Atzinums

Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija (LFAA) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Rīcības plānu tirdzniecības nozares atbalstam. LFAA kā organizācija, kas iestājas par farmaceitisko aprūpi, tās nepieciešamību un nodrošināšanu Latvijā, norāda, ka iebilst pret šī plāna punktu “4.6. Radīt tiesisko ietvaru, lai mazapdzīvotās vietās  mazumtirdzniecības vietās varētu pārdot bezrecepšu medikamentus  saskaņā ar VM izstrādātu atļauto realizējamo medikamentu sarakstu.” šādu iemeslu dēļ:
1) punkts 4.6. un tajā iekļautie uzdevumi ir klajā pretrunā ar spēkā esošo farmācijas nozares politiku;
2) kā plāna vispārīgais mērķis ir norādīts “birokrātijas mazināšanas un prasību pārskatīšana tirdzniecības jomā. Papildus tiks meklēti risinājumi atbalsta sniegšanai mazajiem tirgotājiem reģionos.”,  tomēr konkrētais punkts rada nopietnus riskus Latvijas iedzīvotājiem no cita aspekta – zāļu izplatīšanas un farmaceitiskās aprūpes prasības jau ir skaidri noteiktas normatīvajos aktos un tās ir obligāti jāievēro ikvienai aptiekai, taču šajā gadījumā tās nodrošina zāļu kvalitāti, drošu uzglabāšanu un profesionālu farmaceitisko aprūpi, kas ir būtiski pacientu drošībai un sabiedrības veselībai kopumā;
3) farmācija ir regulēta nozare. Saskaņā ar Farmācijas likumu, nozares politiku veido Veselības ministrija un realizē veselības ministrs, tajā skaitā organizē farmācijas regulēšanai nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādi un spēkā esošo normatīvo aktu prasību izpildes kontroli. Likumā nav norādīts, ka Ekonomikas ministrija atbild par zāļu izplatīšanu iedzīvotājiem un tās kontroli, norādām arī, ka šādas iniciatīvas, kas skar aptieku pastāvēšanu, it īpaši reģionos, plaši jādiskutē ar farmācijas nozari;
4) aptieku viens no darbības veidiem ir mazumtirdzniecība, saskaņā ar NACE klasifikatoru, tāpēc tiesiskais ietvars tā pamata nozīmē, lai mazapdzīvotās vietās mazumtirdzniecībā varētu pārdot bezrecepšu medikamentus, jau ir radīts un spēkā – aptiekas atrodas mazapdzīvotās vietās un ne tikai pārdod medikamentus, bet arī sniedz iedzīvotājiem farmaceitisko aprūpi, tādējādi esot pieejamākais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs valstī;
5) mazumtirdzniecības vietas – veikali – jau pašlaik savā preču sortimentā var izvēlēties iekļaut uztura bagātinātājus, taču ne visi to izmanto, iespējams, nepilnīgās kompetences dēl; tādējādi varam secināt, ka medikamentu tirdzniecība, noteikti arī nebūs mazumtirdzniecības vietās strādājošo kompetencē. Lai izsniegtu pacientiem zāles, arī bezrecepšu, farmaceiti un to asistenti ieguvuši specifiskas zināšanas un papildus ir tiesīgi sniegt konsultācijas par medikamentu izvēli vieglāko saslimšanu gadījumos (farmaceiti), kas šādā gadījumā, ja zāles tirgos veikalos, potenciālajiem zāļu pircējiem būs liegts un var arī kaitēt;
6) vienlaikus atgādinām, ka piemēram, veterinārās zāles, lielākoties, ir recepšu un tās nav iespējams brīvi iegādāties, tikai ārsta izrakstītas, bet cilvēks – pacients zāles saņemot tiks atstāts bez farmaceita uzraudzības;
7) rezumējot, jebkādas iniciētas izmaiņas zāļu izplatīšanas kārtībā, ja tās mazina farmaceitiskās aprūpes nozīmi, ir vērtējamas vispirms no sabiedrības veselības viedokļa –  aprūpes pieejamības, noturības, pacientu drošības -, un tikai tad no tirdzniecības apgrozījuma aspekta, it īpaši, ņemot vērā reģionu politiku un aptieku darbību tajos.

-