Atzinums

Lūdzam svītrot FM ierosināto precizējumu par to, ka  misiju samazinājums attiecībā pret projekta iesniegumā norādīto finanšu instrumenta finansējumu nedrīkst būt mazāks par 0,30 kg CO2/euro gadā.  
Izziņā minētajos KPFI projektos tika izmantots cits emisijas faktors Emisijas faktors CCO2 ir 0,397 tCO2/MW. (https://www.varam.gov.lv/lv/vadlinijas-klimata-parmainu-finansu-instrumenta-konkursa-siltumnicefekta-gazu-emisiju-samazinasana/vadlinijas_projektu_iesniedzejiem_gaismas_iv.doc ),  šajā projektā emisijas faktors CCO2  ir 0.109 tCO2/MWh  - līdz ar to iegūstamais CO2 ietaupījums jau pēc fakta būs vairāk kā 3 reizes mazāks, līdz ar to nav korekti izmantot šo projektu sasniegtos rādītājus un attiecību pret euro, nosakot minimālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma efektivitātes rādītāju 0.3 kg CO2/euro gadā, balstoties uz šiem datiem.
Piemēram, ja pašvaldība vēlas nomainīt 150W gaismekļus (darbojas 4000 h gadā) uz 70W gaismekļiem (darbojas 4000 h gadā), tad ietaupītais enerģijas  apjoms  uz 300 gaismekļiem ir 96 MWh (neņemot vērā dimēšanu –  ar dimēšanu ietaupījums būs  lielāks, taču ne ļoti iespaidīgi, lai dotu milzu ietekmi uz oglekļa samazinājumu)  un CO2 samazinājums ir  10,464 t CO2 jeb 10 464 kg CO2. Vidēji viena gaismekļa nomaiņas izmaksas  (demontāža, gaismeklis, montāža, dimēšanas ierīce utt)  izmaksā ap 450-500 EUR, tātad 300 gaismekļu nomaiņas izmaksas ir 150 000 EUR, attiecība sanāk 0.0697 kg CO2/euro un šajā gadījumā nelīdzēs arī 50% līdzfinansējums, jo projekta pieteicējs nespēs izpildīt noteikto attiecību ne mazāku kā 0.30 kg CO2/euro.
Ja būs nepieciešama arī pašu balstu nomaiņa vai līnijas pārbūve u.c. tad attiecināmo izdevumu summa būs vēl lielāka (viena balsta ar gaismekli nomaiņa ir vidēji 1121 EUR) un attiecība pret ietaupīto CO2 vēl mazāka.

 

-

Lūdzam svītrot "...un tie ir pieslēgti centralizētajai vadības sistēmai", jo vairāk nekā pusei pašvaldību šādu centralizētu vadības sistēmu nav.

-

Lūdzam svītrot "...un  pieslēgšanas esošai centralizētās vadības sistēmai", jo vairāk nekā pusei pašvaldību šādu centralizētu vadības sistēmu nav.

-

Nav saprotams, ko ministrija vai VIF darīs ar šīm tehniskajām specifikācijām?
LPS ieslkatā prasība pieteikumā iekļaut tehniskās specifikācijas ir lieka, jo, ja nepieciešams pārliecinaties par atbisltību Zaļajam iepirkumam, tad šo punktu var aizstāt ar punktu, ka, realizējot projektu, ir pienākums ievērot Zaļā iepirkuma kritērijus.
 

Svītrot 30.3.punktu.

Vai tiešām katrai ielai jāveido grafiska shēma?
LPS  ieskatā pietiek, ja šos parametrus apkopo exel tabulā, informācija par parametriem ir viegli uztverama un pietiekama, lai veiktu apgaismojuma aprēķinu dialux programmā.  
Veicot aprēķinus dialux programmā un ievadot šos parametrus, programma veido ielu shēmu. Diežēl ilustrācijai pielikumus tabulu veidā nav iespējams pievienot, bet, ja nepieciešams, LPS tos var nosūtīt atbildīgajai personai.

