Projekta ID
22-TA-1811Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
10.06.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Saskaņā ar Covid – 19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15.panta sesto daļu, Valsts ieņēmumu dienests administrē arī tādu komercdarbības atbalstu, kas nav saistīts ar piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma pārkāpumiem (nelikumīgs vai nesaderīgs), un to ir tiesīgs atgūt saskaņā ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto kārtību, proti, līdzīgi kā tiek atgūti nodokļu prasījumi. Ievērojot minēto un to, ka uz šādiem prasījumiem nav attiecināms Eiropas Savienības īpašais tiesiskais regulējums, nepieciešams atbilstoši papildināt Maksātnespējas likuma tiesību normas, nosakot, ka regulējums par nodokļu prasījumiem ir attiecināms arī uz tādu komercdarbības atbalstu, kas nav saistīts ar piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma pārkāpumiem (nelikumīgs vai nesaderīgs).
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā un 2.punktā – apstājas likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums. Izvērtējot Antoācijas (ex-ante) 1.3. daļas sadaļā “Komercdarbības atbalsta atgūšana” un likumprojekta 56.pantā, kas paredz grozīt 164.pantu, noteikto, lūdzam iekļaut Anotācijā (ex-ante) skaidrojumu un attiecīgi papildināt Maksātnespējas likumu ar tiesību normu, ka pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas procentu pieaugums pamatsummai prasījumiem Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā minētajos gadījumos, netiek apturēts. Kā arī nepieciešams skaidrot un attiecīgi papildināt Maksātnespējas likumu ar tiesību normām, kas noteiktu regulējumu par prasījumu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā minētajos gadījumos, segšanas kārtību pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes.Nepieciešams Maksātnespējas likumu papildināt ar tiesību normu, ka pēc fiziskās personas bankrota procedūras izbeigšanas izpildu lietvedība par prasījumu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā minētajos gadījumos, tiek atjaunota, ja tas pēc fiziskās personas bankrota procedūras netika atgūts.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Maksātnespējas likuma 63.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēts likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums. Ņemot vērā Anotācijas (ex- ante) 1.3. daļas sadaļā “Komercdarbības atbalsta atgūšana” sniegto skaidrojumu par īpašo regulējumu attiecībā uz prasījumiem, kas atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā minētajiem gadījumiem, ir nepieciešams atbilstoši papildināt Maksātnespējas likumu ar tiesību normu, ka šādu prasījumu procentu pieaugums netiek apturēts.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Izvērtējot noteikto – papildināt Maksātnespējas likumu ar 37.1 un 37.2 pantiem attiecīgajā redakcijā, Valsts ieņēmumu dienests atkārtoti izsaka iebildumu par 37.2 panta ceturtās daļas redakciju, kas nosaka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna nesaskaņošanas gadījumā (pamatojoties uz neatbilstību šā likuma 40.panta ceturtās daļas 15.punktam) kreditora, tajā skaitā ar nodokļu administrācijas tiesības (!) izvēlēties saimnieciskās darbības novērtējuma veicēju un segt tā izmaksas.
Ņemot vērā to, ka nodokļu administrācija, veicot godīgas uzņēmējdarbības vides uzraudzību, nodrošina kvalificētu uzņēmumu saimnieciskās darbības novērtēšanu, t.sk. arī tiesiskās aizsardzības procesos, lūdzam izdarīt atbilstošus precizējumus Maksātnespējas likuma 37.2panta ceturtās daļas 1.punktā:
Ņemot vērā to, ka nodokļu administrācija, veicot godīgas uzņēmējdarbības vides uzraudzību, nodrošina kvalificētu uzņēmumu saimnieciskās darbības novērtēšanu, t.sk. arī tiesiskās aizsardzības procesos, lūdzam izdarīt atbilstošus precizējumus Maksātnespējas likuma 37.2panta ceturtās daļas 1.punktā:
Piedāvātā redakcija
“1) kreditors vai kreditori, izņemot nodokļu administrāciju, kuru iebildumos norādīts uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna neatbilstību šā likuma 40.panta ceturtās daļas 15.punktam, ja saimnieciskās darbības novērtējumu veic šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam mērķim;”
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
2021.gada jūlijā tika rīkotas vairākas starpministriju sanāksmes par tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk – TAP) plāna iesniegšanas termiņu. Diskusijas aizsākās ar Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (turpmāk – asociācija) iebildumu par to, ka nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” 24.2 panta pirmajā daļā, jo pantā iekļautais termiņš (10 dienas) TAP plāna iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā ir nesamērīgi īss. Vienlaikus asociācijas pārstāvji nenorādīja uz citām problēmām, kas pastāv TAP plāna saskaņošanas procesā ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Rezultātā, 2021.gada 30.jūlijā Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, izskatot Tieslietu ministrijas sagatavoto alternatīvo likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” 14.pantā ietverto Maksātnespējas likuma 42.panta pirmās daļas redakciju, vēstulē Nr.4.1-37/28/260 piedāvāja minētā panta alternatīvo redakciju, kas likumprojektā nav ņemta vērā.
