Atzinums

Lūdzam papildināt rīkojuma 1.punktu, ka līdz likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" spēkā stāšanās brīdim Klimata un enerģētikas ministrijai pārdalītās amata vietas ir Klimata un enerģētikas ministrijas funkcionālā pakļautībā.

1. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta pirmo daļu un trešās daļas 3. punktu reorganizēt Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un izveidot Klimata un enerģētikas ministriju.
Līdz likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" spēkā stāšanās brīdim Klimata un enerģētikas ministrijai pārdalītās amata vietas ir Klimata un enerģētikas ministrijas funkcionālā pakļautībā.
 

Lūdzam rīkojuma 2.1.apakšpiunktā precizēt, kuras konkrētas enerģētikas politikas jomas no Ekonomikas ministrijas tiks nodotas jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai.

2.1. no Ekonomikas ministrijas enerģētikas politikas joma (izņemot naftas produktu rezervju uzturēšana un uzraudzība) un ārvalstu un citu finanšu instrumentu finansētais 2.1.2.specifiskā atbalsta mērķis “Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns” un 2.1.1.3.specifiskā atbalsta mērķis “AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē”;

Lūdzam papildināt rīkojuma projekta 3.punktu, norādot, ka tiek pārņemti arī personāla resursi un tiesvedības.

3. Klimata un enerģētikas ministrija ir Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, personāla resursu, mantas, tiesvedību, ietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz šā rīkojuma 2. punktā minētajām funkcijām.

Lūdzam papildināt rīkojuma 5.1.apakšpunktu, norādot, ka Komisija noteiks arī prasību, tiesību un uzkrājumu ārpusbilances posteņu summas un uzkrājumus.

5.1. noteikt Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nododamās mantas, prasību, tiesību, saistību, uzkrājumu ārpusbilances posteņu summas un uzkrājumus;

Lūdzam apvienot rīkojuma 5.2. un 5.3.apakšpunktu, papildinot, ka Komisija sagatavo pieņemšanas – nodošanas aktus arī par Klimata un enerģētikas ministrijai nododamām prasībām un tiesvedībām.

5.2. divu mēnešu laikā no Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanas sagatavot pieņemšanas – nodošanas aktus par Klimata un enerģētikas ministrijai nododamo mantu, prasībām, tiesībām, saistībām, uzkrājumiem, tiesvedībām, lietvedības un arhīva materiāliem šī rīkojuma 2. punktā minēto funkciju izpildei.

Lūdzam svītrot rīkojuma 5.3.apakšpunktu, jo 5.2. un 5.3.apakšpunkts paredz vienus un tos pašus uzdevumus, ņemot vērā, ka Komisijas uzdevumos ietilpst vērtītbu nodošana Klimata un enerģētikas ministrijai, sagatavojot pieņemšanas – nodošanas aktus.

Svītort 5.3.apakšpunktu.

Lai būtu iespējams plānot izdevumus, lūdzam rīkojuma 7.punktā noteikt konkrētas sedzamo izdevumu pozīcijas, precizējot, ka līdz likuma “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” spēkā stāšanās brīdim izdevumi par atalgojumu, komunālajiem maksājumiem un komandējumiem atbilstoši pārdalītajām amata vietām tiek segti no Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta līdzekļiem.

7. Līdz likuma “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” spēkā stāšanās brīdim izdevumus par atalgojumu, komunālajiem maksājumiem un komandējumiem atbilstoši pārdalītajām amata vietām segt no Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta līdzekļiem.

Tā kā atbilstoši rīkojuma 9.punktam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz Finanšu ministrijai Klimata un enerģētikas ministrijai budžeta pieprasījumu, tad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai no Ekonomikas ministrijai ir nepieciešama tikai informācija par finansējuma pārdali Klimata un enerģētikas ministrijai. Attiecīgi, Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nepieciešams atsevišķi vienoties par Klimata un enerģētikas ministrijas finansējuma pārdali.
Līdz ar to lūdzam precizēt rīkojuma 8.punktu, paredzot, ka Ekonomikas ministrija sniedz informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par finansējuma pārdali Klimata un enerģētikas ministrijai.

8. Ekonomikas ministrijai iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par finansējuma pārdali Klimata un enerģētikas ministrijai likuma “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” veidošanas procesā, bet ne vēlāk kā līdz 2023.gada 13.janvārim.

Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrijā, lai koordinētu ministrijas struktūrvienību darbu enerģētikas politikas izstrādes un īstenošanas jautājumos, ir izveidota valsts sekretāra vietnieka amata vieta, lūdzam papildināt anotācijas 1.3.punktu (Risinājuma apraksta daļu), norādot, ka no Ekonomikas ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju tiks pārcelta arī attiecīgā valsts sekretāra vietnieka amata vieta un divas eksperta amata vietas (kas tiek finansētas no tehniskās palīdzības programmas):
1) 2.1.2.specifiskā atbalsta mērķim “Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns” un
2) 2.1.1.3.specifiskā atbalsta mērķim “AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē”.

No Ekonomikas ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju tiks pārcelti Enerģijas tirgus un infrastruktūras departaments, Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departaments, valsts sekretāra vietnieka enerģētikas politikas jomā amata vieta un divas eksperta amata vietas (kas tiek finansētas no tehniskās palīdzības programmas):
1) 2.1.2.specifiskā atbalsta mērķim “Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns” un
2) 2.1.1.3.specifiskā atbalsta mērķim “AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē”.

Enerģētikas politikas efektīvai īstenošanai Klimata un enerģētikas ministrijai būtu nododami arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operators - AS "Augstsprieguma tīkls". Tā kā AS "Augstsprieguma tīkls" ir AS "Conexus Baltic Grid" kapitāla daļu turētājs, tas nodrošinātu enerģētikas politikas veidotāju līdzdalību abu pārvades sistēmas operatoru attīstībā, kas būtu likumsakarīgs solis izveidojot ministriju, kas atbildēs par enerģētikas politiku. Operatoru funkcionēšana ir būtisks enerģētiskās drošības priekšnoteikums. Līdz šim Ekonomikas ministrija nevarēja būt AS "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļu turētāja, jo Ekonomikas ministrija ir arī AS "Latvenergo" kapitāla daļu turētāja un atbilstoši ES regulējumam, enerģijas ražošanai un pārvadei ir jābūt nodalītai un nevar būt kopīgi akcionāri, tādējādi tika piesaistīta Finanšu ministrija kā kapitāla daļu turētāja. Tomēr tā kā Klimata un enerģētikas ministrijai netiek nodotas AS "Latvenergo" kapitāla daļas, tad nav pamata jaunajai ministrijai nenodot AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Conexus Baltic Grid" kapitāla daļas kā par nozari atbildīgajai iestādei.

Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu, noteikt, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” (reģistrācijas Nr. 40003339615), akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" (reģistrācijas Nr. 40003575567) un akciju sabiedrības "Conexus Baltic Grid" (reģistrācijas Nr 40203041605) valstij piederošo daļu turētāja ir Klimata un enerģētikas ministrija.

Enerģētikas politikas efektīvai īstenošanai Klimata un enerģētikas ministrijai būtu nododami arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operators - AS "Augstsprieguma tīkls". Tā kā AS "Augstsprieguma tīkls" ir AS "Conexus Baltic Grid" kapitāldaļu turētājs, tas nodrošinātu enerģētikas politikas veidotāju līdzdalību abu pārvades sistēmas operatoru attīstībā, kas būtu likumsakarīgs solis izveidojot ministriju, kas atbildēs par enerģētikas politiku. Operatoru funkcionēšana ir būtisks enerģētiskās drošības priekšnoteikums. Līdz šim Ekonomikas ministrija nevarēja būt AS "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļu turētāja, jo Ekonomikas ministrija ir arī AS "Latvenergo" kapitāldaļu turētāja un atbilstoši ES regulējumam, enerģijas ražošanai un pārvadei ir jābūt nodalītai un nevar būt kopīgi akcionāri, tādējādi tika piesaistīta Finanšu ministrija kā kapitāldaļu turētāja. Tomēr, tā kā Klimata un enerģētikas ministrijai netiek nodotas AS "Latvenergo" kapitāldaļas, tad nav pamata jaunajai ministrijai nenodot AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Conexus Baltic Grid" kapitāldaļas kā par nozari atbildīgajai iestādei.

11. Klimata un enerģētikas ministrijas turējumā nodot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”, akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" un akciju sabiedrības "Conexus Baltic Grid" valstij piederošās daļas.