Projekta ID
25-TA-1521Atzinuma sniedzējs
"Latvijas Finieris" arodorganizācija
Atzinums iesniegts
11.07.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Meža nozares arodbiedrības patstāvīgā vienība “Latvijas Finieris” arodorganizācija (turpmāk – LF AO) stingri iebilst pret informatīvajā ziņojumā (punkti 4. un 5.) ietverto ieceri pārskatīt līdzdalības apmēru valsts kapitālsabiedrībās un sākt AS “Latvijas valsts meži” (LVM) kapitāldaļu pārvērtēšanu, kas var novest pie mazākuma daļas atsavināšanas.
Pamatojums
1. Stratēģiskā nozīme un ilgtspējīga funkcija
LVM apsaimnieko vairāk nekā 1/5 Latvijas teritorijas, nodrošinot būtisku ieņēmumu plūsmu valstij, koksnes resursu pieejamību un ilgtspējīgu pārvaldību. Tā ir valsts ekonomiskās, vides un sociālās drošības struktūras pamatelements. LVM kā sabiedriskais partneris ir veidojis stabilitāti meža nozarē visos tās darbības gados – gan kā resursu apsaimniekotājs, gan kā uzticams un prognozējams partneris sarežģītajā pievienotās vērtības ķēdē.
2. Nodarbinātība un reģionālā attīstība
Meža nozare – mežsaimniecība, kokapstrāde un ar to saistītie pakalpojumi – tiešā veidā nodarbina vairāk nekā 40 000 cilvēku Latvijā. Vēl tikpat strādā netieši – loģistikā, remontā, pakalpojumos, izglītībā, enerģētikā. Nozares struktūra ir izteikti reģionāla, ar izšķirošu nozīmi vietējās ekonomikas noturībā. LVM ir stabilitātes garants, kurš ļauj uzņēmumiem investēt, plānot un attīstīt augstas pievienotās vērtības ražošanu. Tā destabilizācija nozīmētu riska pārbīdi uz darbiniekiem, darba samaksu un reģionu ekonomisko vitalitāti.
3. Produktivitātes un investīciju potenciāls
Latvijas kokrūpniecība šobrīd atpaliek produktivitātes ziņā. Uzņēmumu investīcijas augstākas pievienotās vērtības produktu attīstībā iespējamas vienīgi ilgtermiņa resursu pieejamības apstākļos. LVM garantē šo uzticamību. Privatizācija un investoru orientācija uz ātru atdevi rada tiešu pretrunu ar ilgtspējīgas un produktivitāti veicinošas nozares attīstības mērķiem.
4. Starptautisko arodbiedrību nostāja
ETUC (European Trade Union Confederation – Eiropas Arodbiedrību konfederācija) un EPSU (European Federation of Public Service Unions – Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrība) skaidri norāda: dabas resursu liberalizācija apdraud sabiedrisko labumu, sociālās garantijas un demokrātisko kontroli. Privatizācija ved uz sociālo nevienlīdzību un samazina kvalitāti pārvaldībā. EPSU uzsver, ka šāda pieeja ir pretrunā Eiropas sociālajam modelim un ilgtspējīgas attīstības principiem.
5. Valsts pārvaldības kapacitāte – šobrīd nepietiekama
Informatīvais ziņojums (pielikums 2, sadaļa 2.1) norāda uz nepilnībām valsts kā kapitāldaļu turētāja lomā – trūkst vienotas stratēģiskās vadības, koordinācijas un atbildības mehānisma. Šādos apstākļos jebkāda kapitāldaļu atsavināšana ir riskanta. Ja valsts pati nespēj būt efektīvs īpašnieks, pastāv risks, ka pat formāls vairākums nevarēs nodrošināt kontroli – sevišķi pret labi organizētiem privātiem akcionāriem ar spēcīgām interesēm.
6. Valsts drošības dimensija
Zemes resurss nav tikai ekonomikas jautājums – tas ir suverenitātes un drošības jautājums. LVM apsaimniekotās teritorijas var nonākt ārvalstu investoru tiešā vai netiešā kontrolē. Šādu risku informatīvais ziņojums neanalizē. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā jebkāda rīcība, kas sašaurina valsts iespējas pārraudzīt būtiskos resursus, ir uzskatāma par stratēģiski nepamatotu.
7. Pieredze ar valsts uzņēmumu "efektivizāciju"
Valsts uzņēmumu sagatavošana biržai nereti notiek, īstenojot štatu samazināšanu, reorganizācijas, investīciju ierobežošanu darba aizsardzībā un apmācībā. Tas noved pie darbinieku aizplūšanas, sociālās nestabilitātes un iedzīvotāju aizplūšanas no reģioniem. Šī pieredze nav apskatīta informatīvajā ziņojumā, kaut tā ir būtisks apsvērums no darba tirgus viedokļa.
Priekšlikums
Ņemot vērā minēto, LF AO:
Aicina svītrot no ziņojuma 4. un 5. punktiem jebkādas atsauces uz AS “Latvijas valsts meži” līdzdalības pārvērtēšanu vai kapitāldaļu atsavināšanu.
Aicina valdību nodrošināt neatkarīgu ietekmes izvērtējumu, kas aptver ekonomiskos, sociālos, reģionālos un drošības aspektus, pirms izskata līdzīgu priekšlikumu.
