Atzinums

Likumprojekta 4. pantā paredzēts, ka ar Otrā papildu protokola 7. panta 5. punkta a. un e. apakšpunktu Latvija deklarē, ka, ja saskaņā ar 7. panta 1. punktu ārvalsts tiesību aizsardzības iestāde pakalpojumu sniedzējam Latvijas teritorijā ir izdevusi rīkojumu, visos gadījumos ārvalsts tiesību aizsardzības iestāde par to paziņo Valsts policijai.
Norādām, ka likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā ir norādīts, ka, ja saskaņā ar Otrā papildu protokola 7. panta 1. punktu pakalpojumu sniedzējam dalībvalsts teritorijā ir izdots rīkojums, dalībvalsts prasa, lai visos gadījumos vienlaikus tiek paziņots par rīkojumu, sniegta papildu informācija un faktu kopsavilkums saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību. Tādējādi katrai Eiropas Savienības dalībvalstij jānozīmē kompetentā iestāde, kas saņems informāciju par pieprasījumiem, kas pakalpojumu sniedzējiem iesniegti saskaņā ar Otrā papildu protokola 7. pantu.
Ņemot vērā, ka Valsts policija ir noteikta par kompetento iestādi, kurai tiks paziņots par saņemto pieprasījumu no ārvalsts kompetentās iestādes un, kurai vienlaikus būs jāapstrādā arī  papildinformācija, būs nepieciešams paredzēt papildu finansējumu Valsts policijai šīs funkcijas veikšanai, jo, apstrādājot visu saņemto informāciju, Valsts policijai ievērojami palielināsies administratīvais slogs.
Tādējādi lūdzam aizpildīt anotācijas 2. sadaļu, norādot, ka Valsts policijai palielināsies administratīvais slogs, papildus apstrādājot minēto informāciju.
 

-

Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīts, ka  Valsts policijai nepieciešams paredzēt papildu finansējumu, ņemot vērā, ka Valsts policijas būs noteikta par kompetento iestādi Otrā papildu protokola 7. panta 5. punkta a. apakšpunkta izpratnē.
Tādējādi lūdzam anotācijas 7. sadaļā norādīt, ka pašlaik Valsts policijai atbilstības izmaksu monetārs novērtējums nav nosakāms, ņemot vērā, ka ar Otrā papildu protokola ieviešanu Valsts policijai tiks paplašināti uzdevumi un pienākumi un būs nepieciešams papildu finansējums (pagaidām nenosakāmā apmērā). 
 

-

Ievērojot projektā noteikto, precizēt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 7. sadaļu, norādot, ka projekta izpildē iesaistītā iestāde būs Valsts policija.

-

Ņemot vērā, ka ar Otrā papildu protokola 7. pantā noteikto Valsts policijai ievērojami palielināsies noteiktie uzdevumi un pienākumi, lūdzam aizpildīt anotācijas 7.4. sadaļu.

-

Otrā papildu protokola 8. panta 1. punkts nosaka, ka katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai pilnvarotu savas kompetentās iestādes izdot rīkojumu, kurš kā daļa no pieprasījuma iesniedzams citai Pusei, lai liktu pakalpojumu sniedzējam pieprasījuma saņēmējas Puses teritorijā paziņot konkrētu un saglabātu abonenta informāciju un datu plūsmas datus, kas atrodas minētā pakalpojumu sniedzēja rīcībā vai ko tas kontrolē, kuri vajadzīgi Puses konkrētā kriminālizmeklēšanā vai tiesvedībā.
Vēršam uzmanību, ka pašlaik Elektronisko sakaru likumā nav noteikts termins "datu plūsmas dati", bet ar Satiksmes ministrijas 12.07.2022. rīkojumu Nr. 01-03/96 izveidotās darba grupas "Par likumprojekta "Elektronisko sakaru likums” (Nr.1216/Lp13) 99., 100. un 101.panta otrreizējās caurlūkošanas darba grupu" ietvaros tiek izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Elektronisko skaru likumā" (turpmāk - ESL), paredzot to precizēt un nosakot, ka noslodzes dati ir jebkura informācija vai dati, kurus apstrādā, lai pārraidītu informāciju elektronisko sakaru tīklā vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus, izņemot pārraidāmās informācijas saturu.
ESL paredzēts precizēt arī terminu "saglabājamie dati", proti, "šā likuma 100. un 101. pantā minētie noslodzes dati, ko operatoram ir pienākums saglabāt un apstrādāt tikai šajā likumā noteiktajā apmērā un nolūkos, kas nav to sākotnējais apstrādes nolūks" un papildināt ar jaunu terminu "savienojuma dati – saglabājamo datu daļa, kas ietver informāciju par datu plūsmu: izsaucēja pieslēguma numurs (identifikators), izsauktā pieslēguma numurs un pāradresācijas gadījumā pieslēguma numurs (identifikators), uz kuru izsaukumu maršrutē, un savienojuma sākuma un beigu datums un laiks; balss sakaru izsaukuma (izmantojot interneta protokolu (IP)) saņēmēja identifikators (vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs) vai pieslēguma numurs un elektroniskā pasta nosūtīšanas vai balss sakaru izsaukuma (izmantojot IP), sākuma un beigu datums un laiks; interneta piekļuves pakalpojuma savienojuma sākuma un beigu datums un laiks; elektronisko sakaru pakalpojuma veids".
Norādāms arī, ka ESL ir papildināts arī ar jaunu 97. panta (Noslodzes datu apstrāde) piekto daļu, kura paredzēts noteikt, ka "Elektronisko sakaru komersants noslodzes datus, izņemot galalietotāja identifikācijas datus, neizpauž ārpus Eiropas Savienības".

Tādējādi nepieciešams izvērtēt, vai darba grupas ietvaros izstrādātie grozījumi ESL nav pretrunā likumprojekta 5. pantā paredzētajam.
 

-

Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas un risinājumi" norādīts, ka daļa no Otrā papildu protokola normām atbilst Latvijas normatīvajam regulējumam, bet, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību tam ir nepieciešami grozījumi Kriminālprocesa likumā, Elektronisko sakaru likumā, grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumos Nr. 553 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”, kā arī nepieciešams papildināt Satiksmes ministrijā izstrādē esošos Ministru kabineta noteikumus "Galalietotāju identifikācijas datu apstrādes kārtība" un arī veikt grozījumu likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās”.
Tādējādi likumprojekta anotācijas 4. sadaļā nepieciešams norādīt minētos normatīvos aktus, kuros ir veicami grozījumi atbilstoši Otrā papildu protokolā noteiktajām prasībām.

-