Paskaidrojam, ka esošais dokumentu iesniegšanas termiņš Valsts ieņēmumu dienestā tiek pagarināts no 10 dienām līdz vienam mēnesim. Turklāt tiek saglabāta esošā sasaiste starp Maksātnespējas likumu un nodokļu normatīvajiem aktiem (likumu “Par nodokļiem un nodevām”), tādējādi nodrošinot skaidrību par abu likuma normu mijiedarbību, kā arī likumā “Par nodokļiem un nodevām” tiek saglabātas prasības, kuras ir nepieciešamas administratīvā procesa iestādē nodrošināšanai, tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamie dokumenti.
Rezultātā, 2021.gada 30.jūlijā Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, izskatot Tieslietu ministrijas sagatavoto alternatīvo likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” 14.pantā ietverto Maksātnespējas likuma 42.panta pirmās daļas redakciju, vēstulē Nr.4.1-37/28/260 piedāvāja minētā panta alternatīvo redakciju, kas likumprojektā nav ņemta vērā.
Paskaidrojam, ka esošais dokumentu iesniegšanas termiņš Valsts ieņēmumu dienestā tiek pagarināts no 10 dienām līdz vienam mēnesim. Turklāt tiek saglabāta esošā sasaiste starp Maksātnespējas likumu un nodokļu normatīvajiem aktiem (likumu “Par nodokļiem un nodevām”), tādējādi nodrošinot skaidrību par abu likuma normu mijiedarbību, kā arī likumā “Par nodokļiem un nodevām” tiek saglabātas prasības, kuras ir nepieciešamas administratīvā procesa iestādē nodrošināšanai, tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamie dokumenti.
Piedāvātā redakcija
“Ja parādniekam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas piekrišanu, tad mēneša laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas parādnieks, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iesniedz nodokļu administrācijai saskaņošanai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kura saskaņošanas termiņš nodokļu administrācijai nosakāms ne īsāks par 21 dienu no dienas, kad normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošs tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns uzskatāms par iesniegtu nodokļu administrācijā.”
6.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Uzturam Finanšu ministrijas iebildumu (26.08.2021. atzinums Nr. 10.1-6/7-1/1028 (VSS – 996) ar lūgumu papildināt Maksātnespējas likuma (MNL) 118.pantu ar jaunu 4.1 daļu, ietverot nelikumīga un/vai nesaderīga komercdarbības atbalsta atgūšanas kreditora prasījumu MNL noteiktajā segšanas kārtībā šādā redakcijā, nodrošinot, ka nenodrošināto prasījumu gadījumā, kreditora prasījumam par nelikumīga (un nesaderīga) komercdarbības atbalsta atgūšanu ar procentiem jābūt kategorijā pēc nodokļu administrācijas (kreditora) nodokļu prasījumiem (publiskie līdzekļi), bet pirms pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas:
“(41) Atbalsta sniedzēju prasījumi, kas izriet no prasījumiem Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā minētajos gadījumos, tiek apmierināti pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu un šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas, ievērojot, ka šajā gadījumā galvenais prasījums un blakusprasījums ir nedalāms un tiek segts vienlaikus.”.
Skaidrojam, ka nelikumīga (un nesaderīga) komercdarbības atbalsta atgūšana ar procentiem tiek veikta par atbalsta saņēmējam piešķirtiem publiskiem līdzekļiem, piemēram, valsts budžeta līdzekļiem.