Uzsver, ka valsts nedrīkst uzņemties risku destabilizēt vienu no nedaudzajām eksportspējīgajām un augošajām nozarēm Latvijā, īpaši laikā, kad tiek deklarēti mērķi produktivitātes paaugstināšanai un reģionu noturības stiprināšanai.
Pamatojums
1. Stratēģiskā nozīme un ilgtspējīga funkcija
LVM apsaimnieko vairāk nekā 1/5 Latvijas teritorijas, nodrošinot būtisku ieņēmumu plūsmu valstij, koksnes resursu pieejamību un ilgtspējīgu pārvaldību. Tā ir valsts ekonomiskās, vides un sociālās drošības struktūras pamatelements. LVM kā sabiedriskais partneris ir veidojis stabilitāti meža nozarē visos tās darbības gados – gan kā resursu apsaimniekotājs, gan kā uzticams un prognozējams partneris sarežģītajā pievienotās vērtības ķēdē.
2. Nodarbinātība un reģionālā attīstība
Meža nozare – mežsaimniecība, kokapstrāde un ar to saistītie pakalpojumi – tiešā veidā nodarbina vairāk nekā 40 000 cilvēku Latvijā. Vēl tikpat strādā netieši – loģistikā, remontā, pakalpojumos, izglītībā, enerģētikā. Nozares struktūra ir izteikti reģionāla, ar izšķirošu nozīmi vietējās ekonomikas noturībā. LVM ir stabilitātes garants, kurš ļauj uzņēmumiem investēt, plānot un attīstīt augstas pievienotās vērtības ražošanu. Tā destabilizācija nozīmētu riska pārbīdi uz darbiniekiem, darba samaksu un reģionu ekonomisko vitalitāti.
3. Produktivitātes un investīciju potenciāls
Latvijas kokrūpniecība šobrīd atpaliek produktivitātes ziņā. Uzņēmumu investīcijas augstākas pievienotās vērtības produktu attīstībā iespējamas vienīgi ilgtermiņa resursu pieejamības apstākļos. LVM garantē šo uzticamību. Privatizācija un investoru orientācija uz ātru atdevi rada tiešu pretrunu ar ilgtspējīgas un produktivitāti veicinošas nozares attīstības mērķiem.
4. Starptautisko arodbiedrību nostāja
ETUC (European Trade Union Confederation – Eiropas Arodbiedrību konfederācija) un EPSU (European Federation of Public Service Unions – Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrība) skaidri norāda: dabas resursu liberalizācija apdraud sabiedrisko labumu, sociālās garantijas un demokrātisko kontroli. Privatizācija ved uz sociālo nevienlīdzību un samazina kvalitāti pārvaldībā. EPSU uzsver, ka šāda pieeja ir pretrunā Eiropas sociālajam modelim un ilgtspējīgas attīstības principiem.
5. Valsts pārvaldības kapacitāte – šobrīd nepietiekama
Informatīvais ziņojums (pielikums 2, sadaļa 2.1) norāda uz nepilnībām valsts kā kapitāldaļu turētāja lomā – trūkst vienotas stratēģiskās vadības, koordinācijas un atbildības mehānisma. Šādos apstākļos jebkāda kapitāldaļu atsavināšana ir riskanta. Ja valsts pati nespēj būt efektīvs īpašnieks, pastāv risks, ka pat formāls vairākums nevarēs nodrošināt kontroli – sevišķi pret labi organizētiem privātiem akcionāriem ar spēcīgām interesēm.
6. Valsts drošības dimensija
Zemes resurss nav tikai ekonomikas jautājums – tas ir suverenitātes un drošības jautājums. LVM apsaimniekotās teritorijas var nonākt ārvalstu investoru tiešā vai netiešā kontrolē. Šādu risku informatīvais ziņojums neanalizē. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā jebkāda rīcība, kas sašaurina valsts iespējas pārraudzīt būtiskos resursus, ir uzskatāma par stratēģiski nepamatotu.
7. Pieredze ar valsts uzņēmumu "efektivizāciju"
Valsts uzņēmumu sagatavošana biržai nereti notiek, īstenojot štatu samazināšanu, reorganizācijas, investīciju ierobežošanu darba aizsardzībā un apmācībā. Tas noved pie darbinieku aizplūšanas, sociālās nestabilitātes un iedzīvotāju aizplūšanas no reģioniem. Šī pieredze nav apskatīta informatīvajā ziņojumā, kaut tā ir būtisks apsvērums no darba tirgus viedokļa.
Priekšlikums
Ņemot vērā minēto, LF AO:
Aicina svītrot no ziņojuma 4. un 5. punktiem jebkādas atsauces uz AS “Latvijas valsts meži” līdzdalības pārvērtēšanu vai kapitāldaļu atsavināšanu.
Aicina valdību nodrošināt neatkarīgu ietekmes izvērtējumu, kas aptver ekonomiskos, sociālos, reģionālos un drošības aspektus, pirms izskata līdzīgu priekšlikumu.
Uzsver, ka valsts nedrīkst uzņemties risku destabilizēt vienu no nedaudzajām eksportspējīgajām un augošajām nozarēm Latvijā, īpaši laikā, kad tiek deklarēti mērķi produktivitātes paaugstināšanai un reģionu noturības stiprināšanai.
Piedāvātā redakcija
-
