Atzinums

Projekta ID
22-TA-2877
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
14.07.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk arī LDDK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (turpmāk arī VM) precizēto likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”  (turpmāk Projekts) un uztur iebildumu pret Projekta 2.pantu VM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
LDDK savā atzinumā 23.05.2023. izteica iebildumu pret Projekta 2.pantā ietverto VM piedāvājumu noteikt ārstniecības iestādes vadītājam pienākumu izstrādāt pacientu tiesību īstenošanas plānu, kā arī  pienākumu klīniskās universitātes slimnīcas, reģionālās slimnīcas  un daudzprofilu ambulatorās ārstniecības iestādēs iecelt pacientu tiesību aizsardzības speciālistu.   
Iebildumu pamatoja ar šādiem apsvērumiem:
LDDK ieskatā pacientu tiesību aizsardzība ir jāīsteno ikvienā veselības aprūpes iestādē, līdz ar to nav skaidrs pamats noteikt, ka dažās slimnīcās šāds speciālists ir jāieceļ, savukārt citās – var neiecelt;
LDDK nav zināms, vai šādus speciālistus Latvijā gatavo;
Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” nav paredzēta šāda speciālista finansēšana;
Nav racionāli katrai ārstniecības iestādei izstrādāt savu, no citām iestādēm atšķirīgu pacientu tiesību īstenošanas plānu.
VM nav ņēmusi vērā LDDK iebildumus, pamatojot to ar šādiem argumentiem:
Attiecībā uz LDDK argumentu, ka pacientu tiesību aizsardzība ir jāīsteno ikvienā veselības aprūpes iestādē, līdz ar to nav skaidrs pamats noteikt, ka dažās slimnīcās šāds speciālists ir jāieceļ, savukārt citās – var neiecelt", VM, izvērtējot sagaidāmā sloga samērīgumu ar plānoto ieguvumu, izšķīrās par pacientu tiesību aizsardzības speciālista iecelšanu klīniskās universitātes slimnīcas, reģionālās slimnīcās  un daudzprofilu ambulatorās ārstniecības iestādēs, jo šajās ārstniecības iestādēs ir vislielākā pacientu plūsma. Turklāt, VM norāda, ka Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumu Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" 17.punkts (pasākumu kopums, lai nodrošinātu kvalitatīvus un pacientiem drošus ārstniecības pakalpojumus, ārstniecības iestādē) joprojām ir saistošs visām ārstniecības iestādēm.
LDDK pilnībā piekrīt VM, ka MK 2009.gada 20.janvāra noteikumu Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" 17.punkts ir saistošs visām ārstniecības iestādēm. Turklāt, LDDK vērš uzmanību uz to, ka tas ir vienlīdz saistošs gan ārstniecības iestādēm, kuras ir minētas Projekta 2.pantā, gan ārstniecības iestādēm, kuras nav minētas Projekta 2.pantā. Līdz ar to, pieņemot Projekta 2.pantā ietvertās normas, veidotos situācija, ka attiecībā uz MK noteikumu par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām 17.punktu vienādā tiesiskajā situācijā esošām ārstniecības iestādēm tiek piemēroti atšķirīgi nosacījumi pēc pazīmēm, kas nav saistītas ar minēto noteikumu 17.punktu.
2. Attiecībā uz LDDK argumentu, ka  Latvijā nav īpaši sagatavotu Pacientu tiesību aizsardzības speciālistu, VM norāda, ka  Pacientu tiesību aizsardzības speciālistu apmācība tiks izveidota no jauna, tādēļ šīs normas spēkā stāšanai ir paredzēts pārejas noteikums.
LDDK ieskatā normatīvajā aktā nedrīkst ietvert imperatīvas normas, par kuru izpildes iespējamību nav skaidrības. Turklāt, likumprojektā paredzētais pārejas noteikums – ieviest normu sākot ar 2024.gada 31.janvāri, pie nosacījuma, ka vēl nav ne apmācības programmai izvirzāmās prasības, ne apmācības programmas, ne skaidrības par to, cik personas būs ieinteresētas iegūt šādu kvalifikāciju, ne nodrošināts nepieciešamais papildu finansējums, nav reāli izpildāms.
3. Attiecībā uz LDDK argumentu, ka  Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” nav paredzēta šāda speciālista finansēšana, VM nesniedz atbildi pēc būtības,  bet koncentrējas tikai uz mācību finansēšanu. LDDK ieskatā mācību finansēšana ir tikai pirmais solis, jo darbiniekam par pienākumu veikšanu ir tiesības saņemt atlīdzību, tostarp gadījumā, ja šāds speciālists tiks sagatavots no esošo ārstniecības personu vidus.
4. Attiecībā uz LDDK argumentu, ka katrai ārstniecības iestādei izstrādāt savu, no citām iestādēm atšķirīgu, pacientu tiesību  īstenošanas plānu ir racionāli, VM norāda, ka katrai ārstniecības iestādei, izstrādājot savu plānu, tā varēs ņemt vērā savu struktūru, specifiku, resursus, kā arī norāda, ka VM  sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru plāno izstrādāt Vadlīnijas pacientu tiesību aizsardzības plāna izstrādei.
LDDK atbalsta VM ieceri izstrādāt Vadlīnijas pacientu tiesību aizsardzības nodrošināšanai dažāda līmeņa ārstniecības iestādēm. Vienlaikus LDDK vērš uzmanību uz to, ka šāda veida plānu izstrāde palielina normatīvisma līmeni. Turklāt, tie nevar aizstāt normatīvajos aktos ietverto prasību izpildi
Ņemot vērā augšminēto, LDDK uztur iebildumu pret Projekta 2.pantu. 
 
Piedāvātā redakcija
-
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk