Atzinums

LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka” (turpmāk – Mozaīka) ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu “Par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabojumu priekšlikumiem” (turpmāk – ziņojums) un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu (turpmāk – projekts). Mozaīka iebilst pret projekta 4. punktā un 4.1.–4.6. apakšpunktā paredzēto Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) administrēto programmu sadalīšanu starp citām institūcijām.

1. Ziņojumā nav izvērtēta ietekme uz mazaizsargātām sabiedrības grupām.
Ziņojumā analizēta SIF institucionālā forma, administratīvās izmaksas un amata slodzes, taču nav izvērtēts, kā piedāvātās izmaiņas ietekmēs cilvēkus, kuru labā SIF administrētās programmas tiek īstenotas. Tas ir būtisks trūkums, jo šīs programmas lielā mērā ir vērstas uz sabiedrības visneaizsargātākajām grupām, tostarp mazākumtautību grupām, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, LGBT personām, remigrantiem un diasporas bērniem, ģimenēm sociālā riska situācijā un patvēruma meklētājiem.
Ziņojumā nav atbildēts, vai šīs grupas pārstāvošās organizācijas pēc programmu pārdales saglabās vienlīdzīgu piekļuvi finansējumam. Nav arī atbildēts, kā tiks nodrošināta finansējuma nepārtrauktība pārejas periodā un kā tiks novērsts risks, ka reorganizācijas gaitā atbalsts šīm grupām tiek samazināts vai pārtraukts.
Ziņojums pats atzīst, ka SIF darbības izbeigšanas scenārijs mazina mazo, reģionālo un vietējo organizāciju iespējas saņemt atbalstu, kā arī rada konkursu un maksājumu kavējumu risku pārejas periodā. Mazaizsargātās grupas pārstāvošās organizācijas pārsvarā ir tieši mazas organizācijas ar ierobežotu administratīvo kapacitāti, tādēļ šie riski tās skartu visvairāk.
Lēmumu par publiskā finansējuma sistēmas būtisku pārkārtošanu nav pieļaujams pieņemt, neizvērtējot tā ietekmi uz personām, kuru tiesību īstenošanu šī sistēma atbalsta. To prasa labas pārvaldības princips, kā arī Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā nostiprinātie vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principi.

2. Vienlīdzīgu iespēju joma ziņojumā nepamatoti atzīta par neatbilstošu SIF kompetencei.
Ziņojuma 2.1. apakšnodaļā norādīts, ka vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas joma neatbilst Sabiedrības integrācijas fonda likumā definētajai SIF pamatkompetencei. Mozaīka šim vērtējumam nepiekrīt.
Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3. panta pirmā daļa nosaka SIF mērķi finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Sabiedrības integrācija nav iespējama bez vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas novēršanas. Nepieciešamība precizēt likumā noteikto kompetences ietvaru ir jānošķir no secinājuma, ka SIF līdzšinējā darbība šajā jomā neatbilst likumam.

Šāds formulējums apvienojumā ar programmu sadali rada pamatu nākotnē sašaurināt atbalstu tieši tai jomai, kas aizsargā diskriminācijas riskam pakļautās grupas.

3. Piedāvātās izmaiņas rada politiskās ietekmes risku un apdraud Eiropas Savienības finansējuma izlietojuma atbilstību.
Mazaizsargāto grupu tiesības bieži ir sabiedrībā un politiskajā vidē bieži diskutēti jautājumi, tādēļ šo grupu pārstāvošām organizācijām finansējuma piešķiršanas lēmumu neatkarība ir priekšnoteikums vienlīdzīgai piekļuvei publiskajam finansējumam.

Pašlaik SIF padomē ir pārstāvētas vairākas ministrijas un nevalstiskās organizācijas, un projektus vērtē komisijas, kurās piedalās arī nozares eksperti. Programmas nodošana vienas institūcijas pārziņā, kuras darbību politiski vada vai pārrauga viens Ministru kabineta loceklis, lēmumu pieņemšanu koncentrē un padara to atkarīgāku no attiecīgā brīža politiskajām prioritātēm. Ziņojumā nav salīdzināta pašreizējā un paredzētā lēmumu pieņemšanas kārtība, tādēļ apgalvojums par lēmumu depolitizāciju nav pamatots.

Īpaši vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar ziņojumu aptuveni 69 % no SIF 2026. gadam plānotā finansējuma veido Eiropas Savienības finanšu instrumentu līdzekļi, kuru administrēšanā SIF pilda sadarbības iestādes funkcijas. Šo līdzekļu apguvē jānodrošina pamattiesību ievērošana un atbilstība Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 9. pants), kā arī jānovērš ne tikai faktisks interešu konflikts, bet arī situācijas, kuras objektīvi var tikt uztvertas kā interešu konflikts, tostarp politiskas piederības dēļ (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 61. pants).

