Atzinums

Nav saprotams kā un no kurienes darba devējam varētu būt informācija, kas liecinātu par pretendenta atkarību, vēl jo vairāk informācija, nevis par iespējamo atkarību, vai pārmērīgu vielu lietošanu, bet tieši “kas liecina par pretendenta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību”, jo tieši šādas informācijas noskaidrošanai arī ir vajadzīga informācija no narkologa.
Šādā redakcijā attiecīgā norma ir tukša un neizpildāma, jo nedod iespēju darba devējam pārliecināties par attiecīgo atkarību esamību vai neesamību.

-

Rosinām, ka otrajā daļā noteiktā novērtēšana tiktu veikta reizi divos gados.

Piedāvātajā likuma redakcijā - ja izpilddirektors sniedz negatīvu novērtējumu, nav skaidras šāda negatīva novērtējuma sekas. Ja darbinieki ik gadu ir pakļauti vērtējumam, kura kritēriji nav pietiekami skaidri vai objektīvi, tas rada pastāvīgu profesionālās nedrošības sajūtu. Ja darbinieks saņem novērtējumu un nepieciešami uzlabojumi, tie parasti nav īstenojami dažu mēnešu laikā – īpaši, ja tie saistīti ar apmācībām, lēmumu kvalitātes uzlabošanu vai pieredzes uzkrāšanu.
 Pie tam jāņem vērā, ka vēl salīdzinoši nesen bāriņtiesas tika ievēlētas uz pieciem gadiem, tad novērtējums reizi  divos gados  būtu optimāls termiņš. 
Pie šādas redakcijas, LPS iebilde, kas atspoguļota izziņas 2.punktā, netiks uzturēta.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa novērtēšanu vienotā bāriņtiesu novērtēšanas sistēmā veic reizi divos gados vai ne vēlāk kā nedēļu pirms pārbaudes laika beigām un turpmāk ne retāk kā reizi divos gados.

No attiecīgās redakcijas var secināt, ka informāciju bāriņtiesa varēs pieprasīt tikai par personām, par kurām ir ierosināta lieta vai arī saņemts iesniegums par bērna vai aizgādnībā esošas personas tiesību pārkāpumu.
Šāda redakcija būtiski sašaurina bāriņtiesas iespējas saņemt bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībai nepieciešamo informāciju, jo bāriņtiesai informācija ir nepieciešama, ne tikai par lietas dalībniekiem, bet arī par izvērtējamo personu (lietas dalībnieka (piemēram, potenciālā aizbildņa, audžuģimenes, adoptētāja, vecāka)) nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām, tāpat ne visos gadījumos būs iesniegums par bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu pārkāpumu, tā varētu būt arī iestādes sniegta informācija, anonīma informācija, vēl jo vairāk, iesniegumā var nebūt norādītās konkrētās personas, kuras attiecīgo pārkāpumu veic, kā arī nav saprotams normā norādītais vārds “pārkāpums”, jo bāriņtiesai ir jāreaģē un jāveic darbības informācijas noskaidrošanai arī gadījumos, kad pārkāpums var būt nav noticis, bet ir tikai aizdomas par to, vai ir aizdomas par iespējamo apdraudējumu.
Tāpat attiecīgā redakcija liedz bāriņtiesai iespēju noskaidrot informāciju par personām, kurām vēl nav nodibināta aizgādnība, bet par kuru rīcībspējas ierobežošanu ir ierosināta lieta tiesā, jo šādos gadījumos, bāriņtiesai vēl nav aizgādnības lieta un šādas personas nav bāriņtiesas lietas dalībnieki.
Ņemot vērā minēto, uzskatam, ka šādā redakcijā bāriņtiesas tiesības saņemt nepieciešamo informāciju un iesaistīties apstākļu noskaidrošanā par bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu nodrošināšanu tiek ierobežotas.
Norma ir precizējama.

-

Likumprojekta 20.pants
Nav saprotams attiecīgās daļas 2.punkts, jo nav saprotams, kas ir domāts ar informāciju, kas liecina par personas psihiskiem traucējumiem vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību. Bāriņtiesas rīcībā var būt tikai informācija par iespējamām atkarībām, iespējamiem psihiskiem traucējumiem vai pat tikai informācija par dažiem ar alkohola lietošanu saistītajiem gadījumiem (piemēram, persona administratīvi sodīta, ir bijis policijas izsaukums uz dzīvesvietu sakarā ar personas uzvedību), un šāda informācija norāda uz varbūtību, ka personai varētu būt, bet varētu arī nebūt atkarības vai psihiskie traucējumi, nevis liecina par attiecīgajiem traucējumiem un atkarībām.
Tapāt normas formulējums, ka “bāriņtiesa ņem vērā atzinumus, ja bāriņtiesas rīcībā ir informācija par…”, rada priekštatu, ka bāriņtiesas rīcībā attiecīgi atzinumi jau ir un tos ņem vērā tikai tad, ja bāriņtiesas rīcībā ir vēl informācija, kas liecina par personas psihiskiem traucējumiem vai atkarībām. Piedāvātajā redakcijā norma nav izpildāma un formulējums ir nesaprotams un mulsinošs.

-

Iebilduma pamatojums līdzīgs kā par likumprojekta 20.pantu. 
Nav skaidrs, no kurienes bāriņtiesas rīcībā var būt informācija un kāda varētu būt informācija, kas tieši liecina par atkarībām vai psihiskajiem traucējumiem, nevis par aizdomām par minēto vai epizodēm, kuras, iespējams, saistītas ar norādīto.
Normas formulējums ir mulsinošs, jo sanāk, ka atzinumu ņem vērā tikai tad, ja bāriņtiesā ir attiecīgā informācija.

-

Attiecībā par likumprojekta 4.pantu, kurā paredzēts Bāriņtiesu likuma 10. pantā izteikt pirmās daļas 3. punktu un otrās daļas 3. punktu jaunajā redakcijā, reglamentējot bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi (darba stāžs iegūtajai izglītībai atbilstošā profesionālajā jomā, vai pildot ar bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību saistītus amata pienākumus),  redakcija ir atbalstāma.
Tomēr būtu precizējams Anotācijas 7.lpp. norādītais, ka “Likumprojekts precizē prasības attiecībā uz amata pretendenta darba stāžu. Darba pieredze tiks vērtēta elastīgāk, ņemot vērā ne tikai iepriekš bāriņtiesā ieņemtu amatu, bet arī pieredzi citos ar bērnu tiesību aizsardzību saistītos amatos. Par atbilstošu pieredzi jāuzskata darbs institūcijās, kas uzskaitītas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmajā daļā, izņemot šā panta pirmās daļas 20. punktu””.
Norāde uz to, ka par atbilstošu pieredzi jāuzskata darbs institūcijās, kas uzskaitītas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmajā daļā, izņemot šā panta pirmās daļas 20. punktu, ir nekorekta, jo visos attiecīgā panta daļas punktos nav norādītas institūcijas (daudzos ir norādīti amati), kā arī nav saskatāms pamats sasaistīt pieredzi tieši ar norādītajām institūcijām, jo to uzskaitījums nav un nevar būt izsmeļošs, tādējādi atkal sašaurinot attiecīgās normas interpretāciju un ierobežojot iespējas pieņemt darbā bāriņtiesā personas, kurām varētu būt nepieciešamā pieredze.
 

-