-

LPS uztur spēkā iepriekš izteikto iebildumu. Iepirkuma likums paredz atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, kurā neviens nespēj prognozēt precīzu konkursa rezultātu, jo nedrīkst ietekmēt nedz konkursa dalībnieku skaitu, nedz mākslīgi samazināt to piedāvājumu. Lūdzam svītrot "Grozījumu veikšana projekta līgumā nedrīkst samazināt projekta līgumā norādīto plānoto CO2 emisiju samazinājumu gadā."
 

-

6.sadaļa – Iesniedzamie dokumenti 2.punkts dublē  šī paša pielikuma 2.11.punktā minēto iesniedzamo informāciju, prasot norādīt gan kadastra numuru, gan gaismekļu skaitu un veidu, gan dokumentus, kas pierāda, ka konkrētā teritorija ir publiska teritorija (kas jau būs ļoti liels informācijas apjoms, kas jāapkopo).
Turklāt skaidrojums Anotācijā ex-ante 5.lpp nosaka, ka:
“Lai projekta iesniedzējs (finansējuma saņēmējs) konkursa ietvaros realizētu plānotās projekta aktivitātes, noteikumu projektā ir noteikts, ka esošajai apgaismojuma infrastruktūrai ir jābūt projekta iesniedzēja bilancē un projekta iesniedzējs īpašumtiesības apliecina iesniedzot apliecinājumu, kurā norādīs precīzas apgaismojuma infrastruktūras atrašanās vietas pašvaldības publiskajā teritorijā (ielas, iekšpagalmi, parki) un pamatlīdzekļu kartīšu numurus grāmatvedības uzskaitē. Noteikumu projekts nenosaka prasību, ka apgaismes stabu vietām jābūt reģistrētām zemesgrāmatā uz projekta iesniedzēja vārda, projekta iesniedzējs iesniedz apliecinājumu par projekta apgaismes stabu vietu īpašumtiesību statusu, ka tās ir reģistrētas zemesgrāmatā, tad nepieciešams norādīt kadastra numuru, bet tajos gadījumos, kad projekta apgaismes stabi atrodas citas juridiskas personas īpašumā, projekta iesniedzējs iesniedz rakstisku piekrišanu, ka neiebilst projekta realizācijai.”

Apgaismes stabu (balstu) vietas netiek reģistrētas zemesgrāmatā, tā nevar pierādīt balstu vietu īpašumtiesību statusu. Pamatlīdzekļu kartiņas apliecina, ka konkrētais stabs ir iesniedzēja īpašumā – citādi tas nevarētu būt uzņemts uzskaitē – vai nebūtu pietiekami ar pamatlīdzekļu kartiņām kartiņām un ielu shēmām? Ja MK noteikumos nav noteikta prasība, ka jābūt reģistrētam zemesgrāmatā, tad kāpēc iesniedzējam jāapliecina, ka ir iereģistrēts zemesgrāmatā vai jāmeklē vēl citi papildu dokumenti, kas to pierāda?
 

-

LPS uztur spēkā iepriekš izteikto iebildumu par 3. kvalitātes vērtēšanas kritēriju, konkrēti - kvēlspuldzēm. Atkārtoti uzsveram, ka kvēlspuldzes ielu apgaismojumam praktiski neizmanto. Lūdzam tām vai nu piešķirt zemāku punktu skaitu vai svītrot no kritērijiem. Vielaikus lūdzam izskatīt Rīgas valstspilsētas atsevišķo viedokli, proti, lūgumu dzēst no kvalitātes vērtēšanas kritērijiem 3. punktu par energoefektīvo gaismekļu nomaiņu, jo tas dublē 1.1. punktā iekļauto kritēriju. Projektu pamatmērķis ir samazināt CO2 emisijas,secīgi, šķirošana pa spuldžu tipiem ir bezjēdzīga, jo  darbība pati par sevi ietaupījumu nepalielina, bet palielina birokrātisko slogu un sarežģī vērtēšanas komisijas darbu. 

-

Lai panāktu konkursa norises caurspīdīgumu un nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu, rosinām Nolikumā iekļaut nosacījumu, ka 3 darba dienu laikā pēc projekta līguma parkakstīšanas EKII mājaslapā par to tiek ievietota publiski pieejama informācija.
Tas nodrošinās "izkritušo" pretendentu iespēju redzēt uzvarējušo projektu rādītājus un dos ierosmi uzlabojot savus paramertus atkārtoti startēt konkursā. 
 

-