Šobrīd MNL 118.panta (5) un (6) daļa ietver nosacījumus, ka pēc šā panta pirmajā daļā minēto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikušie parādnieka naudas līdzekļi tiek sadalīti to pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta piektajā daļā minētos kreditoru prasījumus, attiecīgie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram. Proti, tas nozīmē, ka pastāv risks, ka publisko līdzekļu atgūšana var netikt realizēta, vai realizēta tikai tā daļa.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 2021. gada 22. jūnija Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta skaidrojumiem, kā arī Eiropas Savienības Tiesu judikatūrā nostiprinātajām atziņām valsts procedūru piemērošana nedrīkst būt traucēklis efektīvas konkurences atjaunošanai, kavējot Komisijas lēmuma tūlītēju un efektīvu izpildi. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu šī lēmuma lietderīgo iedarbību (piemēram, aicinām skatīt Komisijas paziņojuma (Komisijas paziņojuma par nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52019XC0723%2801%29&qid=1627298776506) (turpmāk – Komisijas paziņojums) 64.punkta 83.zemsvītras atsaucē minēto Kopienu tiesas 2006. gada 5. oktobra spriedumu lietā C‑232/05 Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:62005CJ0232)). Papildus nepieciešams ievērot Komisijas paziņojuma 130.punktā un tā 135.zemsvītras atsaucē minēto, t.sk., ka komercdarbības atbalsta prasījumu rangs nevar būt zemāks kā parastiem nenodrošinātiem prasījumiem. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, lai arī attiecīgā dalībvalsts var izvēlēties līdzekļus, kā izpildīt savu pienākumu atgūt atbalstu, tai ir pienākums nodrošināt tūlītēju un faktisku nelikumīga atbalsta atgūšanas izpildi atbilstoši efektivitātes un līdzvērtības principam (aicinām skatīt Kopienu tiesas 1990.gada 21.marta spriedumu lietā C-142/87 Lielbritānija pret Beļģiju, jo sevišķi tā 61. – 63.apsvērumu; pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:61987CJ0142&from=EN).
Lūdzam veikt attiecīgos precizējumus arī likuma 118. panta piektajā daļā, iekļaujot atsauci uz 118. panta 41 daļu (atbilstoši šajā iebildumā izteiktajam) un anotācijā sniegtajos skaidrojumos atbilstoši šajā iebildumā izteiktajam papildinājumam likumprojektā.
“(41) Atbalsta sniedzēju prasījumi, kas izriet no prasījumiem Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā minētajos gadījumos, tiek apmierināti pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu un šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas, ievērojot, ka šajā gadījumā galvenais prasījums un blakusprasījums ir nedalāms un tiek segts vienlaikus.”.
Skaidrojam, ka nelikumīga (un nesaderīga) komercdarbības atbalsta atgūšana ar procentiem tiek veikta par atbalsta saņēmējam piešķirtiem publiskiem līdzekļiem, piemēram, valsts budžeta līdzekļiem.
Šobrīd MNL 118.panta (5) un (6) daļa ietver nosacījumus, ka pēc šā panta pirmajā daļā minēto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikušie parādnieka naudas līdzekļi tiek sadalīti to pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta piektajā daļā minētos kreditoru prasījumus, attiecīgie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram. Proti, tas nozīmē, ka pastāv risks, ka publisko līdzekļu atgūšana var netikt realizēta, vai realizēta tikai tā daļa.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 2021. gada 22. jūnija Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta skaidrojumiem, kā arī Eiropas Savienības Tiesu judikatūrā nostiprinātajām atziņām valsts procedūru piemērošana nedrīkst būt traucēklis efektīvas konkurences atjaunošanai, kavējot Komisijas lēmuma tūlītēju un efektīvu izpildi. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu šī lēmuma lietderīgo iedarbību (piemēram, aicinām skatīt Komisijas paziņojuma (Komisijas paziņojuma par nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52019XC0723%2801%29&qid=1627298776506) (turpmāk – Komisijas paziņojums) 64.punkta 83.zemsvītras atsaucē minēto Kopienu tiesas 2006. gada 5. oktobra spriedumu lietā C‑232/05 Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:62005CJ0232)). Papildus nepieciešams ievērot Komisijas paziņojuma 130.punktā un tā 135.zemsvītras atsaucē minēto, t.sk., ka komercdarbības atbalsta prasījumu rangs nevar būt zemāks kā parastiem nenodrošinātiem prasījumiem. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, lai arī attiecīgā dalībvalsts var izvēlēties līdzekļus, kā izpildīt savu pienākumu atgūt atbalstu, tai ir pienākums nodrošināt tūlītēju un faktisku nelikumīga atbalsta atgūšanas izpildi atbilstoši efektivitātes un līdzvērtības principam (aicinām skatīt Kopienu tiesas 1990.gada 21.marta spriedumu lietā C-142/87 Lielbritānija pret Beļģiju, jo sevišķi tā 61. – 63.apsvērumu; pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:61987CJ0142&from=EN).
