viena vai dažas pozīcijas. Tas prasītu noteikumu pamattekstā noteikt, kāda informācija norādāma (tabulas kolonnu nosaukumi un piezīme), bet parauga tabulas izmantošanu padarīt par izvēli (proti, "var izstrādāt kā cenrāža pielikumu ...". Vienlaikus lūdzam novērst terminoloģijas sajukumu: maksas pakalpojumu cenrādis ko apstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu (ja pēc precizējumiem tas vēl būs aktuāli) vai Ministru kabineta noteikumiem. Un izrietoši pielikums, tad var būt vispārīgajam administratīvajam aktam vai Ministru kabineta noteikumiem, nevis maksas pakalpojumu cenrādim.

-

Svītrot 20. punktu, bet tā regulējumu ietvert noteikumu pastāvīgajā regulējumā.
Proti, šobrīd noteikumu 20. punkts iekļauts nodaļā "Noslēguma jautājumi", taču šā punkta regulējums darbojas pastāvīgi, nevis nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu (skat. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi", 115. punkts.)

-

Svītrot 23. punktu, bet tā regulējumu ietvert noteikumu I nodaļā (kā 3.¹ punktu).
Proti, šobrīd noteikumu 23. punkts iekļauts nodaļā "Noslēguma jautājumi", taču šā punkta regulējums darbojas pastāvīgi, nevis nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu (skat. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi", 115. punkts.)

-

Aicinām šo punktu svītrot, jo publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir bez maksas. Šis regulējums tika ietverts laikā, kad publikācijas bija par maksu.

-