Ziņojumā institucionālās pārmaiņas pamatotas ar nepieciešamību “depolitizēt” finansējuma piešķiršanas lēmumus. Šāds pamatojums rada pieņēmumu, ka SIF lēmumu pieņemšanā pastāv politiska ietekme, lai gan ziņojumā tas nav pamatots ar konkrētiem konstatējumiem un neatkarīgais audits būtiskus trūkumus SIF finansējuma administrēšanā nav identificējis.

Valdības līmenī paustais pieņēmums var radīt Eiropas Komisijai un revīzijas iestādēm pamatotas šaubas par Eiropas Savienības finansējuma izlietojuma atbilstību noteiktajām prasībām. Līdz ar to rodas risks, ka Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos veiktie izdevumi tiek atzīti par neatbilstoši veiktiem un tiek piemērotas finanšu korekcijas (Regulas (ES) 2021/1060 103. un 104. pants). Šādā gadījumā neatbilstoši veiktie izdevumi būtu jāsedz no valsts budžeta.

Ziņojumā pašlaik nav identificēts un izvērtēts šāds fiskālās ietekmes risks, lai gan tas var būtiski pārsniegt jebkuru iespējamo administratīvo ietaupījumu.

4. Projekta 4. punkts ir pretrunā gan ar ziņojuma secinājumiem, gan pats ar sevi.
Starpinstitūciju darba grupa, kurā piedalījās ministriju, Valsts kancelejas un nevalstisko organizāciju pārstāvji, par optimālāko risinājumu atzina 3. scenāriju. Šajā scenārijā SIF ir pārresorisks un centralizēts finansējuma administrēšanas mehānisms. Ziņojuma finansiālās ietekmes kopsavilkuma tabulā šis scenārijs apzīmēts kā atbalstītais risinājums.

Projekta 4.1.–4.6. apakšpunkts turpretī pēc būtības īsteno 4. scenāriju, t. i., SIF darbības izbeigšanu, kuram ziņojumā identificēts plašākais risku kopums.

Projekta 4. punkts paredz valsts budžetam fiskāli neitrālas izmaiņas un amatu vietu skaita nepalielināšanu. Ziņojumā apkopotās ministriju aplēses liecina par pretējo. Kultūras ministrijas izdevumi programmu administrēšanai pieaugtu no 368 649 euro līdz 594 046,89 euro gadā jeb par 62 %. Labklājības ministrijas aplēstās administratīvās izmaksas sasniegtu 1 926 036 euro gadā, un Valsts kancelejai būtu nepieciešamas aptuveni astoņas papildu amata slodzes. Turklāt ziņojumā norādīts, ka SIF pamatdarbības izmaksas veido tikai aptuveni 2 % no tā kopējā budžeta un ka sadrumstalotības dēļ sagaidāms kopējo administratīvo izdevumu pieaugums.

Projekta 2. punkts uzdod vēl tikai sagatavot konceptuālo ziņojumu par SIF attīstību, taču 4. punkts jau iepriekš nosaka tā rezultātu. Tas neatbilst uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas principam.

1. Svītrot projekta 4. punktu un 4.1.–4.6. apakšpunktu.

2. Izteikt projekta 2. punktu šādā redakcijā:
“2. Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā izskatītos Sabiedrības integrācijas fonda attīstības scenārijus, tajos identificētos riskus un starpinstitūciju darba grupas atbalstīto 3. scenāriju, kā arī šī protokollēmuma 3. punktā minēto, kultūras ministram sadarbībā ar Finanšu ministriju, Valsts kanceleju, attiecīgajām nozaru ministrijām un Sabiedrības integrācijas fondu un konsultējoties ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi līdz 2027. gada 11. janvārim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par Sabiedrības integrācijas fonda attīstību kā pārresorisku un centralizētu publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu, tajā ietverot:
2.1. izvērtējumu par piedāvāto risinājumu ietekmi uz mazaizsargātām sabiedrības grupām un tās pārstāvošo organizāciju piekļuvi publiskajam finansējumam;
2.2. izvērtējumu par piedāvāto risinājumu ietekmi uz Eiropas Savienības finansējuma izlietojuma atbilstību un finanšu korekciju piemērošanas risku;
2.3. pasākumus audita ziņojumā konstatēto nepilnību novēršanai, tostarp finansējuma piešķiršanas lēmumu neatkarības stiprināšanai;
2.4. salīdzināmus izmaksu aprēķinus;
2.5. pārejas kārtību, kas nodrošina programmu nepārtrauktu īstenošanu;
2.6. nepieciešamos grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā un saistītajos normatīvajos aktos.”

3. Ziņojuma 2.1. apakšnodaļas 1. punktā vērtējumu par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas jomas neatbilstību Sabiedrības integrācijas fonda kompetencei aizstāt ar šādu tekstu:
“Sabiedrības integrācijas fonda likumā noteiktais kompetences ietvars precizējams, skaidri nostiprinot vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas un diskriminācijas novēršanas jomu kā saliedētas sabiedrības politikas neatņemamu daļu.”