Lūdzam veikt attiecīgos precizējumus arī likuma 118. panta piektajā daļā, iekļaujot atsauci uz 118. panta 41 daļu (atbilstoši šajā iebildumā izteiktajam) un anotācijā sniegtajos skaidrojumos atbilstoši šajā iebildumā izteiktajam papildinājumam likumprojektā.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Saskaņā ar likumprojekta 17.pantu (attiecībā uz likuma 42.panta pirmās daļas papildināšanu ar otro teikumu) ir paredzēts noteikt, ja parādniekam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas piekrišanu, saskaņošanas termiņš nodokļu administrācijai nosakāms ne īsāks par 21 dienu no dienas, kad tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns uzskatāms par iesniegtu nodokļu administrācijā. Vēršam uzmanību, ka bieži vien tiek konstatēti gadījumi, kad iesniegtais plāns ir precizējams, piemēram, kļūdu dēļ vai neesot pilnīgai informācijai, kas apgrūtina nodokļu administrāciju izdarīt secinājumus konkrētajā lietā, līdz ar to tiek lūgts sniegt, piemēram, papildu informāciju. Vēršam uzmanību, ka pašlaik šādiem gadījumiem tiek piemērots likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.2panta trešajā daļā paredzētais regulējums. Ņemot vērā, ka saistībā ar šajā likumprojektā iekļauto regulējumu, būs pārskatāms arī attiecībā uz šo likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktais, veicot savstarpēju salāgošanu starp abiem normatīvajiem aktiem, tiesiskās noteiktības labad nepieciešams pasākumu plāna izskatīšanas regulējuma kontekstā daļā par plāna iesniegšanas termiņu papildināt anotāciju ar paskaidrojumu, ka plāna precizēšanas gadījumos termiņa skaitījums tiek uzsākts no jauna.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Saskaņā ar Covid – 19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15.pantā sesto daļu, Valsts ieņēmumu dienests administrē arī tādu komercdarbības atbalstu, kas nav saistīts ar piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma pārkāpumiem (nelikumīgs vai nesaderīgs), un ir tiesīgs atgūt saskaņā ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto kārtību, proti, līdzīgi kā tiek atgūti nodokļu prasījumi. Ievērojot minēto un to, ka uz šādiem prasījumiem nav attiecināms Eiropas Savienības īpašais tiesiskais regulējums, nepieciešams atbilstoši papildināt anotāciju (ex-ante) un Maksātnespējas likuma tiesību normas, nosakot, ka regulējums par nodokļu prasījumiem būtu attiecināms arī uz Covid -19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15.panta sestajā daļā minētajiem gadījumiem.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā un 2.punktā – apstājas likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums. Izvērtējot Antoācijas (ex-ante) 1.3. daļas sadaļā “Komercdarbības atbalsta atgūšana” un likumprojekta 56.pantā, kas paredz grozīt 164.pantu, noteikto, lūdzam iekļaut Anotācijā (ex-ante) skaidrojumu un attiecīgi papildināt Maksātnespējas likumu ar tiesību normu, ka pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas procentu pieaugums pamatsummai prasījumiem Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā minētajos gadījumos, netiek apturēts. Kā arī nepieciešams skaidrot un attiecīgi papildināt Maksātnespējas likumu ar tiesību normām, kas noteiktu regulējumu par prasījumu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā minētajos gadījumos, segšanas kārtību pēc parādnieka pārdošanas plāna izpildes. Nepieciešams Maksātnespējas likumu papildināt ar tiesību normu, ka pēc fiziskās personas bankrota procedūras izbeigšanas izpildu lietvedība par prasījumu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā minētajos gadījumos, izpildi tiek atjaunota, ja tas pēc fiziskās personas bankrota procedūras netika atgūts.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā norādīts, ka: "Jāatzīmē, ka, piemēram, Hipotekāro ķīlu zīmju likuma 15. pants[26] paredz, ka ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmušas profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai." Vēršam uzmanību, ka Segto obligāciju likuma Pārejas noteikumu 1.punktus noteic, ka "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Hipotekāro ķīlu zīmju likums". Tā kā Hipotekāro ķīlu zīmju likums ir zaudējis spēku 2021.gada 23.jūnijā, lūdzam izslēgt minēto teikumu.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka anotācijas 3.sadaļā pie “Cita informācija” ir norādīts, ka finansējuma pārdale ir iespējama, jo samazinājies pieprasījuma skaits pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, lūdzam papildināt ar informāciju, ja 2022.gadā būs nepieciešams papildu finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai, tad Tieslietu ministrija finansējumu nodrošinās, pārskatot un izvērtējot ministrijai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus.
Piedāvātā redakcija
-